Daudziem Latvijā rudens sezona nav iedomājama bez sēņošanas un sēņu ēdieniem. Taču, ja ģimenē aug bērni, rodas jautājums – no kāda vecuma tos viņiem drīkst piedāvāt? To skaidro “Rimi bērniem” eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina.
No kāda vecuma drīkst
Speciālistu viedokļi par sēnēm bērnu uzturā atšķiras. Daži uzskata, ka tās var sākt dot jau no mazuļa 2–3 gadu vecuma, savukārt citi tās neiesaka ēst līdz pat 7–8 gadu vecumam. Tas ir vecums, kad gremošanas trakts ir pietiekami nobriedis, skaidro Olga Ļubina.
“Rimi bērniem” eksperte uzskata:
“Sēņu iekļaušana bērna ēdienkartē ir iespējama, taču ar to nevajadzētu aizrauties un steigties.
Mazulis var pagaršot sēnes no tēta vai mammas šķīvja, bet iekļaut tās viņa ikdienas uzturā nevajadzētu agrāk kā trīs gadu vecumā.”
Ar kurām sēnēm sākt?
Ja vecāki tomēr nolemj iepazīstināt bērnu ar sēņu ēdieniem, labāk sākt ar šampinjoniem. Tie tiek audzēti kontrolētos apstākļos, nevis brīvā dabā, kur nav zināmi augšanas nosacījumi. “Sēnes kā sūklīši uzsūc visus toksīnus un piesārņojumu, kas ir augsnē un gaisā,” norāda “Rimi bērniem” eksperte.
Noderīgi!
Divas sēņu ēdienu receptes, kas varētu garšot arī bērniem, meklē šeit.
Kas sēnēs vērtīgs
Sēnes ir uzturvielām bagāts produkts. Tās satur:
- riboflavīnu B2,
- folskābi B9,
- tiamīnu B1,
- pantotēnskābi B5,
- niacīnu B3.
Taču B grupas vitamīni ir termiski nestabili. Tas nozīmē, ka termiskās apstrādes laikā lielākā daļa vitamīnu tiek zaudēta. Taču termiski neapstrādātas sēnes lietot uzturā neiesaka.
Vēl sēnes satur selēnu, kas mazina iekaisuma reakciju, un daudz šķiedrvielu.
Pārstrādāt un uzsūkt šīs uzturvielas gan pieauguša cilvēka, gan bērna organismam tomēr būs sarežģīti, jo sēņu sastāvā ir hitīns.
Var rasties uzpūšanās un vēdersāpes, tāpēc Olga Ļubina aicina kārtīgi pārdomāt nepieciešamību bērna uzturā iekļaut sēnes.
Baravikas – vēlāk
Pēc tam kad bērns ir pagaršojis šampinjonus un panesamība bijusi laba, viņam var piedāvāt arī baravikas. Tajās ir augsts minerālvielu un vitamīnu saturs, kā arī fermenti.
Baravikas ir īpašas ar to, ka šo sēņu sastāvā ir vērtīgs steroīds – ergosterols, kā arī tā atvasinājums – ergosterola peroksīds.
Ergosterola koncentrācija kaltētās baravikās sastāda aptuveni 500 mg uz 100 gramiem. Ergosterola peroksīdam piemīt pretmikrobu un pretiekaisuma aktivitāte, kā arī konstatētas citotoksiskas īpašības attiecībā uz dažām laboratorijā kultivētām vēža šūnu līnijām.
Gailenes labāk kaltēt
Salīdzinoši bieži ēdienkartē iekļauj arī gailenes. Tās satur hitinmannozi, kas iedarbojas pret helmintiem jeb gremošanas orgānu parazītiem. Taču šīs vielas aktivitāte diemžēl izzūd pēc termiskās apstrādes. Tas nozīmē, ka šo pozitīvo gaileņu īpašību var saglabāt, gailenes kaltējot.
Svarīgi!
Sēnes ēdienkartē nav ieteicams iekļaut biežāk par 1–2 reizēm nedēļā.