Ir ierasts vārdu “diēta” asociēt ar uztura ierobežojumiem svara samazināšanai. Bet diēta nozīmē arī, ko vairāk. Par to vai un kādos gadījumos bērnam ir nepieciešama diēta, vairāk stāsta Rimi Bērniem eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina.
“Diēta” tulkojumā no sengrieķu valodas nozīmē ēšanas paradumi, taču šobrīd diemžēl šī vārda nozīme ir būtiski mainījusies. Galvenokārt, ar vārdu “diēta” cilvēki saprot, ka tie ir “uztura ierobežojumi”, kas protams, nav korekti, stāsta Rimi bērniem eksperte. Diēta ir uztura režīms un dzīvesveids.
Kādos gadījumos bērnam ir nepieciešama diēta?
Ja bērnam ir specifiskas organisma vajadzības vai veselības stāvoklis, piemēram, ārsts ir diagnosticējis noteiktas uzturvielas nepanesību, tad šajā gadījumā ir jaievēro specifiska diēta.
Diēta būtu absolūti pamatota un nepieciešama, ja bērnam ir celiakija vai govs piena olbaltuma alerģija.
Šajos gadījumos bērnam tiek noteikta diēta, kad uzturā nedrīkst lietot produktus, kas satur glutēnu vai pienu.
Vai bērni drīkst ieturēt uztura ierobežojošu diētu?
Ja ārsts ir diagnosticējis, ka bērnam ir liekais svars vai aptaukošanās un ir nepieciešams koriģēt ikdienas uzturu, tas nozīmē, ka bērnam ir jānormalizē ikdienā uzņemto uzturvielu daudzums. Tam jāatbilst bērna vajadzībām un jānodrošina organisms ar visām nepieciešamajām uztruvielām, lai bērns varētu augt un attīstīties. Taču tas nenozīmē, ka bērniem ir jāievēro uztura ierobežojošo diēta.
Bērni nedrīkst ievērot striktus uzturvielu ierobežojumus, lai koriģētu svaru.
Taču diemžēl šīs rekomendācijas bieži pārprot. Interneta vidē ir pieejama ļoti plaša informācija par dažāda veida diētām, to atrod arī bērni, lielākoties pusaudži. Un bieži vien pusaudži, kuru pamatvielmaiņa (nepieciešamais enerģijas daudzums bērnam guļot, miera stāvoklī) vien ir 1500 kcal dienā, sāk ievērot diētu uz 1000 kcal dienā.
Rezultātā rodas daudz negatīvu seku:
- organisms tiek iedzīts milzīgā uzturvielu deficītā,
- tiek radīta negatīva pieredze saistībā ar svara korekciju,
- daudz biežāk rodas “noraušanās”, kad tiek pārmērīgi daudz ēsts,
- motivācijas zudums,
- nākotnē var būt lielāka iespēja ēšanas traucējumu attīstībai.
Tāpēc jāatceras, ka bērnus nevajag “tievināt”, bērniem ir jāaug. Viņiem ir jāuzņem atbilstoši vecumam un fiziskajai aktivitātei nepieciešamais uzturvielu daudzumu, nepieļaujot pārmērīgu svara pieaugumu.
