Uzsākot mazuļa piebarošanu, vecāki nereti saskaras ar to, ka bērni neēd tāpat kā pieaugušie – akurāti un tīri. Tā vietā mazo pēc katras ēdienreizes nākas teju likt vannā. Vai bērnam var ļaut ēdienu ņemt rokās un rotaļāties ar to, skaidro “Rimi bērniem” eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina.
Pabarot vai ļaut darīt pašam?
Ēšanas procesā maziem bērniem patīk ņemt ēdienu rokās pat tad, ja tā ir putra, jogurts vai zupa. Viņiem svarīgi izprast ēdiena konsistenci un mācīties pašiem ēst, norāda Olga Ļubina.
Taču no malas tas var izskatīties nepieņemami, sevišķi vecākas paaudzes cilvēkiem. Redzot bērna ķēpāšanos ar ēdienu, vecvecāki mēdz jaunajiem vecākiem aizrādīt, sakot: “Kāpēc tu ļauj tik nekārtīgi ēst? Ēdiens nav domāts spēlēm!”
To mūsu vecākiem iemācījuši viņu vecāki un vecvecāki, kas pieredzēja karu, badu, deficīta laiku, kad daudzi produkti nebija pieejami.
“Protams, bērniem ir jāmāca, ka pret ēdienu jāizturas ar cieņu,” piekrīt “Rimi bērniem” eksperte. “Tomēr vienlaikus drīkst un pat vajag ļaut mīcīt ēdienu ar rokām, izzināt produktu tekstūru, mēģināt pašam ielikt zupu, putru vai biezeni mutē, lai arī tas beidzas ar ļoti lielu nekārtību.” Tikai šādā veidā bērns var iemācīties patstāvīgi ēst un kontrolēt šo procesu.
Kad ēšana pārvēršas par jautru spēli
Dažreiz gan izzināšanas process pārvēršas par jautru spēli. Vai arī tas ir pieļaujams?
Spēles ar ēdienu ir pieļaujamas, uzsākot piebarošanu un vidēji līdz pusotra, divu gadu vecumam, skaidro Olga Ļubina. Taktili bērns labāk iepazīst jaunus produktus un ēdienus – šādi viņu ir vieglāk pierunāt pagaršot kaut ko nekad iepriekš nemēģinātu.
Taču bērniem, kas ir vecāki par pusotru līdz diviem gadiem, būtu jāsāk veidoties izpratnei, ka ēdiens nav rotaļlieta.
Lai to panāktu, vecākiem jāiegulda darbs, skaidrojot, izglītojot, rādot personīgo piemēru. “Dažreiz vecāki un vecvecāki paši, labas gribas vadīti, paildzina šo spēlēšanās procesu: stāsta pasakas, izdomā spēles, lai tik bērns turpinātu ēst un būtu paēdis,” norāda Olga Ļubina.
Vēl viens iemesls tam, ka lielāks bērns spēlējas ar ēdienu, var būt tas, ka viņš patiesībā vēl nav izsalcis. Tad tā vietā, lai ēstu, mazais meklē ēdienam citu izmantojumu.
Kā iemācīt uzvesties pieklājīgi?
Lai lielākam bērnam iemācītu, ka spēlēšanās ar ēdienu nav pieļaujama, pirmkārt, visiem viņa aprūpē iesaistītajiem pieaugušajiem vajadzētu ieņemt vienotu nostāju.
“Nevar būt tā, ka tētis ļauj spēlēties ar ēdienu, bet mamma – nē. Tad vēlamo rezultātu neizdosies panākt,” saka uztura speciāliste.
Otrkārt, bērnam vajadzētu piedāvāt ēst tikai tad, kad viņš ir izsalcis. Katrai ēdienreizei vidēji būtu jābūt pēc trim līdz četrām stundām.
Spēlēšanos ar ēdienu palīdzēs izbeigt:
- vecāku pacietība un miers;
- miermīlīgi, bet stingri noteikumi attiecībā uz ēdienu un tā uzņemšanas procesu;
- ģimenes vienprātība noteikumu izpildē;
- izsalkums;
- neliels ēdiena daudzums šķīvī;
- ērta ēšanas vieta – krēsls, šķīvis, piederumi;
- dažādas sensoras un taktilas spēles dienas laikā.