Sāls un cukurs – divas mūžīgās tēmas, par ko nenogurst runāt nedz uztura speciālisti, nedz daudzi ārsti, to skaitā kardiologi, nefrologi, endokrinologi. “Zināms, ka daudziem cilvēkiem ir “mīlestība” pret sāli un cukuru. Par cukuru ir runāts gana daudz, tāpēc šoreiz pievērsīsimies sālim,” teic “Rimi Bērniem” veselīgas ēšanas eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina.
Novērots, ka ļoti daudziem pieaugušajiem ir šī nepārvaramā kāre pēc sāļiem ēdieniem, sāļām uzkodām un sāls vispār, pievienojot to ikdienas ēdieniem. Šī mīlestība, protams, rodas ne tikai pieaugušajiem, aizsākumi tam tiek ielikti vēl pašā bērnībā, ir pārliecināta eksperte.
Kas ir sāls
Sāls jeb nātrija hlorīds ir ķīmiskais savienojums, balta kristāliskā viela, kas šķīst ūdenī. Abi šie elektrolīti – nātrijs un hlorīds – arī ir vieni no pamatelektrolītiem, kas uztur cilvēka organisma darbību līdzsvarā. Jā, protams, bez sāls cilvēku dzīve nav iespējama un tas ir vajadzīgs organismam, bet viss ir labi ar mēru!
Sāls – ne tika no paciņas
Nātrija hlorīds ir sastopams ne tikai vārāmā sāls formā, šīs savienojums ietilpst arī citu produktu sastāvā, piemēram, arī mātes pienā ir nātrija hlorīds.
Tādējādi zīdainis, kas saņem mātes pienu, uzņem arī pietiekamā daudzumā sāli, un arī zīdainis, kuru baro ar mākslīgo piena maisījumu, saņem nātrija hlorīdu, jo šim maisījumam to pievieno.
Līdzīgi ir arī ar citiem produktiem, piemēram, augļos, dārzeņos, graudaugos un dzīvnieku valsts produktos (gaļā, zivīs, olās, piena produktos) – visur ir šis savienojums, tāpēc nav gluži tā, ka bez vārāmā sāls, kas nāk no paciņas, cilvēks nevar izdzīvot. Svarīgi atcerēties, ka ar mātes pienu un dabīgajiem produktiem, kas ir ieviesti zīdaiņu uzturā, pilnīgi pietiek.
Ņem vērā! Mazajiem bērniem (līdz 1 gadam noteikti) papildus pievienot sāli ēdienam nav nekādas vajadzības. Tas var radīt papildu noslogojumu bērnu nieru darbībai, kas vēl nav pilnīgi nobriedušas un nav gatavas uzņemt tik lielā koncentrācijā sāli.
Cik sāls pievienot maza bērna ēdienam?
- līdz 1 gada vecumam bērnam nepieciešams uzņemt līdz 1g sāls diennaktī;
- no 1 līdz 3 gadu vecumam – 1,6–2 g diennaktī;
- ap 10 gadu vecumu bērns diennaktī var uzņemt tikpat sāls cik pieaugušais, proti, maksimums 5 g sāls.
Riski pārmērīgas sāls uzņemšanai
Sāls pārmērīga uzņemšana rada nieru darbības traucējumus, veicinot šķidruma aizturi organismā, izraisot sirds un asinsvadu sistēmas darbības traucējumus, paaugstinot asinsspiedienu, rosinot dažādu slimību attīstību, tādu kā arteriālā hipertensija, sirds vai smadzeņu infarkts. Pārmērīga sāls lietošana bērnībā provocēs šo slimību agrīnu attīstību. Savukārt, ņemot vērā, ka garšas kārpiņas adaptējas un ar vecumu arī atrofējas, cilvēkiem gados garšas sajūtas var būt traucētas, kā rezultātā ir vēl lielākā tieksme pēc sāļās (arī saldās) garšas.
Protams, pie pastiprinātas fiziskās slodzes, šķidruma zaudējuma (caureja, vemšana, atūdeņošanās) var rasties papildu vajadzība pēc sāls, bet tie ir akūtie stāvokļi, tā nav ikdiena. Šādās situācijās sava rīcība būtu jāsaskaņo ar ārstējošo ārstu.
Sāls dažādos pārtikas produktos (100 gramos):
- baltmaizē – 0,5–1 g sāls;
- cepumos – 0,5 g sāls;
- rudzu maizē – 1–1,25 g sāls;
- sierā – 1,7–2 g sāls;
- čipsos – 1,6–3,3 g sāls;
- sāļajos krekeros – 1,7–1,8 g sāls;
- sāļajās standziņās – 2,8 g sāls.