10 padomi, kā iemācīt bērnam gulēt savā gultā

Visvieglāk klāsies tiem vecākiem, kas jau kopš bērna piedzimšanas būs viņu pieradinājuši gulēt atsevišķi – savā gultiņā. Taču mierīga un konsekventa mātes un tēva rīcība palīdzēs atradināt mazuli no gulēšanas vecāku gultā arī tad, ja ģimenē visi ir pieraduši gulēt kopā. Bērniem gribas būt ar ģimeni arī vakarā un naktī. Viņi vēlas piedalīties visā, viņiem patīk būt uzmanības centrā. Ir tik silti un jauki pieglausties vecākiem, justies droši un pasargāti. Taču jāatceras, ka izgulēties un miegā atjaunot spēkus ir pelnījuši visi, arī pieaugušie.

Lai atvasi ieradinātu gulēt savā gultā, Rimi Bērniem eksperte Iveta Aunīte ir sagatavojusi vairākus padomus, kurus vērts izmēģināt praksē.

• Ja ģimenē valda noteikts režīms, vecākiem gulētiešanas jautājumus risināt ir vieglāk. Bērniem ir jāzina, cikos ir laiks mazgāties, cik ilgi vecāki lasīs grāmatu, stāstīs pasaku, dziedās vai parunāsies. Pēc vakara rituāla seko vēl viens tualetes apmeklējums, buča, un viss.
• Ja bērnam vajag daudz laika, lai viņš beidzot būtu gultā, gulētiešanas rituālam jāsākas agrāk.
• Ir pieļaujami, ka vecāks pasēž pie bērna gultas, kamēr mazais iemieg ar noteikumu – “actiņas ciet, mutīte ciet”. Iemigšanas brīdī vecākam bērns nav jāizklaidē. Klusums un miers palīdzēs viņam iemigt.

Nevajag ielaisties garās diskusijās par to, cik vēl ilgi bērns varētu palikt nomodā, bet gan noteikti sekot iepriekš izveidotā rituāla norisei

• Nedaudz sliktāk, bet pieļaujami, ja vecāks noguļas blakus, kamēr bērns aizmieg.
• Ir vecāki, kuri ļauj mazulim iemigt viņu gultā un tad pārnes uz viņa gultu. Taču šis variants nav ieteicams divu iemeslu dēļ: pirmais – visi var iemigt un atmosties nakts vidū, kad pārnest bērnu var būt slinkums. Arī sievas un vīra attiecībās atvases atrašanās un aizmigšana laulības gultā var radīt nevēlamu atsvešināšanos. Otrais iemesls – bērns pārnešanas laikā var pamosties, līdz ar to viņa miegs tiks traucēts, kas savukārt var radīt grūtības aizmigt vēlreiz, tikai tagad jau savā gultā.
• Nekad nevajag ielaisties garās diskusijās par to, cik vēl ilgi bērns varētu palikt nomodā, bet gan noteikti sekot iepriekš izveidotā rituāla norisei.
• Ja naktī mazs bērns ierodas vecāku guļamistabā, viņš jānes atpakaļ uz savu gultiņu.

Gan pieaugušo, gan bērnu naktsmieram vēlams divas stundas pirms miega iztikt bez ekrāniem.

• Ja lielāks bērns naktī nāk pie vecākiem, viņš jāmudina doties atpakaļ uz savu istabu. Vecākiem jābūt stingriem un nelokāmiem šajā jautājumā. Bērni samērā ātri sapratīs un šo paradumu atmetīs.
• Ja bērns atkal un atkal nāk uz dzīvojamo istabu vai guļamistabu, var mierīgi pateikt, ka tiks aizvērtas durvis, jo arī vecāki grib izbaudīt mieru un atpūsties. Pieaugušajiem jāparāda, ka viņi nav gatavi visu nakti skraidīt pie mazā ar sviestmaizēm, ūdeni un podiņu. Tajā pašā laikā vajag uzsvērt, ka bērns vecākiem ir ļoti mīļš.
• Dažiem bērniem izveidojies paradums ik pēc desmit minūtēm nākt pie vecākiem un sūdzēties, ka viņi nevar iemigt. Mierīgi pastāstiet, ka tas nemaz nav vajadzīgs. Paskaidrojiet, ka arī nesaspringts guļus stāvoklis dod atpūtu. Kad bērns beidzot sapratīs, ka nekas nelīdz, viņš drīz vien iemigs.

Pirms radināt bērnu gulēt savā gultā, vecākiem ir jāuzdod sev divi jautājumi:

1. vai bērns netiek likts gulēt par agru?
2. vai dienas laikā vecāki ir parotaļājušies ar bērnu? Ja mazulis nesaņem savu nedalītas uzmanības laiku no māmiņas un tēta pa dienu, viņš to sāk pieprasīt naktī.

Gan pieaugušo, gan bērnu naktsmieram vēlams divas stundas pirms miega iztikt bez ekrāniem.