10 padomi saldākam bērna miedziņam

1. Mazs bērns parasti nepateiks, ka ir neizgulējies un noguris. Tāpēc vecākiem ir svarīgi sekot norādēm, cik bērnam atbilstoši viņa vecumam būtu jāguļ. Citādi viņš savu nogurumu izrādīs ar raudulīgumu, niķiem, agresivitāti vai hiperaktivitāti. Zīdainim diennaktī būtu jāguļ no 12 līdz 15 stundām, ne mazāk par 10 stundām, savukārt no gada līdz aptuveni sešu gadu veca bērna miegam jābūt ne mazākam par deviņām stundām un vismaz vienam 1-2 stundu ilgam pusdienlaikam.

2. Dienas gaita, veselīga rutīna, kas tiek ievērota arī brīvdienās, palīdzēs bērniem ātrāk iemigt un mierīgāk gulēt. Kontrolēts televizora un mobilo ierīču lietošanas laiks un saturs saudzēs bērna psihi. Maksimums viena stunda darbadienās un divas stundas brīvdienās. Divas stundas pirms naktsmiera būtu vēlams izslēgt visu, kas bērnu varētu uztraukt, sarūgtināt vai nobiedēt. Nekādas vardarbības, šausmu un ziņu.

Iemigt palīdz, ja paturam bērna roku un, piemēram, saliecot pirkstus, uzskaitām visus cilvēkus, kas viņu mīl un vēl labu naksniņu.

3. Noguruši, vairākos darbos noskrējušies vecāki ilgojas pēc atpūtas, taču bērns vēlas parotaļāties un, ja spēlēm darba dienās laiks netiek atvēlēts, mazais darīs visu, lai attālinātu gulētiešanas laiku. Tāpēc ļaujiet viņam pirms gulētiešanas arī nedaudz paspēlēties. Rotaļām vakarā jābūt mierīgām - zīmēšana, puzles likšana vai vienkārši savas mīļākās lelles pabarošana vai spēļu automašīnu novietošana garāžā.

4. Bērnus jāradina pie vakara rituāla. Zobu tīrīšana, silta vanna, vakara pasaciņa, samīļošanās un viss. Gulēt! Iemigt palīdz, ja paturam bērna roku un, piemēram, saliecot pirkstus, uzskaitām visus cilvēkus, kas viņu mīl un vēl labu naksniņu. „Un tagad guli mierīgi līdz pašam rītam,” varētu būt labs novēlējums pirms miega.

5. Pēc vakara rituāla vecāks var palikt bērna istabā, līdz viņš iemigs. Tikai nevajag izklaidēt bērnu. Vislabāk šo laiku pavadīt, piemēram, lasot grāmatu.

6. Ir periods, kad pēc viena gada vecuma bērns vakaros negrib iet laicīgi gulēt, niķojas, izrāda nepatiku, un tas ir normāli. Vecākam jāizlemj, vai pakļauties mazajam vai tomēr pakāpeniski ieviest disciplīnu un iemācīt bērnam pašam noteiktā laikā doties gulēt. Vecākiem ir jāpaskaidro savai atvasei, ka arī viņi grib gulēt vai pabūt divatā, tāpēc nevar visu laiku būt kopā ar bērnu un ar viņu rotaļāties. Jāmācās teikt „nē” un atturēties vienmēr izdabāt bērniem. Tas jādara maigi un mīļi, nevis ar bļaušanu un dusmām.

7. Vecumā ap trim četriem gadiem mazie ķipari mēdz naktī satrūkties no miega un saukt vecākus. Tad, protams, mazo vajag nomierināt, ejot pie viņa gultiņas, paglāstot galviņu vai pat noguļoties blakus.

8. Pirmajā dzīves gadā bērns var mosties divas līdz sešas reizes naktī, un tas uzskatāms par normu, jo miegu var traucēt gan zobu šķilšanās un veidošanās, gan dienas notikumi, un pie mammas krūts mazais nomierinās. Pēc gada vecuma bērns var mierīgi nogulēt visu nakti. Tomēr var gadīties, ka pieraduma dēļ, iespējams joprojām ceļas un prasa ēst. Ja vecāki vēlas mierīgākas naktis, ņemot talkā pacietību un galvenais - mieru, vajadzētu no šī ieraduma atradināt.

9. Ja bērns agri ceļas, vecākiem jāskatās, cik stundu mazais pa nakti nogulējis. Ja mazais saldi čuč jau no astoņiem vakarā un mostas septiņos no rīta, tad skaidrs, ka viņš ir izgulējies un gatavs dienas gaitām. Bet bieži ir tā, ka paši vecāki gulēt aizgājuši tikai ap pusnakti vai vēlāk un tad ir neapmierināti, kad mazais tik agri ceļas. Tas nozīmē, ka arī pašiem vecākiem jāmaina savi ieradumi.

10. Savukārt bērniem, kas ceļas ap pieciem sešiem no rīta, vēl ir iespējams iemācīt kādu stundu no rīta vēl pagulēt. Jācenšas, lai guļamistabā netiktu izmantota naktslampiņa un būtu aizvērti aizkari. Ja istabā būs tumsa, bērns nespēs saskatīt kādu rotaļlietu un turpinās čučēt. Ja bērns ir pamodies, necentieties daudz ar viņu runāt, bet gan samīļojiet, lai bērns atkal varētu iemigt.

Foto: Shutterstock.com