Bērna redzes pārbaudes. Kas jāzina vecākiem?

Par to, kas vecākiem jāzina par bērnu redzi un tās veselību, stāsta Rimi Bērniem eksperte, ārste – pediatre Sanita Mitenberga.

Pirmā redzes pārbaude ir paredzēta vecumā starp vienu un dieviem gadiem. Tā ir kā skrīnings, lai pamanītu nopietnas pataloģijas, kā arī izmērītu acu stiprumu.

Nopietnākas pārbaudes veic trīs līdz četru gadu vecumā. Šajā vecumā bērns spēj atbildēt uz jautājumiem un sadarboties, tāpēc pārbaude ir efektīvāka un objektīvāka.

Noteikti ir jāpārbauda bērna redze arī pirms skolas gaitu uzsākšanas, lai skolā bērnam nebūtu problēmas saskatīt, kas rakstīts uz tāfeles vai grāmatās. Šajā posmā redzes problēmas var traucēt mācību procesā. Skolas vecuma bērni nereti pie acu ārsta tiek atvesti tāpēc, ka viņi vairs neredz tāfeli, vai vecākiem un skolotājiem šķiet, ka slikto sekmju iemesls varētu būt sliktā redze.

Bērna redzes sistēma turpina veidoties un attīstīties līdz pat septiņu astoņu gadu vecumam. Laika periodā, kad bērna redze vēl attīstās, laikus atklājot redzes problēmu, to var veiksmīgāk pakļaut korekcijai.

Pusaudžiem redze būtu jāpārbauda reizi gadā.

Tipiskākās redzes problēmas bērniem
Pirms dažiem gadiem veiktā Latvijas Universitātes pētījumā pārbaudīta redze 11 000 Latvijas skolēnu, kurā secināts, ka katram piektajam bērnam ir redzes problēmas. 5-10 % pirmsskolas un 25 % skolas vecuma bērniem ir redzes traucējumi.

Vecāki parasti pamana jau nopietnus redzes funkciju traucējumus. Pastiprināti uzmanība jāpievērš, ja dzimtā ir redzes traucējumi, jo redzes problēmas ir iespējams pārmantot.

Hipermetropija jeb tālredzība. Ja bērnam ir tālredzība, nereti ir vajadzīgas brilles tieši darbam tuvumā, lai neveidotos acu nogurums. Svarīgi to ir konstatēt pirms mācību gada sākuma, pretējā gadījumā bērns var negribēt mācīties, jo darbs tuvumā var izraisīt nogurumu un galvas sāpes redzes pārpūles dēļ.

Miopija jeb tuvredzība. Tuvredzības gadījumā parasti acs ābols ir garāks kā normāli tam vajadzētu būt. Augot organismam, aug arī acs ābols un tuvredzība progresē. Diemžēl, arī slodze tuvumā (piemēram, lasīšana, rakstīšana) arī stimulē tuvredzības progresu.

Šķielēšana apzīmē pataloģiju, kad abas actiņas ir novirzītas dažādos virzienos. Viena acs var būt novirzīta vai uz iekšu vai āru, uz augšu vai leju, kamēr otra fiksē pareizi centrāli. Šķielēšana var būt nepārtraukta vai periodiska. Tā var traucēt redzes attīstību un neatļaut attīstīties telpiskuma jeb dziļuma redzei. Tā var būt arī kosmētiska problēma.

Ambliopija jeb "slinkā acs" nozīmē pavājinātu redzi vienā vai abās acīs, ko nav iespējams koriģēt ar briļļu vai lēcu palīdzību. Tā veidojas zīdaiņa vecumā vai agrā bērnībā, kas ir visjutīgākais bērna redzes attīstības periods. Jo agrāk ambliopija ir atklāta un ārstēta, jo labāks ir rezultāts. Pēc 7-8 gadu vecuma ambliopiju vairs nevar izārstēt.

Īpaša slodze acīm – viedierīces
Pēdējā laikā bērnu redzes problēmas sākas arvien jaunākā vecumā, nekā tas bija agrāk. Tāpēc, saudzējot redzi, ieteicams izvēlēties pareizo skatīšanās attālumu, piemēram, izmantojot viedierīces. Arī tie, kas lasa grāmatas, galvenokārt noslogo tieši tos redzes muskuļus, kas atbild par spēju redzēt tuvumā. Kopumā arvien mazāk ir nepieciešams izmantot redzi, skatoties tālumā. Tas nozīmē, ka regulāri tiek pārslogoti acs muskuļi, kas nodrošina redzēšanu tuvumā, rodas tā saucamie akomodācijas traucējumi. Ar laiku grūtības rada ilgstoša koncentrēšanās uz tuvumā esošu tekstu vai cipariem. Tāpēc bērniem līdz 3 gadu vecumam pie datora laiks vispār nebūtu jāpavada. Pirmsskolniekam dienā pie ekrāna nevajadzētu pavadīt vairāk par 10 minūtēm.

Foto: Shutterstock.com