Bērna rūdīšanās vasarā. Kā īsti to darīt, lai ziemā neslimotu

Ja bērns ir saslimis, ārsts, pēc bērna apskates parasti iesaka, ko darīt, kā palīdzēt, lai slimību izārstētu. Citreiz, kad bērns ir izveseļojies, pēc pāris nedēļām bērnam atkal sāk tecēt iesnas vai piemetas klepus. Šajā ziņā netipiska ir šī vasara, kad pie ģimenes ārstiem vēršas vecāki, kuru bērniem ir gana nopietnas elpceļu saslimšanas, tai skaitā arī plaušu karsonis. Līdz ar to saprotams no vecāku puses bieži izskanējušais jautājums – ko darīt? Kā norūdīt bērnu?

Taču jāsāk ar jautājumu - kas ir norūdīšanās? Norūdīšanās ir organisma adaptācija un termoregulācijas funkciju nostiprināšana. Tā ir paaugstināta organisma noturība pret sliktiem apkārtējās vides fiziskajiem faktoriem. Norūdīšanās pamatā ir sistemātisks nervu un asinsrites treniņš, kad organisms pamazām piemērojas mainīgajiem ārējas vides apstākļiem un aktivizē dažādas aizsargreakcijas. Būtiska ir organisma norūdīšana pret aukstumu, mitrumu, kā arī krasām temperatūras maiņām.

Visvienkāršākie un efektīvākie norūdīšanās līdzekļi ir dabas faktori – gaiss, ūdens, saule.

Kas ietekmē organisma norūdīšanos?
Visvienkāršākie un efektīvākie norūdīšanās līdzekļi ir dabas faktori – gaiss, ūdens, saule. Vēl ikviena bērna imunitāti ietekmē dzīves vieta, sadzīves ķīmijas lietojums ikdienā, mācību slodze skolā un bērnudārzos, televizora un viedierīču pieejamība, apģērba izvēle, fizisko nodarbju regularitāte un intensitāte. Mazkustīgums, ilgstoša uzturēšanās telpās un pie datora vai TV, pilna bērnu istaba ar rotaļlietām, neregulāra vai izvēlīga ēšana arī samazina bērna imunitāti un organisma pretošanos saslimšanas gadījumā.

Tātad, kas nepieciešams, lai norūdītu organismu?
Kustības. Pēc iespējas vairāk kustēties. Vairāk laika pavadīt svaigā gaisā. Pašreiz vasarā ir labi, ja bērns var skriet pa ūdeni un smiltīm. Ja notiek šis periodiskās maiņas – vēss ūdens un siltas smiltis.
Apģērbs. Bērnam nepieciešams tāds apģērbs, kas ļauj brīvi kustēties. Nesaģērbt pārāk daudz, jo sasvīstot, bērni vairāk kļūst jūtīgāki pret slimībām, nekā nedaudz nosalstot.
Apetīte. Ja bērns maz ēd, tas var nozīmēt, ka par maz kustas un netiek patērēta enerģija.

Rūdoties ir svarīgi ievērot 3 galvenos principus:
1) Sistemātiskums – ja jau sākāt, tad regulāri;
2) Pakāpeniski – pamazām pieaugot intensitātei un ilgumam;
3) Ņemt vērā katra bērna īpatnības – vecumu, bērna psiholoģisko stāvokli, hroniskas saslimšanas, sadzīves apstākļus.

Norūdīšanās procedūras bērnam jāsagādā prieku. Un tādas arī jāizvēlas individuāli. Piemēram, ja bērnam patīk staigāt plikām kājām, tad to var darīt. Ja ļoti nepatīk, par katru cenu tas nav jādara.
Vēl ir labi piemēram, vasarā ēst aukstu saldējumu. Būtu labi, ja bērns šo auksto saldējumu turētu mute pāris sekundes un norītu tikai tad, kad izkusis. Aukstums uzlabo asinsriti mandelēs un tas ir īpaši efektīvs bērniem, kuriem ir hroniski mandeļu iekaisumi (tonsilīti). Saldējuma vietā var izmantot mājās pagatavotās augļu sulas, kas sasaldētas saldētavā.

Vai rūdīšanās palīdzēs visos gadījumos?
Jāatceras, ka norūdīšanās samazina tikai tās saslimšanas, kas saistītas ar kaitīgu ietekmi no fiziskajiem faktoriem. Norūdīšanās nevar samazināt saslimstību ar infekcijas slimībām kopumā un akūtām vīrusu saslimšanām. Ja piemēram bērnudārzā ir sākušās vējbakas vai gripa, iepriekšēja norūdīšanās nepasargās bērnu no saslimšanas, bet toties norūdīts bērns slimos vieglākā formā un izveseļošanās būs ātrāka, kā arī ar samazinātu komplikāciju risku.

Bērnam ir svarīgs harmonisks, dabisks dzīves ritms, tad arī nebūs nepieciešama speciāla rūdīšana.
Pēc iespējas regulāra un ilgstoša uzturēšanās svaigā gaisā, optimāla ģērbšanās, tīra bērna istaba un regulārs, veselīgs uzturs ir daudz svarīgāks par aukstu dušu un rīvēšanos ar dvieli.

Foto: Shutterstock