Bērna veselīgai izaugsmei noderīgas fiziskās prasmes

Gan koordinācija, gan lokanība, veiklība, ātrums un daudzas citas prasmes bērnam attīsta tieši fiziskās aktivitātes, uzsver sertificētais fitnesa treneris Kārlis Matisāns. Un – jo daudzveidīgākas tās būs, jo labāk!

Rāpšanās un karāšanās

Bērnus ir vērts iedrošināt rāpties un pārvarēt kādus šķēršļus. Taču svarīgāk nevis bērnu uzcelt uz kādas konstrukcijas rotaļu laukumā, bet gan pateikt mazajam – ja tu vari uzrāpties, tad rāpies. Tā vecāki dod atļauju bērnam darīt un vienlaikus pašam apzināties, cik daudz viņš spēj.

Bērns var būt arī slinks, sakot – nē, es nevaru! Tad arī jāļauj viņam nevarēt, nevis teikt – nē, tu vari. Vecākam nav jāpierāda bērnam, ka viņš ir spējīgs kaut ko paveikt.

Ja mazais tomēr saka – palīdzi, es pats nevaru –, tad ir jāizvērtē, vai, piemēram, trīs gadu vecumā viņam ir svarīgāk atrasties tur, augšā uz konstrukcijas, vai tomēr pašam rāpties.

Jo rāpšanās nozīmē izmantot roku un kāju koordināciju, sasaistot to ar redzi.

Mēģinot saprast, cik augstu jāceļ kāja, kur jāliek rokas, notiek attāluma aprēķins utt.

Ja bērns tiek augšā pats, tad pieaugušajam vienkārši jābūt blakus, lai mazajam ir droša nokāpšana, kas ir sarežģītāka nekā augšā tikšana.

Skriešana un lēkšana

Būtiska ir bērna spēja koordinēt labo un kreiso pusi gan vienlaikus, gan atsevišķi. Jo sākumā vienmēr vadošā ir viena kāja, bet tad pēkšņi mazais ir gatavs atsperties jau no abām. Kad tas notiek, bērns arī sajutīsies drošāk lēkt lejā no kāda paaugstinājuma.

Tāpēc ir svarīgi sākt ar rāpšanos augstumā, nevis ar bērna uzcelšanu uz kāda paaugstinājuma, jo tad lēkšana lejā paša spēkiem var būt bīstama.

Piemēram, ja mazais vispirms uzkāpj uz dīvāna malas un grib lēkt lejā, vecākam nevajadzētu viņam aizliegt to darīt vispār, bet iedrošināt lēkt lejā no dīvāna sēžamās daļas. Tas nekas, ka virsma ir zemāka, toties bērnam netiek aizliegts darīt iecerēto, un tas viņam ir iedrošinājums, turklāt pirmajās reizēs vecāki var arī lēkt kopā ar bērnu.

Koordinācija un veiklība

Šīs iemaņas labi attīsta dažādas rotaļu aktivitātes, badmintona spēlēšana, bumbas ķeršana utt. Ir gana sarežģīti, piemēram, sakoordinēt rokas kustības, lai noķertu lidojošu volāniņu un vēl ar raketi atsistu to atpakaļ.

Kādam bērnam ir dots lielāks talants to visu paveikt, taču visiem ir iespēja attīstīt šīs koordinācijas un veiklības prasmes.

Sākot jau no mazām dienām, ar bērniem ir jārotaļājas, ripinot, lipinot bumbas u. tml. Galvenais, kas jāatceras pieaugušajiem, ka viņiem nav jācenšas apspēlēt bērnu.

Savukārt, lai, piemēram, nokrītot no velosipēda, uzreiz netiktu salauzta roka, ir svarīgi, ka bērns jau mazotnē iemācās sagrupēties un pārnest svaru. To lieliski var apgūt kūleņojot, cīkstoties utt.

Zināšanai

Līdz 7–9 gadu vecumam apgūtā, iestrādātā lokanība uzturot lielākoties saglabājas visu atlikušo dzīvi. Taču pieaugušā vecumā palielināt lokanību, kura bērnībā nav bijusi, ir teju neiespējami. Tāpēc vecāku uzdevums ir parūpēties par savu bērnu locītavu attīstību un veselību. Dejošana, peldēšana, vispārējās sagatavotības treniņi jeb vingrošana – tas viss palīdz un ir vajadzīgi.