Veselīgus ēšanas paradumus bērns iemācās bērnībā, vērojot, ko un kā ēd vecāki. Un runa nav tikai par uzturvielu ziņā pareizi izveidotu ēdienkarti, bet arī ieradumiem, kā, kad, kur un kas tiek apēsts. Vairāk stāsta Rimi bērniem ekspertes – psiholoģe Iveta Aunīte un uztura speciāliste Olga Ļubina.
Ēšana kā mierinātājs
Ja zīdainītis raud, viņam tiek piedāvāta krūts vai knupītis, bet lielākiem bērniem niķus, kaprīzes vai jebkuru citu vecākiem neērtu emociju izpausmi mēdz atrisināt, piedāvājot kādu gardumu. Vai tā ir konfekte, cepums vai burkāns, šajā gadījumā nav nozīmes, ja ēdiens kalpo kā mierinātājs. Caur to bērns iemācās, ka ar ēšanu var mazināt emocionālu diskomfortu.
Ēdiens kā izklaide
Ēšana un ēdiens var kļūt par izklaidi ceļojuma laikā vai gaidot garlaicīgā rindā. Vai vecāki paši sevi ir pieķēruši nodarbē – kad mājās nav ko darīt, vienmēr var aiziet līdz ledusskapim un palūkoties, vai tajā nav kas garšīgs?
Ēdiens kā balva
Mazulim jāapēd veselīgā putra vai dārzeņu sautējums, bet viņš no ēdiena atsakās. “Ja apēdīsi šo veselīgo ēdienu, dabūsi kārumiņu,” - tā mēs iemācām, ka veselīgais ir negaršīgs, bet garšīgais – neveselīgs.
Ēšana kā iepriecinājums citiem
Kurš gan bērns negrib iepriecināt savus vecākus? Tāpēc bērni gandrīz vienmēr ir ar mieru darīt dažādas lietas, ja tiek minēts, ka šādi tiks iepriecināti vecāki. Tā nu vecāki mazulim mēdz teikt: “Viena karote par mammu, otra par tēti, trešā par omīti...”. Bērns ēdīs pat tad, ja negribēs, bet ar laiku iemācīsies nepamanīt sāta sajūtu un ēst arī tad, kad vairs negribās.
Ēdiena iemānīšana, novēršot uzmanību
Ēšana pie televizora vai skatoties multfilmas planšetē ieradina ēst automātiski un nejūtot, kad apstāties. Mute veras vaļā automātiski, bērns nejūt ne ēdiena garšu, ne struktūru, nedz arī savas sajūtas, jo smadzenes nepiefiksē brīdi, kad ēst vairs negribās.
Izēd tukšu šķīvi!
Mūsdienās, kad ēdiens vairs nav jānomedī, ieguldot enerģiju, un tonnām pārtikas tiek izmesta mēslainē, ģimenēs joprojām tiek izmantotas metodes, kas veicina bērna ēšanu pat tad, kad mazulim jau ir paēdis un, sekojot dabiskiem instinktiem, ēst vairs nevēlas, toties omīšu,
Vecāku rīcībā ir vesels arsenāls viltību, kā ievilināt bērnā vēl mazliet ēdiena, lai gan varbūt mazulis patiešām ir jau paēdis, viņa sāta sajūta ir pateikusi – viss, man pietiek. Taču pieaugušais uzstāda prasību: “Izēd visu šķīvi, citādi no galda aiziet nedrīkst”. Tas ir ļoti vardarbīgs veids, kā iemācīt bērnam ēst vairāk nekā viņa organisms patiesībā prasa.
Ņem vērā:
1. Bērniem patīk vizuāli pievilcīgs ēdiens. Noformējiet ēdienu skaisti – glīti sagriezti augļi, dārzeņi, acīm pievilcīgas maizītes. Ja bērns bieži atsakās ēst, pastāv iespēja, ka viņš neēd tāpēc, ka ēdiens nepiesaista vizuāli.
2. Pieauguši cilvēki bieži vien pārēdas no stresa, garlaicības, negatīvām emocijām, kamēr bērns ēd tieši tik daudz, lai zūd izsalkuma sajūta, atjaunojas spēki.
3. Nespiediet ēst, jo vārdu savienojums „spiest apēst” jau pašos pamatos ietver negatīvas emocijas. Bērnam saprotamā valodā jāskaidro, kāpēc ēdiens ir veselīgs, kādi ieguvumi būs no apēstā.