Agrāk bija pieņemts, ka bērnam, kurš sasniedzis gada vecumu, jau vajadzētu staigāt vai vismaz spert pirmos patstāvīgos soļus. Bet ko darīt, ja mazulis šajā vecumā to vēl nedara? Par iespējamiem risinājumiem stāsta “Rimi bērniem” kustības un stājas eksperte, fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča.
Kad bērnam vajadzētu sākt staigāt?
Jebkura zīdaiņa galamērķis ir no guļus pozīcijas piecelties kājās – vertikalizēties, saka “Rimi bērniem” eksperte. Patlaban vairs nav strikti noteiktu robežu, kad bērnam būtu jāsāk staigāt. Nepieciešams vērtēt mazuļa attīstību kopumā.
Piemēram, ja bērns sāk velties septiņu mēnešu vecumā, diez vai viņš sāks staigāt, sasniedzot pirmo dzimšanas dienu.
Tam nepieciešams ilgāks laiks.
Saskaņā ar jaunākajām nostādnēm bērns var nestaigāt līdz pat pusotra gada vecumam. Ja tas nenotiek vēl divu gadu vecumā, tad gan vecākiem būtu jāsāk domāt, kas tam ir par iemeslu, un jāvēršas pie speciālista – ģimenes ārsta, pediatra vai fizioterapeita.
Kādi var būt aizkavēšanās iemesli?
Tam, ka vairāk nekā pusotru gadu vecs bērns vēl nestaigā, var būt ļoti dažādi cēloņi un iemesli.
- Neatbilstoša vide. Ilgstoši atrodoties šauri ierobežotā vidē, piemēram, bērnu manēžā vai šūpuļkrēslā, mazulis tiek imobilizēts. Tā kā kustību amplitūda ir ierobežota, viņam nav iespējas mācīties staigāt.
- Neatbilstošs apģērbs un apavi. Staigāšanas apguvi var aizkavēt arī tas, ja bērns pastāvīgi tiek saģērbts tā, ka viņam ir grūti kustēties, vai uzvilktas zeķes, kas slīd pa grīdu.
- Baiļu sajūta. Ja bērns pēc rakstura ir bailīgs, piesardzīgs, viņš pastāvīgi meklē atbalsta punktus, kur pieturēties, – mammas roku, mēbeles, manēžas malas. Atbalsta punktus neatrodot, šādi mazuļi no stāvus stāvokļa parasti atgriežas rāpošanas pozīcijā.
- Motivācijas trūkums. Ja visas rotaļlietas un priekšmeti, kas mazuli saista, atrodas uz grīdas vai tuvu tai, viņam nav lielas intereses celties kājās.
- Pazemināts muskuļu tonuss.
- Neiroloģiskas, ortopēdiskas vai ģenētiskas slimības.
Ieteikumi problēmas risināšanai
Ja bērns nestaigā tāpēc, ka viņam tiek vilkts pārāk ciešs apģērbs vai slīdošas zeķes, risinājums, protams, ir pavisam vienkāršs. Tā vietā vajadzētu izvēlēties ērtu apģērbu un zeķītes ar neslīdošu pēdas daļu. Bet vislabāk tomēr ļaut pa grīdu pārvietoties kailām pēdām, vairākkārt uzsver “Rimi bērniem” eksperte.
Ja iespējamais nestaigāšanas iemesls ir ilgstoša atrašanās ļoti ierobežotā vidē, vecākiem vajadzētu atteikties no manēžas un citu palīgrīku izmantošanas. Tā vietā labāk būtu lietot Pikleres sētiņu vai arī vispār neierobežot telpu, kurā bērns mājās var pārvietoties. Tikai jāatceras, ka pirms tam teritorija jāpadara mazulim droša!
Savukārt bailīgam bērnam, kurš nepārtraukti meklē atbalsta punktus, vajadzētu izvairīties dot roku – vienu vai abas.
Konstatējot, ka šādi var ērti pārvietoties, mazulis ilgstoši var turpināt prasīt vecāku palīdzību un nemaz necensties tikt galā patstāvīgi. Turklāt nākotnē tas var būt iemesls stājas problēmām, atzīmē Jekaterina Bovtramoviča. Ejot pie rokas, mazulis atbalstās, pārnes svaru uz vienu pusi vai arī stiepjas uz pirkstgaliem.
Lai motivētu bērnu pārvietoties stāvus, rotaļlietas un viņu interesējošus sadzīves priekšmetus, piemēram, televizora pulti, ieteicams novietot pēc iespējas augstāk. Ja bērns vēl mazliet baidās staigāt, telpā var izvietot krēslus un citas mēbeles, lai sākotnēji būtu iespēja pieturēties, bet ar laiku tos pabīdīt arvien tālāk citu no cita.
Daži būtiski jautājumi
Vai var izmantot bērnu staiguli?
Nē, tas nav vajadzīgs. Staiguļi veicina staigāšanu uz pirkstgaliem un nepareizu svara sadalījumu gaitas laikā.
Vai mājās vajag vilkt apavus?
Apavi bērnam var traucēt attīstīties. Mājās labāk vai nu izvēlēties zeķītes ar neslīdošu pēdas daļu, vai arī ļaut pārvietoties plikām kājām, lai mazulis sajustu grīdas virsmu. Tas dos iespēju pēdai labāk attīstīties, būt mobilai un vienlaikus stabilai.
Vai bērnam vajag likt ķiveri, lai pasargātu galvu no sasitumiem?
Līdz bērns sāk staigāt, viņš ļoti daudz krīt un bieži dabū sasitumus. Smagas galvas traumas gadās salīdzinoši reti, līdz ar to lietot ķiveri nav nepieciešams. Ja vesels bērns nepārtraukti būs pasargāts, viņš kļūs bailīgs un nebūs gatavs grūtībām, kas viņu sagaida nākotnē.