Bērns slims un viens pats mājās – no kāda vecuma?

“Rimi Bērniem” eksperte, ārste pediatre Sanita Mitenberga stāsta, ka šajā gadījumā viena lieta ir vecāku paļaušanās un bērna spēja būt patstāvīgam, bet cita – likuma noteiktie rāmji.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta 6. daļa paredz, ka vecāku pienākums ir neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes.

Līdz 14 gadu vecumam (kamēr bērns nav sasniedzis 14 gadu vecumu) vecākiem ir tiesības uz B darbnespējas lapu, ja sasirdzis bērns. Darbnespējas lapu B par slima bērna kopšanu ārsts izsniedz no bērna pirmās slimošanas dienas.

Pediatre gan no savas personīgās pieredzes, gan no darba prakses vecākiem iesaka tomēr izmantot iespēju un vismaz pirmās trīs slimības dienas, kad ir akūtā slimošanas fāze, palikt mājās ar bērnu, pat ja bērns jau ir gandrīz pusaudzis un ikdienā labi tiek ar sevi galā. Svarīgākais, ko šajā periodā vecāki var izdarīt, – kontrolēt ķermeņa temperatūru un sekot tam, lai bērns tiešām regulāri un mazām porcijām uzņem šķidrumu. “Pēc sava bērna slimošanas pieredzes zinu, ka, akūtajā saslimšanas periodā dodot daudz dzert, ļoti drīz var atveseļoties bez turpmākām komplikācijām,” saka ārste.

Regulāra šķidruma uzņemšana ir veseļošanās procesā svarīgs punkts. Slimības laikā ir jāizdzer 2,5 l šķidruma diennaktī.

Vieglāk būs to izdarīt, sadalot dzeramo pa 10 stundām un dzerot 150–250 ml šķidruma stundā. Svarīgi dzert bieži un mazām porcijām.

Medikamenti un ārstēšanās process

Ne gadu skaits, bet gan bērna individuālā spēja būt patstāvīgam ir izšķirošais faktors tam, lai saprastu, vai viņu slimu var atstāt mājās vienu. Kāds būs patstāvīgs jau 8 gadu vecumā, citam vēl 12 gados vajadzēs mammu, kas atgādinās izdzert zāles vai paēst pusdienas.

Ja ārsts ir nozīmējis lietot antibiotikas, kas jāizdzer noteiktā laikā, vai veikt inhalācijas, tad, iespējams, arī pusaudzis par to var aizmirst, nemaz nerunājot par mazākiem bērniem.

Vienkāršāk ir, ja ir jādzer sīrupi vai jāieņem kādas mazāk nopietnas zāles. Medikamentus var sadalīt pa mazām glāzītēm, atzīmējot uz tām, cikos kas ir jāizdzer. Sīrupus var “ievilkt” špricītē. Par zāļu lietošanas laikiem telefonā uzlikt atgādinājuma zvanu.

Vecākiem ir jābūt iespējai bērnu sazvanīt, bet, ja mazais slimnieciņš iet gulēt, vienoties, ka viņš par to brīdina vecākus un ilgāku laiku var nebūt sazvanāms.

Pilnvērtīgs uzturs ir svarīgs

Pilnvērtīgs uzturs ir svarīgs arī bērna slimošanas laikā. Ja mazais ir saslimis ar kādu no vēdera vīrusiem, ir vemšana vai caureja, tad akūtā slimošanas periodā ēst nav jāspiež. Slimnieciņam atstāj pieejamus sausiņus, kurus var ēst mazām porcijām, un sagādā šķidrumu, kas noteikti ir jādzer.

Labs veids, kā uzņemt šķidrumu, ir zupas un buljoni. Slimošanas laikā neiesaka lietot saldos jogurtus un saldināto pienu.

Ārste atgādina, ka pilnvērtīgs uzturs noteikti nav cepumi vai baltmaize. Ja bērns neizvēlas mammas atstāto veselīgo ēdienu, tad vecākiem tomēr jārod iespēja palikt mājās un pieskatīt bērna maltītes.

Vēl viens ātrais, bet saprātīgais ēdināšanas risinājums ir aptiekās nopērkamie speciālie barojošie dzērieni ar dažādām garšām, kas pēc sastāva un uzturvērtības ir līdzīgi zīdaiņu piena maisījumiem. Tie satur nepieciešamos mikroelementus un vitamīnus, kas vajadzīgi atveseļošanās laikā.

Kā izvērtēt, vai bērns gatavs palikt mājās viens

Pieņemot lēmumu par bērna atstāšanu vienatnē uz ilgāku laiku, vecākiem būtiski izvērtēt, cik patstāvīgs un atbildīgs bērns ir ikdienā, piemēram, vai pats spēj pagatavot sev vienkāršu maltīti; kā rīkojas nestandarta situācijā un vai apjukumā spēj pieņemt adekvātus lēmumus.

Pirms atstāt bērnu vienu, jānoskaidro paša bērna viedoklis – kā bērns jūtas par iespēju palikt vienatnē, vai jūtas tam gatavs, vai ir kādas neskaidrības.

Svarīgi novērtēt, kā bērns rīkojas sev neierastās problēmsituācijās – vai pats cenšas tās risināt un vai vajadzības gadījumā spēj meklēt pieaugušo palīdzību. Vecākiem būtu būtiski pievērst uzmanību tam, cik labi bērns izprot un seko izvirzītajiem noteikumiem ikdienā.