Bērns un valsts apmaksātās veselības pārbaudes

Par to, kādas pārbaudes jāveic bērniem, stāsta pediatre, “Rimi bērniem” eksperte Sanita Mitenberga.

Vecākiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums reizi gadā aizvest savu lielo vai mazo bērnu pie ģimenes ārsta un pārliecināties, vai viss ir kārtībā. Par bērna vizīti pie ārsta nav jāmaksā arī līdzmaksājums. Ikgadējo vizīšu laikā ārstam ir jānovērtē, vai bērns aug un attīstās atbilstoši savam vecumam. Kā norāda ārsti speciālisti, īpaši ar šo “grēko” gan vecāki, gan ģimenes ārsti tad, kad bērns sasniedz skolas vecumu. Šķiet, ka bērns jau vairs nav mazulis, turklāt ir beigusies arī sezonālās slimošanas bērnudārzā. Nereti vecāki ar savām atvasēm pie ārsta ierodas tikai tad, kad iepriekš nepamanīta problēma jau samilzusi. Bērnu profilaktiskās apskates un izmeklējumus, kuri tiek apmaksāti no valsts budžeta, pamatā nodrošina ģimenes ārsts, piesaistot nepieciešamos speciālistus.

Pirmās dzīves dienas
Vēl esot dzemdību iestādē, jaundzimušajam veic vairākas veselības pārbaudes. Zīdainim 3.–5. dzīves dienā no papēža paņem asins paraugus, lai izslēgtu divas nopietnas iedzimtas slimības – fenilketonūriju un hipotireozi, kad vairogdziedzeris nepietiekami ražo hormonus. Līdz 6. dzīves dienai mazulim veic dzirdes pārbaudi.
Atbilstoši profilaktisko pārbaužu plānam pēc izrakstīšanas no slimnīcas ir paredzētas divas ģimenes ārsta mājas vizītes – vienu reizi pirmajās trīs dienās pēc izrakstīšanas no stacionāra. Ja bērns piedzimis plānotās ārpusstacionārās dzemdībās, ģimenes ārstam viņu apraudzīt jāatnāk pirmo sešu dzīves dienu laikā. Pēc tam zīdainis mājās jāaprauga dzīves trešajā nedēļā. Mājas vizītēs ģimenes ārsta vietā var doties arī vecmāte, māsa vai ārsta palīgs.
Bērnus, kas ir piedzimuši līdz 34. gestācijas nedēļai, līdz koriģētam viena gada vecumam (bet, ja saņemts speciālista atzinums par nepieciešamību turpināt novērošanu, līdz koriģētam divu gadu vecumam) ģimenes ārsts papildus norādītajām apskatēm nosūta pie Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vai Perinatālās aprūpes centra neonatologa bērna attīstības novērtēšanai šādos vecumos:
• koriģētā 40. gestācijas nedēļā;
• koriģētā 44. gestācijas nedēļā;
• koriģētā 3 mēnešu vecumā;
• koriģētā 6 mēnešu vecumā;
• koriģētā 9 mēnešu vecumā;
• koriģētā 12 mēnešu vecumā;
• koriģētā 18 mēnešu vecumā;
• koriģētā 24 mēnešu vecumā.

Līdz gada vecumam
No viena līdz sešu mēnešu vecumam ģimenes ārsts apskata bērnu savā praksē reizi mēnesī, novērtējot augšanu, svaru un attīstību. Vizīšu laikā līdz pat gada vecumam ārstam ir jāizmēra mazuļa galvas apkārtmērs, sekojot tā augšanas dinamikai. Ja vizīte nenotiek, māsa vai ārsta palīgs apskata bērnu mājās. No septiņiem līdz 11 mēnešiem ir paredzētas divas vizītes pie ģimenes ārsta.
12 mēnešu vecumā ģimenes ārsts apskata bērnu, novērtē viņa veselību un attīstības stāvokli. Ir jāveic arī profilaktiskā vakcinācija.

Līdz divu gadu vecumam ģimenes ārsts apskata bērnu praksē – divas reizes gadā. Laika posmā no gada līdz trīs gadu vecumam ir paredzēta viena vizīte pie acu ārsta.

Līdz pilngadībai

• Līdz divu gadu vecumam ģimenes ārsts apskata bērnu praksē – divas reizes gadā. Laika posmā no gada līdz trīs gadu vecumam ir paredzēta viena vizīte pie acu ārsta jeb oftalmologa. Acu veselības speciālisti to iesaka veikt gada vecumā, neatliekot uz vēlāku laiku. Protams, gadījumā, ja bērnam konstatē jebkādas redzes problēmas, regulāras vizītes pie acu ārsta ir valsts apmaksātas.
• No divu līdz sešu gadu vecumam ģimenes ārsts apskati veic reizi gadā. Trīs un tad sešu vai septiņu gadu vecumā ir paredzēta valsts apmaksāta vizīte pie acu ārsta. Reizi gadā paredzēta arī valsts apmaksāta vizīte pie zobu higiēnista.
• Uzsākot skolu, proti, sākot no 7 gadu vecuma līdz pilngadībai – 18 gadu vecumam –, joprojām ir ļoti vēlams ar bērnu doties pie ģimenes ārsta, lai novērtētu viņa kopējo veselības stāvokli. Iepriekšējos gados apkopotā statistika liecina, ka tikai aptuveni 50% bērnu vecāki atved uz šīm apskatēm.
• 7, 11, 12 gadu vecumā ir paredzētas divas bezmaksas zobu higiēnista vizītes gadā. Regulārs šā speciālista apmeklējums var pasargāt bērnu no akūtām zobu sāpēm, kad uz valsts apmaksātu pakalpojumu vairs nav iespējams gaidīt.
• Profilaktiskās apskates atšķiras no tām vizītēm, ko vecāki ar bērnu veic akūtā situācijā. Ja bērns ir slims, ir nepieciešams izrakstīt zāles, un ģimenes ārstam nav laika novērtēt, piemēram, bērna stāju vai aprunāties par kopējo pašsajūtu.
  

Uzsākot skolu, proti, sākot no 7 gadu vecuma līdz pilngadībai, joprojām ir ļoti vēlams ar bērnu doties pie ģimenes ārsta, lai novērtētu viņa kopējo veselības stāvokli.

Asins un urīna analīzes nav obligātas
Lai arī asins analīzes ir ļoti informatīvs rādītājs kopējā veselības stāvokļa noteikšanai, nav konkrēta vecuma, kad obligāti būtu jāveic asins analīzes. Ņemot vērā valsts apmaksātu laboratorisko izmeklējumu apmaksas nosacījumus, nepieciešamību veikt šīs analīzes izvērtē un nosaka ģimenes ārsts.

Valsts noteiktā obligātā vakcinācija
Jau pirmajās dzīves dienās jaundzimušais saņem pirmās vakcīnas.

• 2.–5. dzīves dienā tiek potēta vakcīna pret tuberkulozi. Pirmajās 12 dzīves stundās riska grupas jaundzimušajiem, kuru mātēm ir hepatīts, vakcinē arī B hepatīta vakcīnu.
• 2, 4 un 6 mēnešus veci mazuļi saņem tā saukto komplekso poti (pret difteriju, stinguma krampjiem, garo klepu, poliomielītu, b tipa “Haemophilus influenzae” infekciju un B hepatītu) un arī vakcīnu pret rotavīrusa infekciju.
• 2 un 4 mēnešu vecumā - vakcīnu pret pneimokoka infekciju.
• Laika posmā no 12 līdz 15 mēnešiem bērns saņem četras vakcīnas – komplekso vakcīnu (pret difteriju, stinguma krampjiem, garo klepu, poliomielītu, b tipa “Haemophilus influenzae” infekciju un B hepatītu), vakcīnu pret pneimokoka infekciju un arī MMR vakcīnu pret masalām, epidēmisko parotītu (jeb cūciņu), masaliņām un vējbakām.
• Pirms skolas uzsākšanas – 7 gadu vecumā – atkārtoti jāvakcinējas pret difteriju, stinguma krampjiem, garo klepu, poliomielītu (lieto kombinēto vakcīnu ar garā klepus bezšūnu komponentu), kā arī masalām, epidēmisko parotītu, masaliņām un arī vējbakām.
• 12 un 14 gadu vecumā meitenes saņem vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju jeb tā saukto “dzemdes kakla vēža poti”.
• 12 gados pret masaliņām vakcinē nevakcinētas vai nerevakcinētas meitenes, izņemot tās, kuras pārslimojušas masaliņas un kurām diagnoze “masaliņas” apstiprināta seroloģiski. Vakcinācijai un revakcinācijai izmanto kombinēto MPR vakcīnu.
• 14 gados visi bērni tiek vakcinēti pret difteriju, stinguma krampjiem, poliomielītu un B hepatītu.
• 14 gados pret B hepatītu vakcinē tikai agrāk nevakcinētos bērnus
• Vakcināciju pret difteriju un stinguma krampjiem atkārto katrus 10 gadus.

Vakcīna pret ērči encefalītu un gripu
Sakarā ar plašo inficēto ērču izplatību ik pavasari Nacionālais veselības dienests nosauc tos novadus, kuros deklarētie bērni var saņemt bezmaksas vakcīnu pret ērču encefalītu.

• 100% apmērā valsts apmaksā vakcīnu pret ērču encefalītu bērniem no viena gada līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, ja bērna deklarētā dzīvesvieta ir ērču encefalīta endēmiskajā teritorijā, kā arī bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus visā Latvijas teritorijā, neatkarīgi no dzīvesvietas. Plašāka informācija šeit.

• 50% apmērā vakcīnu pret ērču encefalītu apmaksā bērniem līdz 24 mēnešu vecumam (ja bērna deklarētā dzīvesvieta nav ērču encefalīta endēmiskajā teritorijā). Jāatzīmē, ka bērniem šo vakcināciju rekomendē veikt ne agrāk kā no viena gada vecuma.

• 100% apmērā valsts apmaksā vakcīnu pret gripu bērniem no 6 mēnešu līdz 24 mēnešu vecumam un bērniem līdz 18 gadu vecumam, kuri pieder veselības riska grupām. Par vakcināciju pret gripu jautājiet savam ģimenes ārstam! Plašāka informācija šeit.