Gaita un stāja kalpo ne tikai par veselības rādītāju, bet arī rada tūlītēju priekšstatu par cilvēku. Kā attīstās bērna gaita un stāja, kā tās ir saistītas un kādi ir biežākie nepareizas gaitas stereotipi, stāsta sertificēta fizioterapeite, Rimi Bērniem eksperte Jekaterina Bovtramoviča.
Gaita sāk veidoties jau mazuļa pirmā gada laikā, kad viņš vēl nestaigā, tāpēc pirmais dzīves gads bērna attīstībā ir nozīmīgs arī no gaitas aspekta. Bērnam piedzimstot, viņš ieņem saliektu embrionālu pozu, līdz ar to mugurkauls ir vienā lokā. Bērnam attīstoties, sāk veidoties stājas pamats – mugurkauls vairs nav vienā noapaļotā izliekumā, sāk rasties dažādi dabiski, fizioloģiski tā izliekumi. 3–4 mēnešu vecumā parādās kakla izliekums, 6–8 mēnešu vecumā – krūškurvja izliekums, bet, kad bērns sāk stāvēt un staigāt, izliekums veidojas jostas daļā. Izliekumi, kas veidojas, mazulim fiziski attīstoties, ir ļoti svarīgi, jo vēlāk tie iesaistās arī bērna un pieauguša cilvēka gaitā.
Sagatavošanās staigāšanai
Bērna dzīves pirmais gads, kad viņš no guļoša stāvokļa nonāk vertikālā, kalpo kā sagatavošanās staigāšanai. Visas lielās motorās kustības (velšanās, rāpošana, sēdēšana, stāvēšana), ko mazulis apgūst pirmā gada laikā, palīdz sagatavoties staigāšanai un veido nākotnes gaitu. Pirmā kustība, kas iezīmē gaitu, ir rāpošana, un šeit svarīgi atcerēties, ka vislabākā ir krusteniskā rāpošana – roka-kāja. Šāda rāpošana arī sagatavo bērnu staigāšanai, un, mazulim vertikalizējoties, viņam jau būs vieglāk pareizi iet, vienlaikus liekot pretējo roku un kāju.
Ja ir aizdomas, ka ar bērna gaitu kaut kas nav kārtībā, noteikti ir jādodas pie speciālista – fizioterapeita, ergoterapeita vai ārsta rehabilitologa
Arī celšanās kājās gatavo staigāšanai. Šajā posmā bērnam ļoti svarīga ir sāniskā gaita, kas attīsta līdzsvara sajūtu un spēju pārnest soļus. Jāatceras, ka sānisko iešanu nedrīkstētu izlaist, tāpēc nevajag ņemt bērnu aiz rokām un vadīt uz priekšu. Mazulis, sākot staigāt, kājas tur plati, lai palielinātu atbalsta laukumu un noturētu līdzsvaru. Bērnam nedrīkst lietot ne staigulīšus, ne vēdera siksnas, ne citus staigāšanas palīglīdzekļus. Ja bērns pats izvēlas kādu mantu, ko stumt sev pa priekšu, to var īslaicīgi pieļaut, bet veicināt un piedāvāt to speciāli nevajag, lai neizmainītu pareizu dabisko kustību stereotipu.
Gaitas pamatā – stāja
Jāatceras, ka pie izmainītas un nepareizas stājas arī gaita nevar būt laba, tāpēc ir būtiski, lai stāja ir fizioloģiska un vesela. To, kāda ir bērna stāja, var noteikt arī vecāki, aplūkojot savu mazuli divās plaknēs – frontāli un sāniski.
Par labu stāju liecina: taisni pleci, ķermenis novietots simetriski, galva taisni skatās uz priekšu, vēders uz iekšu, rokas nolaistas simetriski, vienāds roku un kāju garums, taisns iegurnis, līdzsvarots ķermenis bez izliekumiem un novirzēm uz vieniem vai otriem sāniem, galva nav atgāzta uz priekšu vai atpakaļ.
Arī apavi kalpo par diagnostikas līdzekli – ir vērts tos aplūkot, lai saprastu, kā sadalās svars uz pēdu, vai kāda puse nav īpaši nodilusi
Ja ir aizdomas, ka ar bērna gaitu kaut kas nav kārtībā, noteikti ir jādodas pie speciālista – fizioterapeita, ergoterapeita vai ārsta rehabilitologa. Ja ir izmainīta gaita, noteikti vispirms būs jāstrādā ar stājas korekciju. Tāpat arī ārsta uzraudzībā no jauna jāmācās staigāt pareizi. Gaita ir apzināts process, līdz ar to, lai kādu jau zināmu kustību pārmācītos darīt pareizi, nepieciešams ļoti liels pareizas kustības atkārtojumu skaits. Tas arī ir iemesls, kāpēc ir svarīgi izmaiņas gaitā pamanīt laikus, lai pēc tam būtu vieglāk iemācīties pareizu gaitu un lai izveidojas jauns, pareizs kustību stereotips.
Biežākās problēmas bērna gaitā
Ir vairākas izplatītākās problēmas bērna gaitā, kuras vecāki, pievēršot uzmanību sava bērna gaitai, var konstatēt un kuras noteikti nevajadzētu atstāt bez ievērības, bet gan konsultēties ar speciālistu. Arī apavi kalpo par diagnostikas līdzekli – ir vērts tos aplūkot, lai saprastu, kā sadalās svars uz pēdu, vai kāda puse nav īpaši nodilusi u.tml.
1. Staigāšana ir īsiem soļiem.
2. Ķermeņa priekšējā daļa pārāk noliekta uz priekšu.
3. Pēdu šļūkāšana, bieža paklupšana.
4. Šūpošanās sāniski.
5. Lēcienveida gaita ar stipri saliektiem ceļiem.
6. Iešana ar lielu izliekumu jostas daļā.
7. Uz iekšu vērstas pēdas.
8. Noapaļota mugura.
Foto: Artūrs Ķipsts, Mammamuntetiem.lv