Cik ilgs laiks bērnam jāpavada ārā + idejas spēlēm

Minimālais laiks, cik ilgi vajadzētu uzturēties ārā

Svaigā gaisā laiku bērniem vajadzētu pavadīt katru dienu – ja vien bērns jūtas labi un ir tam piemēroti laikapstākļi.

• Jaundzimušajam pirmajās āra pastaigās ieteicamais laiks ir 15 līdz 20 minūtes, pakāpeniski laiku pagarinot līdz pusstundai. Vēlāk ārā var gulēt arī diendusas.
• 6 līdz 24 mēnešus veciem bērniem minimālais ieteicamais laiks ārā ir stunda vai pusotra. Laika pavadīšanu ārā var dalīt pa daļām, piemēram, 20 minūtes no rīta, 20 minūtes pusdienas laikā un 20 minūšu pastaiga vakarā.
• Bērniem no divu gadu vecuma ieteicamais minimālais laiks ārā ir divas stundas. Lieliski, ja daļa no laika ārā tiek pavadīta vakarā pirms miega.

“Pastaigām jābūt aktīvām – nepietiek ar brīdi, kas pavadīts ceļā uz veikalu vai pulciņiem. Visvērtīgākais laiks ir tas, kas pavadīts parkā, mežā, pie jūras un dabā, un kas pavadīts nevis visu laiku sēžot ratos, bet izkustoties – ja vien bērns prot staigāt. Jo vairāk bērns kustas, jo tas ir vērtīgāk!vAttīstīsies un nostiprināsies bērna muskuļi, balsta kustību aparāts, labāk attīstīsies un ar skābekli apgādāsies plaušas. Ja bērns kustas un viņam ļauj pētīt apkārtējo vidi, norit arī domāšanas procesi, notiek mentālā attīstība un tiek gūtas pozitīvas emocijas.” skaidro “Rimi bērniem” eksperte Jekaterina Bovtramoviča.

Uzskaitījums bērna ieguvumiem no laika pavadīšanas svaigā gaisā:

• Nostiprina imunitāti un norūda organismu;
• Veicina ne tikai fizisko, bet arī mentālo attīstību;
• Apgādā ar skābekli asinis un smadzenes, tāpēc, piemēram, var novērot, ka pēc izskriešanās ārā bērns labāk guļ un viņam uzlabojas apetīte;
• Ar skābekli labāk apgādājas un attiecīgi labāk attīstās plaušas;
• Esot ārā, bērns ir fiziski aktīvs – tas veicina vēlmi kustēties, un tiek piedzīvotas daudzveidīgas kustības. Tāpat raisās interese un vēlme pētīt apkārtējo pasauli. Attiecīgi notiek socializēšanās, kā arī dabas iepazīšana.

Vai doties ārā slimības laikā?

Ja ir patīkami laikapstākļi, bērns jūtas labi un temperatūra nav augstāka par 38 grādiem, tad iziet svaigā gaisā ne vien vajadzētu, bet ir pat ļoti vēlams – svaigs gaiss pozitīvi ietekmē elpceļu veselību. “Ja ārā ir ļoti karsts vai ir lieli mīnusi, vai nepatīkams laiks, tad ārā doties nevajadzētu, tomēr normālos laikapstākļos tas ir pat ļoti vajadzīgs. Bērni slimo citādi nekā pieaugušie – vecāki nereti novēro, ka, neraugoties uz to, ka bērnam ir paaugstināta temperatūra, viņš skrien un dauzās, un vecākam šķiet: kā slimam var būt tik daudz enerģijas! Tad kāpēc neiziet ārā, svaigā gaisā?” teic “Rimi bērniem” eksperte.

Nevajag iet pastaigās, ja:

• Bērns jūtas slikti
• Novājināts organisms,
• Ļoti paaugstināta temperatūra,
• Nopietnas, lipīgas saslimšanas ar iespējamām komplikācijām,
• Ārsts norādījis uz nepieciešamību pēc izolācijas, piemēram, ja ir gripa, kovids, garais klepus u.c.

Tāpat vecākiem jāievēro: ja bērns ir saslimis, tad nevest bērnu uz tirdzniecības centriem, bērnu rotaļu laukumiem vai citām vietām, kur pulcējas cilvēki un bērni. Jādodas uz vietām, kur mazāk cilvēku; tā var būt arī mierīga pastaiga parkā vai pagalmā.

Idejas vienkāršām rotaļām ārā, un ko tās dod

“Ja tuvumā ir bērnu laukumiņš, noteikti jāizmanto iespēja tajā pavadīt laiku!” iesaka eksperte, vienlaikus norādot, ka laika pavadīšanu ārā ātri vien var pārvērst par atraktīvu un radošu notikumu. “Pastaiga parkā vienlaikus bērnam daudz iemāca – it kā elementāru spēļu veidā notiek arī izglītošanās.”

Paslēpes, ķerenes, augstāk par zemi – šīs ir sen zināmas spēles ar viegliem noteikumiem, taču bērna attīstībai ļoti labvēlīgas. “Piemēram, tās trenē koordināciju, attīsta loģisko domāšanu, spēju orientēties apkārtējā vidē, attīsta kreativitāti, jo ir jāizdomā, kur slēpties vai kur meklēt, vai kur pakāpties, lai būtu augstāk par zemi. Attīsta spēju sasniegt mērķi, ļauj piedzīvot uzvaras prieku, ja meklētais atrasts vai ķeramais noķerts,” skaidro fizioterapeite.

Dabas materiālu izmantošana. Bērniem patīk salasīt dažādas lietas, un to ieteicams ļaut darīt vai pat mudināt – lapiņas, sprungulīšus, akmeņus, čiekurus, zīles u.c. dabas materiālus. Tos var nest mājās vai izmantot arī rotaļām turpat, ārā. Piemēram, no dabas materiāliem var veidot glezniņas. Ja bērns mazs, var mudināt mācīties krāsās – aicināt atrast dabā dzelteno, sarkano, zaļo vai citas krāsas, vai salasīto pēc noteiktiem principiem sagrupēt. Šādi var mācīties arī formas, skaitīšanu un materiālu daudzveidību, tādējādi veidojot priekšstatu par dabu, krāsām. No dabas materiāliem vecāki kopā ar bērnu var izveidot nelielu trasi, ko iziet, izlēkt uz abām kājām, vienas kājas, kājas plati kopā, iziet uz pirkstgaliem, papēžiem vai tml., tādējādi trenējot līdzsvaru, koordināciju un citas kustības.

Līdzpaņemtā inventāra izmantošana. Ejot ārā, var paņemt līdzi lietas, kas var dažādot laika pavadīšanas iespējas. Piemēram, uzspēlēt badmintonu, bumbu, lēkt ar lecamauklu. Ja paņem līdzi tenisa vai citas nelielas bumbiņas, var spēlēt trāpīšanu mērķī – viens met, otrs ķer; tā ir lieliska koordinācijas spēle, kas attīsta spēju veikt precīzas kustības. Tāpat radoši pavadīts laiks būs, izmantojot krītiņus, kas paredzēti zīmēšanai uz asfalta – var sazīmēt dažādas figūras un lēkt pa tām.

Var arī paši izdomāt savas spēles, piemēram, uzzīmēt apli, kurā jāstāv, kamēr “līst lietus”, savukārt, kamēr “spīd saule”, drīkst skriet. Šādu spēli vislabāk spēlēt, ja ir vairāki bērni vai piedalās visa ģimene. Spēle palīdz bērnam mācīties koordinēt kustības, attīstīta veiklību, ātrumu un arī spēju koncentrēties, jo, kamēr “spīd saule” un jāskrien, vienlaikus ir jāklausās komanda par atgriešanos aplī. Un kas būtiski – šis ir jautrs laika pavadīšanas veids!

Izbrauciens ar velosipēdu. Ja bērns jau pārvietojas ar līdzsvara riteni vai velosipēdu, arī tad var iekļaut kādus spēles elementus. Piemēram, parkā no akmeņiem izveido “čūskiņu”, kas jāizbrauc ar velosipēdu.