Kad gribas panašķēties ar kaut ko sāļu, roka veikalā tā vien sniedzas pēc čipsiem. Tā ir ierasta uzkoda ballītēs un ģimenes filmu vakaros. Kāpēc čipsi tik ļoti nepatīk nedz uztura speciālistiem, nedz ārstiem, skaidro “Rimi bērniem” eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina.
Mazliet par vēsturi
Čipsi ir ļoti plāni sagriezti kartupeļi, kas apcepti eļļā līdz kraukšķīgumam. Pieņemts, ka tos pirmo reizi pagatavoja 1817. gadā Lielbritānijā. Atrastas pat dažas kulinārijas grāmatas, kurās aprakstīta čipsu pagatavošana.
Tomēr savu uzvaras gājienu čipsi sāka 19. gadsimta 60. gados Amerikā.
Leģenda vēsta – Saratogas pilsētā šefpavārs Georgs Krams sacepa ļoti plānas kartupeļu daiviņas, jo kāds restorāna apmeklētājs bija sūdzējies, ka kartupeļi frī ir pārāk biezi, nesālīti un nav kraukšķīgi.
Šāda kartupeļu frī versija klientam ļoti iegaršojās. Rezultātā recepte salīdzinoši ātri ieguva lielu popularitāti pilsētā un arī aiz tās robežām.
Masveidā čipsus sāka ražot ap 1910. gadu ASV. “Un tā čipsi ieguva popularitāti pasaulē,” piebilst Olga Ļubina.
Kas čipsos slikts?
Čipsu vidējā uzturvērtība uz 100 gramiem:
- enerģētiskā uzturvērtība – 529 kcal;
- ogļhidrāti – 51 g;
- tauki – 32 g (no tiem piesātinātie – 14,7 g);
- olbaltumvielas 6,2 g;
- sāls 1,6 g.
Savu slikto slavu čipsi ieguvuši, jo satur lielu daudzumu sāls un tauku. Vidējā čipsu pakā ir divi grami sāls, kas ir puse no pieļaujamās devas dienā.
Savukārt augu eļļa, kurā čipsi tiek cepti, ir pakļauta ļoti augstai temperatūrai un bieži vien ilgstošai termiskai apstrādei. Tā rezultātā eļļā pieaug transtaukskābju koncentrācija.
Der zināt
- Transtaukskābes rodas, augstā temperatūrā termiski apstrādājot augu eļļas taukus, kā arī sacietinot eļļas, lai ražotu margarīnu.
- Visbiežāk transtauki atrodami konditorejas izstrādājumos, kuru gatavošanas procesā izmanto augu eļļas, un fritētos jeb eļļā vārītos produktos.
- Dienā ar transtaukskābēm nedrīkst uzņemt vairāk par 2 % no kopējā enerģijas daudzuma.
Ar ko riskējam, ēdot čipsus
Tā kā čipsos ir liels sāls un tauku daudzums, tas atstāj negatīvas sekas uz sirds un asinsvadu sistēmu un veicina iekaisīgās reakcijas organismā, skaidro “Rimi bērniem” eksperte.
Tāpat, lietojot uzturā pārāk daudz sāls un tauku, pieaug risks attīstīties liekajam svaram un aterosklerozei, palielinās asinsspiediens un holesterīna līmenis. Pārlieka transtauku uzņemšana veicina onkoloģiskas slimības.
Par veselīgām alternatīvām
Pēdējos gados attīstās tehnoloģijas un pieaug pieprasījums pēc veselīgākām alternatīvām, tāpēc ražotāji cenšas izgudrot jaunas čipsu receptes, norāda Olga Ļubina.
Līdz ar to mūsdienās čipsu gatavošanai izmanto mazāku sāls daudzumu un ne tikai kartupeļus, arī citus dārzeņus, piemēram, bietes, brokoļus un burkānus.
Tos aizvien biežāk cep nevis eļļā, bet aerogrilā jeb karstā gaisa friterī. Tas ļauj produktu pagatavot pilnībā bez eļļas vai ar minimālu tauku daudzumu.
“Bet pats svarīgākais ir atcerēties par mērenību!” uzsver uztura speciāliste. “Ja čipsus pat ar klasiski neveselīgu sastāvu apēdīs reizi mēnesī vai pusgadā, tas lielu ļaunumu cilvēka organismam nenodarīs.” Taču, ja šis produkts kļuvis par ikdienas ēdienkartes sastāvdaļu, noteikti vajadzētu pārskatīt savus ieradumus un maksimāli samazināt uzkodas lietošanu.