Dzīvībai svarīgais D vitamīns jeb saules hormons

D vitamīns patiesībā ir hormons, kura galvenā funkcija ir saistīta ar šūnu darbības nodrošināšanu. Vairāk nekā 90% šā hormona organisms saražo, kad mūsu āda saskaras ar tiešiem saules stariem. Latvijā saule mūs lutina reti un maz, bet uzņemt tikai ar pārtiku šo vielu ir grūti. Turklāt vasarā tiek lietoti saules aizsarglīdzekļi ar SPF, kas aizsargā ādu. Sauļošanās vasarā bez aizsargkrēmiem paaugstina ādas audzēju un melanomas risku.

Zinātnieki ir izpētījuši – risku saslimt ar ļaundabīgo audzēju varētu samazināt uz pusi, ja tiktu pietiekamā daudzumā uzņemts D vitamīns. Ir arī konstatēts, ka tā trūkums organismā var būt par vienu no liekā svara iemesliem.

Dabā sastopamas divas šā vitamīna formas: D2 (augu valsts izcelsmes – ergokalciferols) un D3 (dzīvnieku valsts izcelsmes – holekalciferols). Abas šīs vitamīna formas ir neaktīvas un cilvēka organismā hormonāli aktīvā formā pārveidojas aknās un nierēs.
Jaunākie pētījumi apraksta D vitamīna iespējamo būtisko nozīmi dažādu slimību profilaksē, sākot no saaukstēšanās līdz pat ļaundabīgā audzēja, sirds un kaulu sistēmas slimībām. Zinātnieki ir izpētījuši – risku saslimt ar ļaundabīgo audzēju varētu samazināt uz pusi, ja tiktu pietiekamā daudzumā uzņemts D vitamīns. Ir arī konstatēts, ka tā trūkums organismā var būt par vienu no liekā svara iemesliem. Bērniem D vitamīna trūkums galvenokārt izpaužas kā rahīts. Tas pamatā nozīmē mīkstus kaulus. Kādreiz bija daudz bērnu ar visdažādākām kaulu deformācijām, tāpēc D vitamīnu vēlams sākt lietot aptuveni 3–4 nedēļas pēc mazuļa piedzimšanas neatkarīgi no gadalaika. Līdz tam zīdainis vēl iztiek ar rezervēm, ko uzņēmis grūtniecības laikā no mammas.
Lai cik paradoksāli tas liktos, ja bērns tiek zīdīts ar krūti, viņš iekļaujas riska grupā, līdz ar to D vitamīna lietošanai jāpievērš īpaša uzmanība. Savukārt adaptētajos piena aizstājējos D vitamīna deva ir aprēķināta un iekļauta. D vitamīna profilaktiskās devas bērnam nepieciešamas visā augšanas periodā.

D vitamīna ieteicamā diennakts deva bērnam
Līdz 1 gada vecumam – 400–500 IU,
no 1 līdz 18 gadiem – 600 IU.

Bērna viena gada vecumā, kad pie ģimenes ārsta tiek nodotas profilaktiskai apskatei asins analīzes, ir vērts pārbaudīt D vitamīna līmeni asinīs. Atkarībā no rezultātiem ģimenes ārsts vai pediatrs ieteiks D vitamīna lietošanas devas. Ja šis vitamīns asinīs būs zem normas rādītājiem, ārsts rekomendēs turpināt tā uzņemšanu eļļas formā, jo tā tas labāk uzsūcas organismā. D vitamīns var reaģēt arī ar dažiem medikamentiem un izraisīt blaknes, tāpēc svarīgi tā lietošanu un devu saskaņot ar savu ģimenes ārstu vai pediatru.

Pazīmes, kas liecina par D vitamīna trūkumu
Sākotnēji D vitamīna trūkumu ir grūti pamanīt, jo tam nav nekādu īpašu simptomu – bieži cilvēki nemaz neapzinās, ka šā vitamīna līmenis viņu organismā ir zems. Tikai tad, kad pazīmes jau ir acīm redzamas, cilvēki iedomājas, ka iemesls varēt būt nepietiekams D vitamīna daudzums.

Pazīmes:
• svīšana;
• muskuļu hipotonija jeb muskuļu ļenganums;
• bērnam slikti darbojas zarnas, līdz ar to veidojas aizcietējumi;
• miegainība dienas laikā;
• nomāktība un apātija;
• pazemināta imunitāte.

Visu noskaidros analīzes
D vitamīna koncentrāciju asinīs iesaka pārbaudīt reizi gadā. Latvijā D vitamīna analīzes ir maksas pakalpojums gan bērniem, gan pieaugušajiem. Piemērotākais laiks šo analīžu veikšanai ir pirms skolas un bērnudārza gaitu atsākšanas un pēc sauļošanās sezonas beigām. Īpaša uzmanība jāpievērš bērniem, kas ir sasnieguši viena gada vecumu, un pusaudža vecuma jauniešiem. Abas šīs grupas strauji aug, un D vitamīna trūkums var atstāt nopietnas sekas veselībai.

Lai ar uzturu uzņemtu nepieciešamo devu, ik dienas ir jāapēd 20 olas vai vismaz kilograms biezpiena. Pusei pasaules un Latvijas iedzīvotāju ir D vitamīna deficīts.

“Visdrīzāk analīzes uzrādīs D vitamīna nepietiekamību, jo, lai ar uzturu uzņemtu nepieciešamo devu, ik dienas ir jāapēd 20 olas vai vismaz kilograms biezpiena. Pusei pasaules un Latvijas iedzīvotāju ir D vitamīna deficīts,” stāsta ārste. Ja apstiprinās, ka ir D vitamīna trūkums, var gan izvēlēties recepšu medikamentus, kas uzsūcas efektīvāk, gan arī iegādāties bezrecepšu uztura bagātinātājus no aptieku piedāvātā klāsta. Papildus vitamīns ir jālieto vairākus mēnešus, jo tikai tad šūnas un tālāk arī asinis piesātinās ar trūkstošo vielu. Pat ja cilvēks uzturas svaigā gaisā salīdzinoši maz, D vitamīnu var uzņemt ar uzturu. Ārsti rekomendē treknas zivis (mencas, foreles, lasi), šprotes, to aknas, olas, ikrus vai šitaki sēnes (kur vitamīns, tiesa, ir mazliet mazāk nekā dzīvnieku izcelsmes produktos). Labs D vitamīna avots ir piens. Savukārt, lietojot produktus D vitamīna uzņemšanai kopā ar A vitamīnu, tā uzsūkšanās var būt traucēta. Lai D vitamīns labāk uzsūktos, ir nepieciešams kalcijs. Ja bērna uzturs ir sabalansēts, papildu kalciju nevajag lietot. Iekšķīgi uzņemtais D vitamīns ir drošāks un efektīvāks nekā no saules staru ietekmes gūtais.