Grūtniecība. Obligātās pārbaudes

Pirmās nedēļas
Valsts apmaksātas vizītes pie ginekologa, kurš ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), un izmeklējumi, kas saistīti ar grūtniecības novērošanu, pienākas no tā brīža, kad topošā māmiņa stājas grūtniecības uzskaitē. Visoptimālākais laiks, lai to darītu, ir septītā astotā grūtniecības nedēļa. Proti, pirmā vizīte pie ginekologa vai dzemdību speciālista, kad dodas apstiprināt grūtniecību, būs vēl par maksu. Šajā vizītē ārsts paņems nepieciešamās analīzes (onkocitoloģisko uztriepi, lai pārliecinātos, vai dzemdes kaklā nav vēža šūnu, un iztriepi no maksts, lai noskaidrotu, vai tajā nav kādu nelabvēlīgo baktēriju) un izsniegs nosūtījumu uz pirmo sonogrāfiju, ko veic no sestās līdz astotajai grūtniecības nedēļai. Šis izmeklējums (arī par to visdrīzāk nāksies maksāt pašai) nepieciešams, lai pārliecinātos, ka grūtniecība tiešām ir iestājusies, izslēgtu ārpus dzemdes grūtniecību, kas būtu jāpārtrauc, pārbaudītu, vai auglim pukst sirds, kā arī – vai redzams viens vai vairāki augļi, un precīzāk noteiktu grūtniecības laiku un dzemdību datumu.

Mātes pase
Kad sonogrāfijas rezultāti apliecina veiksmīgu grūtniecības iestāšanos, ginekologs pacienti reģistrē māmiņu uzskaitē. Šajā vizītē tiek izsniegta mātes pase, kurā turpmāk tiks fiksēts grūtnieces svars un asinsspiediens katrā vizītē un atzīmēti citi izmeklējumi. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka grūtniecības laikā ir jābūt vismaz sešām vizītēm pie ginekologa, vecmātes vai dzemdību speciālista – līdz 12. nedēļai, 16.–18. nedēļā, 25.–26. nedēļā, 29.–30. nedēļā, 34.–36. nedēļā, 38.–40. nedēļā un, ja nepieciešams, arī 41. nedēļā. Tomēr nereti vizītes nosaka pat biežāk – sākumā reizi mēnesī un, tuvojoties dzemdību laikam, divas reizes mēnesī. Katrā tikšanās reizē grūtniecei izmēra asinsspiedienu, topošā mamma nosveras, tiek izmērīts vēdera apkārtmērs un dzemdes augstums.

Bezmaksas izmeklējumi
Grūtniecēm no valsts budžeta līdzekļiem noteiktās grūtniecības nedēļās tiek apmaksātas:
- konsultācijas pie ginekologa (ģimenes ārsta vai vecmātes, ja grūtniecība tiek novērota pie kāda no šiem speciālistiem);
- laboratorijas izmeklējumi (piemēram, pilna asins aina, urīna analīzes);
- augļa ultrasonogrāfija;
- ķermeņa masas indeksa noteikšana;
- augļa sirdsdarbības izklausīšana;
- kā arī dzemdības un pēc dzemdību aprūpe līdz 42 dienām pēc dzemdībām.

Ārsts, ņemot vērā grūtnieces veselības stāvokli un medicīniskās indikācijas, var izvērtēt arī papildu medicīnisku konsultāciju vai izmeklējumu nepieciešamību, izsniedzot nosūtījumu valsts apmaksāta veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai.
Izmeklējumi atbilstoši grūtniecības novērošanas plānam tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem, ievērojot principu – “nauda seko grūtniecei”. Līdz ar to grūtniece var brīvi izvēlēties ārstniecības iestādi, kurā saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu. Piesakoties veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, būtiski informēt ārstniecības iestādi, ka pakalpojums ir nepieciešams grūtniecības novērošanai. Taču, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus, kas nav saistīti ar grūtniecību, dzemdību palīdzību vai pēcdzemdību periodu – piemēram, vizīte pie zobārsta vai uztura speciālista –, ir jāveic pacienta iemaksas.

• Ārstniecības iestādes, kurās var saņemt valsts apmaksātas ginekologa konsultācijas:
http://www.vmnvd.gov.lv/lv/veselibas-aprupes-pakalpojumi/ambulatoras-iestades-un-arsti-specialisti
• Ārsti, kuri sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus tikai grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā:
http://www.vmnvd.gov.lv/lv/veselibas-aprupes-pakalpojumi/ligumiestazu-saraksts

Pirmās analīzes

Stājoties māmiņu uzskaitē un pirms katras vizītes pie ginekologa jānodod urīna analīzes, lai pārbaudītu leikocītu daudzumu, kas parāda, vai nav urīnceļu iekaisumu. Pirmajā vizītē izsniedz nosūtījumu pilnai asinsainai, lai noskaidrotu, vai grūtniecei nav kādu infekcijas slimību – HIV, B hepatīta, sifilisa –, vai hemoglobīna līmenis ir pietiekams, jo grūtniecības laikā sarūk dzelzs rezerves. Ja iepriekš ir bijuši spontānie aborti vai grūtniecības sākumā novēroti brūngani izdalījumi, ārsts var nozīmēt asinsanalīzes, ar kurām nosaka, kā izstrādājas progesterons.
Svarīgi grūtniecības sākumā noskaidrot topošās māmiņas un arī tēva asinsgrupu un rēzus faktoru. Ja grūtniecei ir negatīvs rēzus, bet vīrietim pozitīvs, tas nozīmē, ka, iespējams, bērns mantojis tēva asinsgrupu, bet ar mammu veidojas rēzus faktora nesaderība. Tā neietekmē grūtnieces veselību, bet var traucēt augļa attīstību un izraisīt priekšlaicīgas dzemdības. Tādā gadījumā grūtniecības laikā tiek sekots līdzi, vai māmiņai veidojas antivielas (tiek veikts antieritrocitāro antivielu skrīnings). Ja tā notiek, 28. grūtniecības nedēļā nepieciešama imūnglobulīna ievade, kas arī tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem.

Ultrasonogrāfija
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 611 “Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība” grūtniecības laikā obligāti veicami divi USG izmeklējumi: pirmais 11.–14. grūtniecības nedēļā un otrais 20.–22. grūtniecības nedēļā. Taču, ja ārsts, kas novēro grūtniecību, uzskata par nepieciešamu veikt papildu sonogrāfiskos izmeklējumus, tad ar nosūtījumu tas izdarāms arī par valsts budžeta līdzekļiem. Trešo ultrasonogrāfiju visbiežāk veic 34. līdz 36. grūtniecības nedēļā riska grupas grūtniecēm. Piemēram, ja mazulim ir augšanas aizture, grūtniecei ir paaugstināts asinsspiediens, gaidāmi divi vai vairāki mazuļi un citos gadījumos. Kā arī – ja mazulis nesteidzas dzimt, tad sonogrāfiju var veikt 41. grūtniecības nedēļā.
Sonogrāfija, ko veic 11.–14. grūtniecības nedēļā, tiek saukta par skrīningu, jo vienlaikus ar USG izmeklējumiem, kuros mēra augļa skausta kroku, jāveic arī asins seruma skrīnings. Kombinētais skrīnings ļauj aprēķināt augļa ģenētisko jeb iedzimto anomāliju risku. Ja izmeklējumu rezultāti uzrāda augstu patoloģiju risku, grūtniecei iesaka veikt amniocentēzi (augļūdens analīze) vai horija bārkstiņu biopsiju (audu paraugs).

Streptokoks un glikozes tests
No 25. grūtniecības nedēļas ārsts var noteikt veikt glikozes tolerances testu. Tas ieteicams īpaši tad, ja mammai ir liels ķermeņa masas indekss, ja sieviete strauji pieņemas svarā grūtniecības laikā vai rados kādam ir cukura diabēts. Ja grūtniecei ir paaugstināts cukura līmenis asinīs, viņu nosūta pie endokrinologa.
36.–37. grūtniecības nedēļā ārsts, kurš novēro grūtniecību, veiks analīzes, lai noteiktu B grupas hemolītiskā streptokoka klātbūtni organismā. Šo uzsējumu veic no maksts. Ja analīžu rezultāti ir pozitīvi, nevajag satraukties. Bērnam tas nekaitē, tikai brīdī, kad viņš dzimst un virzās pa dzemdību ceļiem laukā, mazulis var saskarties ar šo infekciju. Lai mazinātu šo risku, tad, kad sākas dzemdību sāpes, grūtniecei ik pēc četrām stundām tiek dotas antibiotikas, kas “attīra” dzemdību ceļus.

Raksta tapšanā izmantotie avoti:
www.vm.gov.lv
www.vmnvd.gov.lv
www.likumi.lv

Foto: Shutterstock