Iesnas bērnam. Kad jāuztraucas?

Veselība • 03. Marts, 2021
Iesnas ir slimība, ar kuru bērni sasirgst visbiežāk, un līdz ar to arī iemesls vienam no biežākajiem vecāku satraukumiem par mazu bērnu veselību. Cik bieži slimot ar iesnām ir pieļaujams un kādas ir pazīmes, kas liecina, ka ir nepieciešama nopietnāka iesnu ārstēšana?

Stāsta Rimi Bērniem bērnu veselības eksperte Sanita Mitenberga.

Iesnas var būt akūtas vai hroniskas. Īpaši nošķir vēl alerģiskās iesnas, vazomotoriskās jeb neirogēnās iesnas.

Akūtās jeb vīrusu izraisītas iesnas

Pirmsskolas vecumā bērni ar vīrusu izraisītām iesnām var slimot līdz pat desmit reizēm gadā. Bērna imunitāte vēl nav nostiprinājusies, tāpēc mazie bērni ir daudz jutīgāki un uzņēmīgāki pret vīrusiem, kas ir sastopami apkārtējā vidē. Iesnas ir kā pirmais aizsargmehānisms pret šiem dažādajiem vīrusiem. Biežākais iesnu izraisītājs ir rinovīruss, kam ir pat ap 300 paveidu. Tas, cik izteikti iesnas izpaužas, ir atkarīgs no katra organisma individuālajām īpašībām. Parasti smagākās ir pirmās trīs slimības dienas, bet kopumā akūtas iesnas visbiežāk ilgst 7–10 dienas.

Vīrusa izraisītu iesnu stadijas

1. Sausā deguna stadija, kas ilgst no dažām stundām līdz dažām dienām. Parādās kutināšana, kņudināšana, dedzināšana degunā, šķaudīšana.

2. Otrā stadija ilgst apmēram līdz trešajai slimības dienai – parādās caurspīdīgi izdalījumi no deguna, ūdeņainu izdalījumu apjoms pieaug, līdz tie kļūst gļotaini. Iesnas var pavadīt paaugstināta temperatūra. Deguns ir aizlikts, bērnam ir grūti elpot, ir traucēts miegs.

3. Izdalījumi kļūst zaļgani, biezāki. Šādi izdalījumi šajā iesnu stadijā ir norma – tie ir izskaidrojami ar deguna epitēliju lobīšanos un īpašu cilvēka organisma šūnu iesaistīšanos. Temperatūra atgriežas normas robežās.

4. Izveseļošanās stadija – izdalījumi pazūd, deguna gļotādas pietūkums izzūd, atkal kļūst vieglāk elpot.

Parasti smagākās ir pirmās trīs slimības dienas, bet kopumā akūtas iesnas visbiežāk ilgst 7–10 dienas.

Kā palīdzēt un ārstēt

Akūtā iesnu stāvoklī – sākuma stadijā – svarīgi mazināt tūsku, lai bērnam būtu vieglāk elpot un gulēt. Īpaši svarīgi tas ir uz naktsmieru, tāpēc deguna tīrīšanu un apkopšanu labāk veikt pirms miega. Deguns bērnam jāskalo un jātīra tikai tad, ja tajā ir kaut kas sakrājies. Ja deguns ir brīvs, nekādi kopšanas līdzekļi nav jālieto. Būtiski ir mitrināt deguna gļotādu, piemēram, skalojot degunu ar jūras ūdeni un pēc tam izdalījumus atsūcot (ja tādi ir). Ja tiek lietoti kādi deguna pilieni, tie jālieto pēc deguna iztīrīšanas. Bērni, kas jau māk degunu izpūst, izdalījumus var gan izpūst, gan vilkt uz iekšu. Vīrusi ir dažādi, un ir sastopami gan tādi iesnu veidi, kad izdalījumi no gļotādas tek uz āru, gan – kad tek uz rīkles pusi.

Ļoti svarīgi ir sekot līdzi gaisa mitrumam telpās – sauss un karsts gaiss vēl vairāk sausina deguna gļotādu un apgrūtina elpošanu, tāpēc vēlama gan telpu vēdināšana, gan gaisa mitrināšana. Lai gulēšanu padarītu vieglāku, var pacelt bērna gultas galvgali, lai iesnas nesastāv rīkles mugurējā sienā.

Pa dienu vajadzētu pēc iespējas vairāk dot siltas tējas, ūdeni, zīdaiņiem vairāk piedāvāt krūti. Tas palīdzēs mitrināt gļotādu un izvadīt vīrusu.

Ļoti svarīgi ir sekot līdzi gaisa mitrumam telpās – sauss un karsts gaiss vēl vairāk sausina deguna gļotādu un apgrūtina elpošanu, tāpēc vēlama gan telpu vēdināšana, gan gaisa mitrināšana.

Kad pievērst pastiprinātu uzmanību

Lai arī iesnas ir vienkārša slimība, reizēm tā var pārvērsties kādā nopietnākā kaitē. Īpaša uzmanība jāpievērš:

- ja bērnam parādās atkārtota temperatūras paaugstināšanās, piemēram, slimības 7.–10. dienā. Tas norāda, ka, iespējams, ir sākusies kāda jauna vīrusa infekcija vai arī iepriekšējās iesnas ir izraisījušas kādas komplikācijas, piemēram, vidusauss iekaisumu. Tādā gadījumā bērns ir ļoti nemierīgs, raud un nepieciešama konsultācija pie ārsta;

- ja vienlaikus ar zaļganiem izdalījumiem no deguna ir arī temperatūra vai bērns ir nemierīgs; tad ir jāvēršas pie ārsta;

- ja zaļganie, biezie izdalījumi no deguna ieilgst vairāk par 10 dienām. Bērniem līdz 4 gadu vecumam vēl nav izteikti izveidojušies deguna blakusdobumi, līdz ar to viņiem ir lielāks risks uz vidusauss iekaisumu, kas ir jau kā iesnu komplikācija, kad ir bijuši ilgstoši un biezi izdalījumi. Nekad nevar paredzēt, kad attīstīsies vidusauss iekaisums, tāpēc ieilgušajiem izdalījumiem ir jāseko līdzi un jākonsultējas ar ārstu;

- ja caurspīdīgas iesnas ieilgst vairāk par divām nedēļām. Tādā gadījumā ir nepieciešams konsultēties ar ārstu. Iespējams, ka tās ir alerģiskas iesnas, bet par to lems speciālists.

Profilaksei

Citreiz šķiet, ka iesnas ir nebeidzamais stāsts, un, beidzoties vienai slimošanai, pēc dažām dienām jau sākas nākamā. Tādā gadījumā vajadzētu piedomāt pie bērna imunitātes stiprināšanas. Savukārt, ja ir zināms, ka bērns ir uzņēmīgs pret dažādiem vīrusiem, būtu lietderīgi – ja ir iespēja – pēc slimošanas ļaut mazajam dažas dienas papildus atpūsties un pabūt mājās, baudīt svaigu gaisu, kārtīgi izgulēties un stiprināt bērna organisma aizsargspēju ar dabīgiem līdzekļiem. Tas palīdzēs nostiprināt bērna veselību un uzlabot arī psihoemocionālo stāvokli.

Hroniskās iesnas var attīstīties no akūto iesnu nepareizas ārstēšanas (ilgstoša deguna gļotādas asinsvadu sašaurinātājlīdzekļu lietošana), kā arī nepilnīgi izārstētu akūto iesnu rezultātā, kad deguna blakusdobumos uzkrājas strutas. Tas biežāk novērojams lielākiem bērniem. Hronisko iesnu diagnozi un ārstēšanu var noteikt tikai ārsts otorinolaringologs.

Alerģiskās iesnas izraisa dažādas ieelpotās vielas (putekļi, dažādu augu ziedputekšņi, medikamenti u.c.). Šī tipa iesnas parasti rodas bērniem ar noslieci uz alerģiskām reakcijām, un tās parasti izpaužas lēkmju veidā, ar ūdeņainiem izdalījumiem, šķaudīšanu, apgrūtinātu elpošanu caur degunu.

Vazomotoriskās iesnas izraisa organisma pastiprināta neadekvāta reakcija uz vides temperatūras vai laikapstākļu maiņu, reizēm pat garastāvokļa maiņu. Šī tipa iesnas vairumā gadījumu ir bērniem, kuri ir emocionāli, un izpaužas lēkmju veidā.


Populārākie raksti