Jaundzimušā ādas kopšana un vannošana
“Rimi Bērniem” eksperte, ārste – pediatre Sanita Mitenberga stāsta par svarīgāko, kas jāzina vecākiem, lai neiejauktos dabas sakārtotos procesos un ļautu maigajai un jutīgajai jaundzimušā ādai pierast pie jaunajās vides.
Jūtīga, tāpēc pārklāta ar īpašu ziedi
Jaundzimušā āda ir daudz jūtīgāka un uzņēmīgāka pret iekaisumu nekā pieaugušajiem, tāpēc tā jākopj ļoti saudzīgi. Tūlīt pēc dzimšanas jaundzimušā bērniņa ādu klāj kazeozā ziede – baltas, biezpienveidīgas vielas kārtiņa. Līdz dzemdībām šī kārtiņa aizsargā bērna ādu no atmiekšķēšanās augļa ūdens ietekmē, bet dzemdību laikā nodrošina slīdamību. Jaundzimušo kazeozā masa pirmajās dienās apgādā ādu ar barības vielām, novērš tās izžūšanu un siltuma zudumu, tāpēc ir svarīgi to nenotīrīt pilnībā. Palikušo kazeozās masas slānīti āda drīz uzsūc un tas pilnībā pazūd.
Āda lobās, un tas ir normāli
Apmēram 5 – 7 dienas pēc dzemdībām zīdaiņa āda sāk lobīties. Tas nenozīmē, ka āda ir pārāk sausa. Tādā veidā bērns atbrīvojas no neizmantotās kazeozās masas pārpalikuma. Zem nolobījušās kārtas atklājas īstā, maigā zīdaiņa ādiņa. Pirmajās sešās dzīves nedēļās uz jaundzimuša ādas veidojas īpašs aizsargslānis, āda pati sāk izstrādāt arī taukus un mitrumu. Šajā posmā pārmērīga aizraušanās ar higiēnu, tās ieziešana ar eļļām vai īpašiem krēmiem vairāk kaitē, nekā palīdz.
Pirmajās nedēļās un mēnešos pietiek, ja bērniņa galvu apmazgā ar siltu ūdeni. Kamēr zīdaiņa mati nav kļuvuši biezāki un garāki, lietot šampūnu nav vajadzības.
Speciālos līdzekļus labāk lietot mazāk
Neskatoties uz to, ka tiek reklamēti dažādi īpaši līdzekļi jaundzimušo ādas kopšanai, pediatri ādas kopšanas līdzekļu izvēlē iesaka izvēlēties mazāk nekā vairāk. Nevajadzētu eksperimentēt ar bērniņa ādu, izmēģinot uz tās visus iespējamos kosmētiskos līdzekļus, krēmus, eļļas un ziedes. Daudzi krēmi satur formaldehīdus, halogēnorganiskos savienojumus, emulgatorus un parafīnus, kas var kairināt zīdaiņa ādu, izraisīt alerģiskas reakcijas un apsārtumu. Īpaša ādas kopšana vajadzīga tikai ķermeņa daļām, ko nosedz autiņi, jo tur tā ir patstāvīgi pakļauta kairinošajai urīna un fēču iedarbībai. Pēc vannošanās zīdaiņa āda labi jānosusina, īpašu vērību pievēršot krociņām, kur mitruma ietekmē āda vieglāk iekaist.
Īpaša ādas kopšana vajadzīga tikai ķermeņa daļām, ko nosedz autiņi, jo tur tā ir patstāvīgi pakļauta kairinošajai urīna un fēču iedarbībai.
Vannošana
Vannoties drīkst gandrīz uzreiz, kā jaundzimušais ar mammu ir atbraukuši mājās. Vienīgā nianse, kurai jāpievērš uzmanība – vakcinācija pret tuberkulozi, ko veic slimnīcā vai uzreiz pēc izrakstīšanās. Latvijā pret tuberkulozi vakcinē 2.–5. dzīves dienā. Nākamajā dienā pēc vakcīnas saņemšanas mazuli var tikai apmazgāt, bet vannošanu ieplānot aiznākamajā dienā.
Sagatavojoties vannošanai, visiem ķermeņa kopšanas līdzekļiem un piederumiem, tīrām drēbītēm un autiņbiksītēm jābūt noliktiem pa rokai; uz pārtinamā galdiņa vai tam paredzētās vietas izklāj sausu, siltu dvieli. Telpā, kur mazgā bērniņu, jābūt apmēram 24°C gaisa temperatūrai, ūdens temperatūra ir ap 36 – 37 °C. Ūdens temperatūru pārbauda gan ar roku vai elkoni, gan termometru. Bērna mazgāšanu sāk ar galvu un pakāpeniski virzieties uz leju. Lai tiktu klāt mugurai, mazais nav jāpagriež uz vēdera. Pietiek, ja viņu pagriež uz sāniem. Pirmajās nedēļās un mēnešos pietiek, ja bērniņa galvu apmazgā ar siltu ūdeni. Kamēr zīdaiņa mati nav kļuvuši biezāki un garāki, lietot šampūnu nav vajadzības. Pārāk bieža galvas mazgāšana ar šampūnu veicina galvas ādā esošo tauku dziedzeru pārmērīgu darbību. Netīriet zīdaiņa ausis ar vates kociņu! Auss sērs lielākoties pats izplūst no auss ejas.