Kā rīkoties apsaldējuma gadījumā?

Kad iespējams apsaldēties?
Kad āra temperatūra ir zemāka par nulli, ir sals. Šādā laikā uzturoties ārā, cilvēka ādas sīkie asinsvadi sašaurinās, tāpēc asins un skābekļa piegāde audiem pavājinās, un, ja neesam adekvāti apģērbušies vai arī ilgāku laiku stāvam nekustīgi uz vietas, vai gadās samērcēties, ir iespējams gūt apsaldējumus. Parasti organisms pats regulē un uztur normālu temperatūru. Taču ilgstoši uzturoties salā vai aukstā, mitrā gaisā, regulēšanas mehānisms vairs nespēj šādu temperatūru nodrošināt. Ja organisms zaudē vairāk siltuma, nekā spēj ražot, var rasties hipotermija jeb pārsalšana. Slapjš vai mitrs apģērbs palielina pārsalšanas iespēju.

Uzmani, vai bērnam nesalst
Ņem vērā, ka mazs bērns var apsaldēties ātrāk nekā pieaugušais. Apsaldējums var rasties jebkurā ķermeņa rajonā. Visbiežāk tiek apsaldētas plaukstas, pēdas un pirksti, deguns vai ausis, jo tās ir nelielas ķermeņa daļas un bieži vien tiek pakļautas sala iedarbībai vairāk nekā citas. Ja sala laikā bērns atrodas ārpus telpām, vēro, vai viņam nesāk salt. Pārbaudi, vai cepures saite zem zoda nav samirkusi, jo tajā vietā viegli var rasties apsaldējums. Bērniem centies iemācīt, ka nedrīkst ar kailām rokām pieskarties aukstiem metāla priekšmetiem vai tos laizīt. Auksts metāls ātri atņem ādai siltumu. Bērnus nevajadzētu laist ārā, ja termometra stabiņš ir zemāks par -25 grādiem celsija.

Sargi mazuļa ādu
Pirms došanās ārā, vismaz 30 minūtes iepriekš uz bērna sejas uzklāj barojošu krēmu, kas paredzēts pastaigai ziemā. Tomēr, ja sals ticis klāt bērna ādai un tā ir apsārtusi, tad ieteicams to smērēt ar mitrinošu krēmu, bet tikai tad, kad atkal esat iekštelpās. Pirms došanās ārā mitrinošu krēmu lietot nedrīkst.

Kādas ir apsaldējuma pazīmes?
Apsaldējuma pirmā pazīme var būt nedaudz sāpīga, durstīga sajūta. Pēc tam pazeminās ādas jūtīgums. Pēcāk āda izskatās bāla, ir cieta un nejūtīga. Drebuļi, nekontrolēta muskuļu trīce, aizkavēta, sekla elpošana, kavēta sirdsdarbība, ķermeņa temperatūra ir zem 35 grādiem celsija. Apsaldējums var skart arī dziļākos ādas slāņus un tad divu dienu laikā var parādīties tulznas. Tomēr ir ļoti grūti novērtēt apsaldējumus, jo īpaši, ja bērniņš ir mazs, tāpēc, ja ir aizdomas, noteikti sazinies ar savu ģimenes ārstu vai pediatru.

Ko darīt, ja gadījies apsaldēties:

• Apturi aukstuma ietekmi – pēc iespējas ātrāk dodies uz automašīnu vai siltām telpām;
• Novelc sasalušo, mitro apģērbu un apavus;
• Apsaldētās vietas sildi uzmanīgi un pakāpeniski. Ja atrodies ārpus telpām, uzliec plaukstas uz ķermeņa tajā vietā, kur āda ir silta;
• Apsaldētas bērna rokas var sasildīt, ieliekot tās padusēs;
• Ja apsaldēts deguns, ausis vai seja, sildiet tos, uzliekot šīm vietām savas rokas;
• Neberzē apsaldēto vietu! Un nekādā gadījumā neberz to ar sniegu;
• Mājas apstākļos iemērc kājas vai rokas ūdenī. Tiek rekomendēts aptuveni 26 grādus pēc Celsija silts ūdens. Pakāpeniski 15 minūšu laikā pievieno siltāku ūdeni līdz 38 - 40 grādiem - tajā rokas vai kājas turi vismaz 15 – 30 minūtes. Parasti tas ir pietiekami, lai apsaldētā zona kļūtu sarkana un tajā parādītos kustības. Svarīgi, lai ūdens temperatūru uzrauga kāds cits, nevis pats cietušais;
• Dod cietušajam vai pats dzer daudz siltu ūdeni vai tējas;
• Nedrīkst uz sasildītajām ekstremitātēm vilkt atkal mitru un aukstu apģērbu;
• Ņem vērā, ka mājās iespējams ārstēt tikai pirmās pakāpes apsaldējumus. Simptomi parasti pazūd pēc 3 – 4 dienām. Steidzamas medicīniskās palīdzības iemesls ir smagāku audu bojājumu pazīmes: āda kļuvusi tumši sarkana, zilgani pelēka, melna, bojāto ādu klāj tulznas (tās var būt piepildītas ar šķidrumu), apsaldētā ķermeņa daļa kļūst nejūtīga.

Foto: Shutterstock.com