Kā rīkoties putekšņu alerģijas gadījumā?

Īpaši laikā, kad apkārt viss zied, bērni piedzīvo alerģijas simptomu paasinājumu, kas izpaužas kā deguna tecēšana, acu asarošana, apsārtums un niezēšana. Kā rīkoties šajos gadījumos, lai diskomfortu apturētu?

Kas ir alerģija?
Alerģija ir imūnsistēmas darbības traucējumi, kas rodas, organismam izteikti reaģējot uz kādu apkārtējā vidē esošu vielu, piemēram, ziedputekšņiem, dzīvnieku spalvām vai pārtikas produktiem. Šīs vielas jeb kairinātājus, kas izraisa alerģiskas reakcijas, sauc par alergēniem. Alerģiskas reakcijas var būt iemantotas, neparedzamas un straujas.
Alerģijas izraisītāji parasti ir ikdienā apkārtējā vidē esoši produkti vai vielas, kas nav kaitīgi cilvēkiem, kuri nav jutīgi pret kādu konkrētu vielu vai produktu, taču alerģiskam organismam tie izsauc saasinātu reakciju – piemēram, niezi, iesnas, acu asarošanu, elpošanas traucējumus, asinsrites traucējumus.

Svarīga ir profilakse
Alerģijai pret ziedputekšņiem raksturīga deguna tecēšana, deguna un acu nieze, acu asarošana, apsārtums, šķaudīšana. No šīm izpausmēm bērnus var pasargāt ar profilaktiskiem pasākumiem. Ja novērots, ka konkrētā sezonā parādās alerģiskas izpausmes, kā arī ir konstatēta alerģija pret kādu no ziedputekšņiem, jau laikus vajadzētu mājaslapā „www.zied.lv” iepazīties ar Latvijas augu ziedēšanas kalendāru. Apmēram divas nedēļas pirms konkrētā alerģiju izraisošā auga ziedēšanas bērnam jāsāk lietot antihistamīna līdzekļus, kas palīdz novērst alerģiskos simptomus. Medikamentu izvēle iepriekš jāsaskaņo ar ģimenes ārstu / pediatru vai alergologu. Ārsta noteiktā terapija jāveic ik dienu, pat ja simptomi nav parādījušies. Tāpat augu ziedēšanas laikā jācenšas maksimāli samazināt bērna saskarsmi ar alergēnu.

Augu ziedēšanas laikā jācenšas maksimāli samazināt bērna saskarsmi ar alergēnu.

Piesardzības pasākumi
* Ziedputekšņi visstiprāk ietekmē organismu vējainā un saulainā laikā. Šajās dienās ieteicams telpu vēdināšanu atstāt uz vakara vai agra rīta stundām. Lietus laikā ziedputekšņu koncentrācija gaisā ir zemāka nekā saulainā laikā, tāpēc lietainā droši var vēdināt telpas.
* Lai ierobežotu gļotādu saskarsmi ar ziedputekšņiem, ikdienā vajadzētu nēsāt saulesbrilles un cepuri.
* Pārnākot mājās, ir jāpārģērbjas, āra drēbes atstājot priekšnamā. Jānoskalo rokas un seja, ja ir iespējams, jāizmazgā mati. Tas palīdzēs samazināt saskari ar alergēnu, līdz ar to arī alerģijas simptomus.
* Ja ģimenei ir tradīcija katru gadu ceļot, braucienu uz ārzemēm labi ieplānot laikā, kad ziedputekšņu koncentrācija Latvijā ir augsta, savukārt iecerētajā galamērķī konkrētais augs nezied. Šādi sevi var pasargāt no mokošu simptomu attīstības.
* Mājās labi ierīkot gaisa filtru un regulāri to mainīt.
* Ziedēšanas laikā labi izvairīties no ekskursijām, kurās paredzēts rīkot piknikus un gulēt teltīs pļavās vai mežos. Labāk atpūsties pie jūras vai kalnos.
* Braucot ar auto, neturēt atvērtus logus.
* Ir arī augļi un dārzeņi, kurus lietojot bērnam var rasties pārtikas un ziedputekšņu krustotās alerģiskās reakcijas. Šo jautājumu labi izrunāt ar alergologu vai ģimenes ārstu / pediatru.

Mājās labi ierīkot gaisa filtru un regulāri to mainīt.

Kā ilgtermiņā samazināt alerģiskas reakcijas?
Jutīgumu pret konkrēto alergēnu var samazināt ar specifisko imūnterapiju. Tās princips ir šāds: regulāri ievadot organismā alergēna daļiņas, pakāpeniski mainās organisma imūnsistēmas atbilde – mazinās cilvēka jutīgums pret alergēnu, līdz pret to iestājas tolerance. Imūnterapija samazina kā alerģijas simptomus, tā arī nepieciešamību pēc pretalerģijas medikamentiem. Imūnterapija no pretalerģijas zālēm atšķiras ar to, ka, pārtraucot lietot pretalerģijas medikamentus, simptomi ar laiku atgriežas, bet imūnterapija iedarbojas uz slimības rašanās cēloni un efektu sniedz ilgtermiņā.
Eksistē vairāki specifiskās imūnterapijas veidi. Vienā gadījumā zem mēles jālieto pilieni vai tabletes, otrā – konkrētā alergēna daļiņas tiek injicētas zem ādas. Ievadkursa laikā alergēna deva pakāpeniski tiek palielināta, bet vēlāk tiek turpināta uzturošā deva kursa laikā, kas ilgst vismaz trīs gadus pēc shēmas, ko nosaka alergologs.