Kas jāņem vērā, izvēloties pirmos apavus bērnam?

Vecāku vidū ir nemitīgas diskusijas, kāda apavu izvēle būtu pareizā brīdī, kad bērns sāk celties kājās. Vieni uzskata, ka tie ir stingri un noslēgti apavi, citi pārliecināti, ka apavi jāvelk, tikai dodoties ārā. “Novērojumi liecina, ka vecāki arvien retāk un retāk ļauj bērniem dzīvoties basām kājām, un tā savā ziņā ir kļūda, jo pēdās ir daudz punktu, kuru stimulēšana ir nepieciešama. Ja bērnam nav kādu specifisku veselības problēmu, kuru dēļ apavi būtu obligāti velkami, labi ir ļaut mazajam dzīvoties basām pēdām gan istabā, gan iespēju robežās arī ārā. Staigājot bez apaviem, bērnam ir iespēja iepazīt, kā ir staigāt uz pirkstgaliem, papēžiem, ārējām un iekšējām pēdas malām. Istabā var izvēlēties arī ērtas sandales,” atklāj Sanita Mitenberga.

Ja bērnam reizē ar pirmajiem soļiem nesāk vilkt kurpes vai sandales, visticamāk, viņš daudz vairāk laika pavadīs rāpojot, kas ir ļoti būtisks process mazuļa attīstībā. Apavi parasti traucē rāpot, tāpēc mazulis centīsies daudz vairāk celties kājās.

Ja bērnam reizē ar pirmajiem soļiem nesāk vilkt kurpes vai sandales, visticamāk, viņš daudz vairāk laika pavadīs rāpojot, kas ir ļoti būtisks process mazuļa attīstībā.

Kas jāņem vērā?
Dodoties ārā, apavus parasti nepieciešams vilkt, kad bērns vairs nevēlas sēdēt ratos, bet grib iet saviem spēkiem. Tad ieteicams izvēlēties apavus ar mīkstu elastīgu zoli un pietiekami platu purngalu. Ja apavi būs pārāk stingri un ar augstu kapes daļu, bērnam būs grūti kustēties, piemēram, pieceļoties no sēdus stāvokļa. Pazole nedrīkst būt augstāka par puscentimetru. Gan purngali, gan papēži drīkst būt vaļēji. Svarīgi, lai apavi stabili turas pie kājas, netaisās vaļā.

Nereti speciālisti apavus iesaka uzreiz vilkt tiem bērniem, kas ļoti agrā vecumā (piemēram, sešos mēnešos) jau stutējas kājās, bet šādos gadījumos par pareizo rīcību vajadzētu konsultēties ar ārstu, tāpat būtu vēlams pārdomāt, vai mājās esošā vide ir bērnam gana interesanta, kas veicinātu atrašanos rāpus stāvoklī.

Apavu iegāde
Pediatre norāda – kad pieaugušie iegādājas sev apavus, viņi parasti dodas uz veikalu un tos pielaiko. Ja apavi paredzēti bērnam, arī tad atvasi vajadzētu ņemt līdzi uz veikalu, lai pārliecinātos, ka noskatītie apavi patiešām derēs. “Var darīt tā, ka no kurpes izņem pēdiņu, lai pārliecinātos, ka pēda patiešām ieguļas tai paredzētajā vietā. Apavus var pirkt arī nedaudz par lielu, bet ne vairāk par centimetru. Svarīgi, lai apavi nebūtu par šauru un nespiestu, jo tad var sākt ieaugt nagi vai pat deformēties pirksti,” stāsta Sanita Mitenberga.

Svarīgi, lai apavi nebūtu par šauru un nespiestu, jo tad var sākt ieaugt nagi vai pat deformēties pirksti.

Ja bērna pirmie apavi ir mantoti no brāļa, māsas vai kāda cita bērna, jāraugās, vai tie nav nošķiebti un pēdas daļā nodiluši. Ja zināms, ka iepriekšējam valkātājam bijušas kādas pēdas problēmas, labāk šos apavus neizmantot, lai šīs problēmas, kas “ievalkātas apavā”, nepārmantotos.

Vai izvēlēties apavus ar supinatoriem?
Vēlot labu saviem bērniem, vecāki bez saskaņošanas ar speciālistu mēdz izraudzīties apavus ar supinatoriem, domājot, ka tie, balstot pēdas velvi, mazinās plakanās pēdas risku. Taču šādi apavi jāvelk tikai tad, ja speciālists ieteicis, pretējā gadījumā augšstilba un pēdas muskuļiem nav iespēju pilnībā veikt savas funkcijas. Vēl labāk, ja ir iespēja piedāvāt bērnam dažādas nelīdzenas virsmas, lai trenētu pēdas muskuļi. Tā ir laba plakanās pēdas profilakse. Bet, ja ir kādas ortopēdiskās problēmas vai pēdu deformācijas, būtu jāvēršas pie ortopēda un jāseko viņa rekomendācijām.

Vēlot labu saviem bērniem, vecāki bez saskaņošanas ar speciālistu mēdz izraudzīties apavus ar supinatoriem, domājot, ka tie, balstot pēdas velvi, mazinās plakanās pēdas risku. Taču šādi apavi jāvelk tikai tad, ja speciālists ieteicis.

“Vēl ļoti labi ir padarīt virsmu, pa kuru bērns staigā, nelīdzenu (uzliekot uz grīdas dvieļus, sedziņas, spilvenus) – šādā veidā pēdas muskuļiem ir iespēja nostiprināties vēl vairāk, kas mazinās risku saskarties ar pēdu problēmām turpmāk. Mājas apstākļos var uzmeistarot sajūtu taku, piemēram, kastītēs saberot akmentiņus vai spilvendrānās – pupas vai zirņus. Basām kājām staigājot pa šādiem šķēršļiem, tiek kairināti daudzie punkti pēdās, kam ir ietekme uz visu cilvēka organismu. Tomēr svarīgāk par visu pēdu pareizai attīstībai ir daudz kustību gan telpās, gan ārā kopā ar vecākiem!” pauž Rimi Bērniem eksperte.