Viens no biežākajiem pārtikas alerģijas izraisītājiem bērniem mūsdienās ir kvieši jeb kviešos esošās olbaltumvielas. Alerģiska reakcija var rasties, ne tikai apēdot kviešus saturošus produktus, bet arī ieelpojot kviešu putekļus. Vairāk stāsta “Rimi Bērniem” uztura speciāliste Olga Ļubina.
Kas tieši izraisa alerģiskas reakcijas un kā plānot ēdienkarti, ja nedrīkst ēst lielu daļu veikalos nopērkamās gatavās produkcijas, stāsta “Rimi Bērniem” eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina. Viņa norāda, ka alerģisku reakciju parasti izraisa kviešos esošās olbaltumvielas – albumīns, globulīns, gliadīns un glutēns.
Kā izpaužas alerģija
Kviešu alerģijas simptomi – mutes gļotādas un rīkles pietūkums, nieze, nātrene, atopiskais dermatīts, aizlikts deguns, galvassāpes, asarojošas acis, elpošanas grūtības, slikta dūša, vemšana, caureja un pat anafilaktiskais šoks – var parādīties gan dažas minūtes pēc saskares ar alergēnu, gan arī pēc vairākām (līdz 48) stundām.
Līdzīgi kā citas alerģijas, tā ar laiku var izzust pilnībā. Visbiežāk alerģija pret kviešiem izzūd 3–5 gadu vecumā. Galvenā ārstēšanas metode, ja bērnam ir alerģija, ir alergēna izslēgšana no uztura jeb eliminācijas diēta, kuras ilgumu nosaka ārsts alergologs.
Bieži kviešu alerģiju jauc ar celiakiju, tomēr tas nav viens un tas pats! Atšķiras patoģenēze jeb slimības rašanās iemesli, un pats svarīgākais – kviešu alerģija var pāriet, celiakija nevar.
Alerģijas testi
Alerģijas apstiprināšanai, kā arī pārbaudei, vai alerģija ir pārgājusi, nepieciešams veikt pārtikas provokācijas testu. Pārbaudīt var gan mājās, gan Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, veicot pārtikas provokācijas testu – apēdot alergēnu saturošu ēdienu. Lemt par to, kur un kad labāk veikt šo testu, var pēc konsultācijas ar ārstu alergologu. Ik pēc 6–12 mēnešiem ir jāizvērtē, vai alerģija pret kviešiem ir pārgājusi vai nē.
Bieži kviešu alerģiju jauc ar celiakiju, tomēr tas nav viens un tas pats! Atšķiras patoģenēze jeb slimības rašanās iemesli, un pats svarīgākais – kviešu alerģija var pāriet, celiakija nevar.
Kur slēpjas kviešu olbaltums
Kviešus var saturēt ļoti daudzi pārtikas produkti, ko ikdienā pērkam veikalā, taču pat nenojaušam, ka tajos ir arī kvieši. Piemēram, kečups, sojas mērce, dažādi pusfabrikāti. Tāpēc, ja bērnam ir diagnosticēta pārtikas alerģija pret kviešiem, ļoti liela uzmanība jāpievērš pārtikas produktu sastāvam. Kviešu miltus bieži izmanto kā saistvielu, tos pievieno arī produktiem, lai palielinātu to masu. Kvieši var slēpties arī dažādās jauktās un fasētās garšvielās.
Produktu saraksts, kuri satur kviešus:
• kviešu pārslas vai milti,
• kviešu klijas,
• mannas putraimi,
• pilngraudu milti,
• bulgurs,
• cietie kvieši (durum kvieši),
• iesals,
• kviešu ciete,
• kuskuss.
Produkti, kuros var būt kvieši:
• maize (baltmaize, saldskābmaize, karaša),
• konditorejas izstrādājumi (cepumi, kūkas, smalkmaizītes, pīrāgi, vafeles, sausiņi, kēksi),
• rīvmaize,
• pankūkas,
• lavašs,
• krekeri,
• daudzas brokastu pārslas,
• makaroni,
• picas.
Uz etiķetēm norādītās sastāvdaļas, kuras var saturēt kviešus:
• glutēns jeb lipeklis (wheat gluten, vital gluten),
• želatīna ciete (gelatinized starch),
• hidrolizēts augu proteīns (hydrolyzed vegetable protein),
• kviešu klijas (wheat bran),
• kviešu dīgļi (wheat germ),
• augu līme (vegetable gum),
• augu ciete (vegetable starch).
Izpētot, cik daudzi ikdienas produkti var saturēt kviešu olbaltumu, rodas jautājums – ko tad lai ēd un ar ko lai aizvieto kviešus? Ir pieejami daudz un dažādi produkti, kas lieliski var aizvietot tik ierastos kviešus un balto miltu izstrādājumus, piemēram, kviešu vietā var ēst griķu, rīsu, rudzu, miežu, auzu, kukurūzas un mandeļu miltus. Tiesa, ēdienkartes un paradumu mainīšana prasīs laiku un zināmas pūles.
Receptes gardumiem, kas pagatavojami bez kviešiem!