Laimīgi bērni slimo retāk!

Stresa hormona klātbūtne
“Ja bērns bieži slimo, ne vienmēr ir vainīgas vīrusu slimības, bet gan jāpievērš uzmanība tam, vai bērna veselības stāvoklis nav saistīts ar viņa emocionālo stāvokli. Piemēram, bērns sācis apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi vai skolu, kā arī strīdi ģimenē un vecāku pašsajūta ietekmē bērna emocijas un veselību,” stāsta pediatre Sanita Mitenberga. Tas izskaidrojams ar to, ka stresa laikā organisms ražo kortizolu. Šim hormonam ir svarīga loma vielmaiņu procesos. Kad tā ir par daudz, sākas garīgās darbības traucējumi, kā arī fiziskas dabas problēmas. “Ja bērns ir ilgstošā stresā, organisms nemitīgi ražo kortizolu,” skaidro ārste. “Pārāk liels šā hormona līmenis traucē imūnsistēmas funkcijas. Tas mazina organisma dabiskās aizsargspējas, imunitāte pavājinās, un ķermenis kļūst atvērtāks dažādiem slimību ierosinātājiem.”

Ja moka biežas galvassāpes, arī tas var būt uztraukuma un stresa dēļ

Vai slimošana ir patīkama?
Diemžēl mūsdienu bērni bieži vien piedzīvo pārslodzi. Vecāki vēlas sniegt savai atvasei visu labāko, neaizdomājoties, ka dažādie pulciņi un augstās prasības mācībās un uzvedībā bērnam var radīt stresu un pārpūli. “Jebkurā vecuma posmā pārāk liela slodze diemžēl var veicināt saslimšanu. Jo tad beidzot bērnam nekur nav jāiet, ne ar vienu nav jāsacenšas un nekas nav jāpierāda,” – kāpēc bērns neapzināti var pat vēlēties saslimt, skaidro psiholoģe Iveta Aunīte.

Slimošana ir veids, kā bērns pilnīgi noteikti saņem pieaugušo uzmanību, vecāki ar viņu runā draudzīgā tonī, ir pacietīgāki nekā parasti, pagatavo mīļāko maltīti, sarūpē kādu našķi, parotaļājas biežāk nekā mēdz to darīt ikdienā, pat uzdāvina kādu jaunu spēli un visādi cenšas izklaidēt bērnu. Tāpēc Iveta Aunīte iesaka bērna slimošanas brīdī parādīt viņam, cik tas tomēr ir nepatīkami – gultas režīms, rūgtas tējas, nekādu viedierīču un animācijas filmu. Bērnam jāpaskaidro – izklaides būs tad, kad viņš izveseļosies, tādējādi rādot mazajam, ka būt veselam ir daudz jaukāk nekā slimot.

Slimošana ir veids, kā bērns pilnīgi noteikti saņem pieaugušo uzmanību, vecāki ar viņu runā draudzīgā tonī, ir pacietīgāki nekā parasti

“Savukārt, kad bērns ir vesels, vēlams pavadīt ar viņu pēc iespējas vairāk laika rotaļājoties. Tas ir viens no būtiskākajiem profilaktiskajiem pasākumiem,” bilst psiholoģe.

Kad sāp vēders
Biežas vēdera sāpes un slikta dūša arī var būt rādītājs, ka bērns par kaut ko pārdzīvo. Uz stresa hormoniem īpaši reaģē tieši kuņģis un zarnas, rodas aizcietējumi vai caureja un spazmas vēderā. Šie hormoni paaugstina cukura līmeni asinīs, līdz ar to organismam jāražo vairāk insulīna, lai to pārstrādātu. Tā rodas pastiprināta tieksme apēst kādu lieku kārumu. Savukārt tas var veicināt lieko svaru. “Ja kortizola līmenis ir paaugstināts ilgstoši, tas var izraisīt virsnieru izsīkumu, rezultātā bērnam sāp muskuļi un mugura,” par stresa blaknēm turpina Sanita Mitenberga.

Ārste norāda: ja moka biežas galvassāpes, arī tas var būt uztraukuma un stresa dēļ. Ne velti bērni par sliktu pašsajūtu sūdzas brīdi pirms kāda nozīmīga notikuma – koncerta, sacensībām vai kontroldarba skolā. Stresa dēļ imunitāte novājinās, un bērns it kā neapzināti nonāk pie tā, ko vēlējies, – viņš attaisnoti var izvairīties darīt to, kas radījis satraukumu vai grūtības. “Vecākiem jābūt uzmanīgiem ar savām prasībām. Jāpārdomā, vai mūsu gaidas attiecībā uz atvašu sekmēm skolā vai rezultātiem sportā nav pārāk lielas. Vai bērns nemitīgi netiek salīdzināts ar citiem? Atbalstot, ļaujot kļūdīties un iedrošinot mēģināt vēlreiz, varam iemācīt bērniem ne tikai pārvarēt grūtības dzīvē, bet arī būt veseliem,” norāda Rimi Bērniem eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte.

Regulāri veltot bērnam nedalītu uzmanību, sirsnīgi sarunājoties, mācot atpazīt emocijas, mēs varam sniegt lielu atbalstu

Uzmanību – alerģija!
“Alerģija var parādīties bērnam grūtos brīžos, īpaši tad, kad viņš jūtas nedroši, ģimenē nesaprasts un neatbalstīts,” teic pediatre. Bēdas, skumjas, dusmas, vainas izjūta un citi pārdzīvojumi, īpaši izdzīvoti vienatnē vai bez atbalsta, var būt iemesls arī nagu graušanai vai slapināšanai gultā. Psiholoģe Iveta Aunīte ir pārliecināta: “Regulāri veltot bērnam nedalītu uzmanību, sirsnīgi sarunājoties, mācot atpazīt emocijas, mēs varam sniegt lielu atbalstu. Nevajadzētu baidīties vērsties pēc palīdzības pie speciālista, jo smilšu terapija, mākslas terapija, saruna ar ģimeni un ieteikumi var uzlabot situāciju.”