Mazuļa pirmā diennakts pēc dzemdībām

Dzemdības ir smags darbs ne tikai mammai. Arī mazulis pēc tām jūtas noguris, bet laimīgs, jo mamma ir blakus. Deviņus mēnešus mazulis auga un attīstījās siltajā mammas vēderā, tāpēc tagad ir nedaudz sabijies. Viss, ko viņš sajūt, saredz, sadzird - ir viņam kas jauns un nezināms. Mazais mācās elpot, zīst, regulēt ķermeņa temperatūru. Mācās dzīvot ārpus mammas… Varbūt viņš raud, varbūt ir gluži mierīgs, taču vairāk par visu viņam ir nepieciešams mammas tuvums - sajust viņas ādas pieskārienu, smaržu un dzirdēt tik pazīstamos sirdspukstus.

Nabassaites pārgriešana
Uzreiz pēc dzemdībām jaundzimušo liek uz mammas vēdera, un tas ir ļoti svarīgi. Pirmie pieskārieni un apskāvieni. Beidzot mazulītis ir klāt! Kad nabassaitē vairs nenotiek asinsvadu pulsācija, to pārgriež. To izdarīt piedāvā vecākiem, ja vien ir tāda vēlēšanās. Drīz vien mamma var likt jaundzimušo pie krūts. Mazais to sāk meklēt instinktīvi. Būtisks ir kontakts, ko šādā veidā jaunā māmiņa izveido ar savu nupat dzimušo bērniņu.

Raudāšana kā saziņa
Tikko dzimis mazulis, protams, ir atkarīgs no vecāku palīdzības. Viņš nemāk sazināties ar vārdiem, tāpēc savas vajadzības izsaka raudot. Uzticieties savai izjūtai, ieklausieties un vērojiet, ko bērniņš jums cenšas paziņot, kas viņam vajadzīgs! Mammas intuīcija ir laba padomdevēja, tāpēc mazāk klausiet citu dotajos padomos (nav runa par ārstu rekomendācijām), neļaujieties satraukumam un jau pēc pāris dienām spēsiet saprast sava mazulīša „valodu”.

Ārsta vizīte
Svarīga ir pirmā mazuļa apskate. Dzemdību palātā ierodas neonatologs (jaundzimušo ārsts), kurš izvērtē mazuļa veselības stāvokli un attīstību. Mazajam pirmajās dzīves minūtēs tiek iedots K vitamīns, iepilinot to mutē (jaundzimušo hemorāģiskās slimības profilaksei). Pēc tam izmēra viņa garumu, nosver un aptuveni divas stundas pēc dzemdībām māmiņu ar zīdaini pārved uz pēcdzemdību nodaļu.

Zīdīšana
Ja pēc dzemdībām bērniņš ir noguris un nevēlas zīst, ir jāļauj atpūsties un varbūt pat pagulēt. Nav jāuztraucas, ka medicīnisku indikāciju dēļ (piemēram, ķeizargrieziena gadījumā) māmiņa var zīdīt tikai pēc vairākām stundām. Zīdīšanu arī vēlāk var uzsākt bez problēmām. Pirmā zīdīšanas reize ir īpaša. Pirmpienā esošās imūnvielas izklāj zīdaiņa kuņģa un zarnu traktu ar aizsargkārtiņu, un aizsargā no daudzām infekcijām. Pirmajā zīdīšanas reizē mazais nav obligāti jāliek pie abām krūtīm, un tās ilgumam nav būtiskas nozīmes. Taču ir nepieciešams, lai šajā brīdī jaunā māmiņa spētu atslēgties no apkārtējās vides un justies netraucēta, mierīga. Iespējams, jaundzimušais sākumā vēl īsti nezinās, kā paņemt mammas krūtsgalu. Te vajag pacietību un apkārtējo atbalstu, mazais drīz vien sapratīs, kādai vajadzībai tas domāts. Galvenais - likt jaundzimušo pie krūts, kaut vai viņš vēl nav pareizi iemācījies zīst, jo piena veidošanās tik un tā tiek stimulēta. Pirmajā diennaktī zīdiet mazuli pēc viņa pieprasījuma.

Autiņbiksīšu maiņa
Pirmajā diennaktī sagaidīsiet bērna pirmo vēdera izeju jeb mekoniju. Nenobīstieties no mekonija - tā ir lipīga, tumši zaļas krāsas masa, taču bez aromāta un bez bakterijām. Ļoti retos gadījumos jaundzimušajam mekonijs neizdalās. Tas var būt vēdera izejas nosprostošanās dēļ taisnajā zarnā, vai kādas iedzimtas patoloģijas dēļ. Par mekonija neizdalīšanos noteikti pastāstiet neonatologam. Pēc pirmajām zīdīšanas reizēm bez vēdera izejas būs arī urinācija, tāpēc regulāri mainiet autiņbiksītes, pirms tam mazuli viegli apmazgājot zem silta, tekoša krāna ūdens.

Pirmā aprūpe
Drīz pēc dzemdībām māmiņu ar mazuli aprauga arī bērnu māsa, kura palīdz veikt pirmo mazuļa aprūpi - parāda, kā jaundzimušais ir jāgulda, jāpaņem rokās, jāapmazgā. Ja nepieciešams, palīdz pareizi pielikt mazo pie krūts vai pārbauda, vai viņš pareizi satver krūti un vai zīšana norit veiksmīgi. Pirmajā diennaktī ik pa laikam pataustiet jaundzimušā rociņas un kājiņas, vai tās ir siltas. Atkarībā no istabas temperatūras, varbūt mazulim ir par siltu vai par aukstu. Tad uzvelciet zeķītes un cimdiņus. Tāpat arī plānu cepurīti, ja istabā ir pavēsi. Taču bieži vien par apģērbu - vai vajag cepurīti un cimdiņus - speciālistu domas dalās. Pajautā bērnu māsai, kā vislabāk ģērbt tavu mazulīti.

Kāpēc šķauda?
Nesatraucies, ja jaudzimušais bieži šķauda. Tas ir normāli. Viņa deguntiņš attīrās no augļūdeņiem. Viena no jaundzimušo īpatnībām - viņi vēl neprot elpot caur muti, tikai caur degunu. Tāpēc, ja deguntiņa ejas aizsprostojas, viņi ne tikai šķauda, bet mēdz arī krākt. Aizsprostotu deguntiņu var patīrīt, izmantojot sarullētu vates gabaliņu.

Vai elpo?
Vairums vecāku klausās, vai jaundzimušais elpo, un dažkārt šķiet, ka viņš nemaz to nedara. Ja ir satraukums, modināt bērnu nevajag. Noņemiet sedziņu, paskatieties, vai kustas viņa krūšu kurvis. Pielieciet pirkstu pie viņa deguntiņa, vai jūtat elpu. Ņem vēra, ka jaundzimušais neelpo kā mēs - pieagušie. Viņa elpošana ir neregulāra, bet ātra - 40 līdz 60 ieelpām un izelpām minūtē. Elpošanas biežums mainās no tā, vai mazulis snauž vai ir dziļi iemidzis.

Kas vēl jāzina?
Piedzimstot bērna āda daļēji vai pilnīgi ir klāta ar kazeozo ziedi jeb „augļa taukiem”, kas dzemdē ir sargājuši ādu no izmirkšanas un palīdzējuši bērnam izstumties caur dzemdību ceļiem. Ziedi nevajag nomazgāt, tā, gluži tāpat kā krēms, pakāpeniski uzsūksies pati. Pāris dienas pēc dzemdībām jaundzimušajam var būt novērojama balta, sausa ādas virskārta, kas var lobīties. Tas notiek tāpēc, ka āda ir maiga, un tai ir jāpierod pie sausā gaisa. Mazuļa ādu nevajag speciāli eļļot vai apstrādāt. Pēc pāris dienām vai vannošanām pazudīs.

Foto: Shutterstock