Mazulis atgrūž pienu. Vai tas ir normāli?

Ja mazulis pēc kārtējās gardās maltītes atvemj nupat izdzerto pienu, tas uzreiz nenozīmē, ka viņam ir ēšanas traucējumi. Piena atgrūšana, kad pēc ēdienreizes zīstais piens vai piena maisījums kopā ar atraudziņu “atnāk atpakaļ”, ir normāla fizioloģiska īpatnība, kas novērojama zīdaiņa pirmajā dzīves pusgadā. Proti, ar noteikumu, ka mazajam ir laba apetīte un viņš pieņemas svarā atbilstoši normām.

Piena atgrūšana, kad pēc ēdienreizes zīstais piens vai piena maisījums kopā ar atraudziņu “atnāk atpakaļ”, ir normāla fizioloģiska īpatnība, kas novērojama zīdaiņa pirmajā dzīves pusgadā.

Atviļņa slimība
Tomēr var gadīties, ka piena atgrūšana liecina par nopietnākām problēmām. Ja mazais atvemj maltīti pēc katras ēdienreizes, vemšana ir spēcīga un mazulis sāk bieži klepot, īpaši tad, kad atrodas guļus stāvoklī, iespējams, viņam ir gastroezofageālā refluksa slimība.
Barības vadam ir apakšējais slēdzējmuskulis (sfinkters). Šis muskulis atveras, kad ēdiens tiek norīts, lai tas nokļūtu kuņģī. Taču gastroezofageālā refluksa gadījumā šis muskulis nenoslēdzas pilnībā, līdz ar to pēc ēšanas kuņģa saturs – daļa no apēstā kopā ar kuņģa sulu – nevis nonāk zarnu traktā, bet dodas atpakaļ uz barības vadu, kā dēļ to arī sauc par atviļņa slimību.

Ar krūti zīdītu bērnu, ja viņš pareizi satver krūti un nesarijas gaisu, atraudziņu gaidīt nav nepieciešams. Ja mazulis ēdot pie krūts aizmieg, viņš nav jāmodina – lai tik čuč.

Vājāka kuņģa darbība
Gastroezofageālais reflukss ir bieži novērots bērniem pirmajā dzīves gadā. Tas ir tāpēc, ka, mazulim piedzimstot, barības vada sfinkters ir vāji attīstīts, kuņģa gļotāda biezāka un bez krokām, līdz ar to zīdaiņiem nenotiek pilnīga kuņģa darbības funkcija, un apēstais piens viegli “slīd laukā” atpakaļ uz barības vadu.
Ja mazulis tiek barots ar piena maisījumu, ir svarīgi viņu nepārbarot, bet ņemt vērā viņa kuņģa tilpumu. (Tikko dzimušam bērnam tā tilpums ir aptuveni 5–7 ml, ceturtajā dienā – 30–50 ml, viena mēneša vecumā – 100 ml, sešos mēnešos – 200–250 ml, 3–4 gadu vecumā – 400–600 ml, 12 gadu vecumā – 1200–1600 ml.) Kā arī pēc ēšanas ir jāsagaida atraudziņa, turot mazuli vertikāli, lai viņam nebūtu riska aizrīties.
“Ar krūti zīdītu bērnu, ja viņš pareizi satver krūti un nesarijas gaisu, atraudziņu gaidīt nav nepieciešams. Ja mazulis ēdot pie krūts aizmieg, viņš nav jāmodina – lai tik čuč,” norāda zīdīšanas konsultante Sandra Lase.

Ja novēro, ka mazulis bieži nepamatoti klepo, vemj, nepieņemas svarā, atsakās ēst vai viņam ir grūti norīt pienu un pat grūtības elpot, noteikti jādodas pie ārsta.

Viens no cēloņiem – alerģija
Svarīgi atviļņa slimību konstatēt laikus, jo kuņģa sula, regulāri nonākot barības vadā, kairina balseni un kaklu. Nereti šī slimība tiek atklāta tieši otolaringologa kabinetā – kad bērns tiek vests vizītē pie ārsta kakla un elpceļu slimību dēļ. Bīstamāk – ja kuņģa saturs nonāk plaušās.
Zīdaiņiem viens no galvenajiem atviļņa cēloņiem ir govs piena olbaltuma nepanesamība. Tādā gadījumā parādās tādi simptomi kā klepus, dažreiz arī sēkšanai līdzīgas skaņas. Šie simptomi izzūd, izslēdzot no bērna ēdienkartes piena olbaltumu saturošos produktus.

Diagnostika
Ja novēro, ka mazulis bieži nepamatoti klepo, vemj, nepieņemas svarā, atsakās ēst vai viņam ir grūti norīt pienu un pat grūtības elpot, noteikti jādodas pie ārsta. Atviļņa slimību var diagnosticēt ar ph-metriju, ko veic Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Tās laikā ar zondi tiek mērīts kuņģa skābes iedarbības ilgums uz barības vada gļotādu, secinot, cik bieži diennaktī kuņģa saturs nonāk barības vadā. Taču nereti ārsti pirms ph-metrijas veikšanas iesaka sākt ar izmaiņām mazuļa ēšanas režīmā, lielākiem bērniem – arī ar izmaiņām uzturā, kā arī dažreiz tiek izrakstīti medikamenti.

Foto: Shutterstock