Cieši savilktas dūrītes, pievilktas kājiņas un pat atliekta galva – pazīmes, kas liecina, ka mazulim ir paaugstināts muskuļu tonuss. Teju katram vecākam šis jautājums radījis mazākas vai lielākas bažas par sava bērna labsajūtu un veselību. Kad patiešām ir jāmeklē speciālista palīdzība, bet kad savilkti muskulīši ir norma, un ko darīt, lai savu mazuli pasargātu no šīs likstas, stāsta “Rimi bērniem” kustības un stājas eksperte, fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča.
Bez zobiņu nākšanas grūtībām, kolikām un piena atgrūšanas muskuļu tonuss mazulim ir viens no biežākajiem iemesliem, kas jaunajiem vecākiem sagādā raizes. Taču, kā saka Jekaterina Bovtramoviča,
bērniņa pirmajos trīs mēnešos mēreni paaugstināts muskuļu tonuss ir norma.
Bērns mammas puncī ilgstoši bijis saliektā pozā ar pievilktām kājām un saliektām rokām. Tas nozīmē, ka visu šo laiku mazuļa muskuļi bijuši savilkti, saspiesti jeb fleksijas pozā, un ir vajadzīgs laiks, lai muskuļu tonuss normalizētos un bērns varētu iztaisnoties, brīvi kustēties. “Tāpēc ir šie trīs mēneši, kad mazulim ir šis fizioloģiskais muskuļu tonuss, kas tiek uzskatīts par normu,” norāda speciāliste.
Kā tonuss izskatās?
- Bērna rokas ir saliektas – gan dūrītes, gan elkoņa locītavas, arī pleci var būt uz augšu uzrauti.
- Kājas var būt saliektas, celīši pievilkti pie vēdera, bet pēdām grūti veikt kustības.
- Esot guļus uz vēdera vai uz sāniem, redzams, ka bērna galva ir atliekta atpakaļ. Ne vienmēr, bet itin bieži, īpaši, ja muskuļu tonuss ir paaugstināts plecu daļā.
- Ģērbjot vai mazgājot bērnu, vecāki var just tādu kā pretestību bērna rokās un kājās, tās ir grūti iztaisnot, lai, piemēram, apģērbtu.
Izšķir četrus tonusa veidus:
- pazemināts muskuļu tonuss;
- paaugstināts muskuļu tonuss;
- muskuļu distonija, kad vietām tonuss ir paaugstināts, bet dažviet pazemināts;
- normāls jeb normai atbilstošs muskuļu tonuss.
Ja muskuļu tonuss ir disbalansā pēc trīs mēnešu vecuma
Runājot par veseliem bērniem, pie vainas visbiežāk ir nepareiza zīdaiņa aprūpe – bērniņš tiek nepareizi celts, nēsāts, mazgāts, ģērbts, viņš daudz laika pavada šūpuļkrēslā u. tml.
Nepareizs hendlings jeb bērna aprūpe neļauj mazā cilvēka muskulīšiem ieņemt normālu pozīciju un tie joprojām ir savilkti.
Otrs paaugstināta vai pazemināta muskuļu tonusa iemesls var būt smagas dzemdības, bet trešais biežākais iemesls ir kādas neiroloģiskas saslimšanas.
Ko darīt?
Jekaterina Bovtramoviča uzsver, ka tad, ja bērnam četru vai pat piecu mēnešu vecumā muskuļu tonuss joprojām ir disbalansā, svarīgākais ir noskaidrot problēmas cēloni.
“Bet noteikti to nevajag atstāt bez ievērības, jo gan paaugstināts, gan pazemināts muskuļu tonuss traucē bērna attīstībai – mazulim var būt grūtības uzsākt rāpot, velties, pēc tam arī sēdēt utt.”
Ierasti notiek tā, ka bērna ģimenes ārsts, pamanot muskuļu tonusa disbalansu, nosūta mazo pie neirologa, tad bērniņš nokļūst pie fizioterapeita, un pēc tam seko vajadzīgās procedūras.
“Parasti šādos gadījumos zīdaiņiem iesaka Bobata vingrošanu, vecākus apmāca veikt pareizu hendlingu, kas ir ļoti svarīgi, un arī peldēšana un pērļu vanna palīdz mazināt tonusu, tāpat kā ļaušana bērnam dzīvoties uz grīdas,” norāda speciāliste un vēlreiz atgādina – lai bērns pareizi attīstītos un vecākiem nebūtu jākreņķējas par iespējamu paaugstinātu vai pazeminātu muskuļu tonusu savam lolojumam, nevajag likt bērnu staigulī, šūpuļkrēslā vai kādā citā palīgierīcē: “Bērnam tas nav vajadzīgs, viņam nepieciešama vide, lai varētu brīvi kustēties un staipīties. Tāpēc mazajam jāļauj dzīvoties uz grīdas.”