No horizontālās plaknes uz vertikālo pasaules redzējumu. Zīdaiņa vertikalizācija

Vertikalizācija ir bērna stāvēšana vispirms uz celīšiem un pēc tam arī celšanās un stāvēšana uz kājām. Atkarībā no fiziskās attīstības līmeņa un muskulatūras gatavības, bērni sāk slieties vertikāli ap 9–11 mēnešu vecumu, tomēr, kā arvien biežāk mūsdienās uzsver fizioterapeiti, viena noteikta vecuma nav. Katrs bērns ir citādāks. Viens sāk staigāt 10 mēnešos, cits tikai ap gada vecumu. Kad bērns ir nobriedis vertikalizācijai, viņš izmantos jebkuru virsmu, kurai var pieķerties, – krēslu, gultu, sienu.


Celšanās kājās un balsta aparāta trenēšana
Vertikalizācija ir spēja ieņemt vertikālu pozīciju no horizontālas plaknes. Pēc tam seko staigāšana, bet līdz tam vēl ir kāds posms, kamēr mazuļa kāju un pēdu muskulatūra, saites, locītavas adaptējas pie jaunās pozīcijas un neierastās slodzes. Stāvēšana uz kājām prasa lielu piepūli: jāprot pārnest svaru vertikāli, kas ir grūtāk nekā iepriekš apgūtā prasme velties, jo svara laukums ir mazāks, mainās gravitācijas centrs. Bērnam jāmācās noturēt ķermeni un jāmāk balstīties uz pēdas.

Pareiza celšanās kājās notiek caur tā saukto izjaukto ceļgalu stāju – mazais vienu kāju liek uz priekšu, otras kājas celi balsta pret grīdu un pieceļas kājās, pie kaut kā turoties. Kad bērns pieceļas kājās, nav jāuztraucas, ja viņš stāv, plati izpletis kājas un uz pilnas pēdas, jo tā viņš palielina atbalsta laukumu, lai nenokristu. Pēdas ar būt izvērstas uz āru vai uz iekšu, potītes var izskatīties nestabilas, bet tas ir normāli, jo pēdas saišu aparāts vēl nav nostiprināts un nav adaptējies vertikalizācijai. Pēdai vēl jāapgūst balsta funkciju, lai pēc tam varētu uzsākt staigāt mācīšanās procesu.



Mazais ceļas kājās par ātru vai nepareizi

Stāvēšana uz ceļiem bērniem ir daudz retāka, un, ja tāda vertikāla poza nesaglabājas ilgstoši, uztraukties nevajadzētu. Tas ir kā starpposms pirms piecelšanās kājās. Ja mazulis tomēr nevar piecelties kājās un sāk pārvietoties uz ceļgaliem, tad ir jāmeklē iemesli, kāpēc viņš nevar piecelties uz pilnas pēdas.

Citreiz vertikalizācija notiek, nevis balstoties uz kājām, bet pievelkoties pie kādas augstākas malas ar rokām. Tas nozīmē, ka bērns kaut kādu iemeslu dēļ nevar izmantot kājas – nemāk pārnest svaru, neizjūt savu ķermeni, ir paaugstināts vai pazemināts tonuss.

Kļūda ir vertikalizēt bērnu, kas tam nav gatavs. Ja mazais ilgi neceļas kājās, vispirms jānoskaidro, kāpēc viņš to nedara, konsultējoties ar fizioterapeitu vai ģimenes ārstu.

Visiem attīstības posmiem ir savs laiks, tāpēc arī pārāk agra celšanās kājās nav vēlama. To sauc par paātrināto motoro attīstību, un tam var būt dažādi iemesli. Ja ķermeņa muskulatūra nav nobriedusi un gatava noturēt svaru, agra celšanās kājās var ietekmēt saites, vēl mīkstos kaulus, veicināt locītavu nobīdes. Ja bērns sācis celties kājās jau 7–8 mēnešu vecumā, apzināti un speciāli regresēt jeb apspiest viņa attīstību nevajadzētu. Tādā gadījumā speciāliste iesaka vidi, kurā uzturas mazulis, iekārtot tā, lai viņam būtu interesantāk dzīvoties uz grīdas, nevis pievilkties un celties kājās.

Bērnu nevajadzētu dienas laikā turēt gultiņā, kurā nav piemērota vide, lai viņš varētu pareizi attīstīties. Piemērota vide mazuļa attīstībai ir atbilstoši iekārtota sētiņa, kurā viņam ir, ar ko sevi nodarbināt un spēlēties.

Kļūda ir vertikalizēt bērnu, kas tam nav gatavs. Ja mazais ilgi neceļas kājās, vispirms jānoskaidro, kāpēc viņš to nedara, konsultējoties ar fizioterapeitu vai ģimenes ārstu. Nekādā gadījumā nebūtu jāveicina bērna vertikalizācija ar dažādiem palīglīdzekļiem, staigulīšiem, slingiem, staigāšanas iemauktiņiem.