No plakanās pēdas profilakses līdz dabas izpratnei. Ko bērnam dod staigāšana basām kājām

Kāpēc ir labi vasarā staigāt basām kājām

Staigāšana basām kājām ir ļoti vēlama pēdu veselībai – kā bērniem, tā pieaugušajiem. Staigājot pa nelīdzenām virsmām, bērniem tiek stimulēti, aktivizēti pēdu muskuļi, tiek veicināta līdzsvara izjūta. Bērniem tā ir arī efektīva plakanās pēdas profilakse. “Tāpat ar basām kājām ir ieteicams staigāt pieaugušajiem – pēdām tā ir viegla masāža, kas cilvēku spēj relaksēt. Notiek akupresūras punktu stimulācija, kas uzlabo enerģijas plūsmu, tāpēc tā ir gan dažādu slimību profilakse, gan palīdzoša, lai veicinātu atveseļošanos pēc saslimšanām,” skaidro sertificēta fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča.

Bērnam – iespēja sajust dabas daudzveidību

Staigāšana neapautām kājām veido bērnam arī pasaules uztveri, pirmo iespaidu par dabu – apavi kam tādam ir šķērslis. Virsmas ir dažādas un arī sajūtas – atšķirīgas. Piemēram, staigājot pa akmeņiem, ar pēdu var sajust un secināt, ka akmens ir ciets, gluds, arī nelīdzens. Smiltis – mīkstas, irdenas, siltas, patīkamas. Zāle – vēsa, kuteklīga. “Reizēm pavisam maziem bērniem ir bail nolikt pēdas zālē, jo tā rada interesantu sajūtu – it kā mīksta, it kā mazliet kut, bet ir vēsi. Bērns mācās sevi pārvarēt,” skaidro Rimi bērniem eksperte, “Šīs dažādās sensorās sajūtas var raisīt plašu emociju spektru. Ūdens pieskāriens var patikt, skujas uz takas mežā – ne. Vienā brīdī ir patīkami, citā interesi raisoši, vēl kādā – nepatīkami. Tā ir priekšstata par pasauli veidošana caur sajūtām.”

Bērna iedrošināšana sajust pasauli plikām pēdām

Ir mazuļi, kas baidās iemērkt kājas jūrā vai citā atklātā ūdenstilpē. Ir tādi, kam bailīgi no mammas vai tēta drošā klēpja nolaist kājas zālienā. “Kad bērnam pirmo reizi piedāvā sajust dabu ar basām kājām, mazais ir jāvēro – kādas ir viņa emocijas, izjūtas? Likt uz kādas virsmas, pat ja bērns raud, noteikti nevajadzētu. Procesam jābūt saudzīgam, lai ar dabu, laika pavadīšanu ārā veidojas patīkamas asociācijas un gribas šo pieredzi gūt vēlreiz,” iesaka Jekaterina Bovtramoviča. Lai motivētu iepazīt sajūtas, ko sniedz, piemēram, zāle, vecāks var noplūkt zāles stiebriņu un iedot bērnam to paturēt rokās, pakutināt ar to bērna pēdu. Tāpat var rādīt, kā vecāks pats staigā pa zāli basām kājām. Var rosināt zālienā noplūkt krāsainu ziediņu – motivācija var raisīties tik liela, ka baiļu sajūta tiek atvairīta. Ja mājas apstākļos telpā veido pastaigu takas, zāles stiebriņus var iekļaut arī tajās.

Kad ar basām kājām nestaigāt

• Staigāšanu ar basām kājām pa dažādām virsmām dabā bērns var sākt, kad viņš jau staigā stabili, spēj pārvietoties bez palīdzības.
• Izvēloties vietas, kur pašiem mazākajiem piedāvāt staigāt basām kājām, jāņem vērā, ka mazuļu āda – arī uz pēdām – ir ļoti plāna, viegli ievainojama.
• Izvēlies tīru vidi. Piemēram, mazuļiem nav ieteicams spēlēties atvērtās smilšu kastēs, kur brīvi var nokārtoties dzīvnieki. Jāņem vērā, ka mazajiem visu patīk “pārbaudīt” ar muti, arī savas basās, pa zemi sastaigātās kājas. Ja visu lietu nogaršošanas periods ir beidzies, tāpat ir jāievēro higiēna un kājas regulāri jāmazgā.
• Videi jābūt drošai. Piemēram, pilsētvidē mēdz būt sīki stikli. Ja mazulis nupat sācis dabas sajušanu ar pēdām, ir vērts uzraudzīt, lai vietā nav, piemēram, sarkanās skudras – tās var lieki sabaidīt.
• Nogaidīt ar basu kāju pastaigām ieteicams, ja nesen bijusi kāda nopietna saslimšana un bērns ir ļoti jutīgs, ja ir bijušas traumas, kas saistītas ar kājām, ir dažādas saslimšanas, piemēram, dermatīti, erozijas, virspusēji ādas bojājumi u.c., kad āda var būt viegli ievainojama. Tāpat jābūt saudzīgā režīmā, ja ir pēcoperācijas periods un noteikti ārsta ierobežojumi, ja ir nopietnas ortopēdiskas saslimšanas.