Visi vecāki grib veselus, priecīgus, aktīvus bērnus, kas var apmeklēt skolu un dārziņu, doties uz pasākumiem bez bažām noķert kādu lipīgu vīrusu. Norūdīšanās, sākot jau no zīdaiņa vecuma, ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā stiprināt mazuļa imunitāti.
Rimi Bērniem eksperte, sertificēta fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča stāsta par svarīgāko, kas jāzina vecākiem, kuri vēlas stiprināt mazuļa imunitāti, norūdot viņu.
Kāds labums ir no norūdīšanās?
Norūdīšanās ir daļa no audzināšanas un liels ieguldījums bērna nākotnē, uzsver fizioterapeite. Tā palielina bērna organisma pretestību pret nelabvēlīgo ārējās vides faktoru iedarbību, palīdz pretoties saaukstēšanās slimībām, atstāj pozitīvu ietekmi uz nervu un muskuļu sistēmu, uzlabo vielmaiņas procesus organismā, palielina organisma adaptācijas spējas.
Trīs dabas spēki rūdīšanās procesā
Saule, gaiss un ūdens ir labākie sabiedrotie rūdīšanās procesā. Kā pareizi tos izmantot?
Norūdīšanās palielina bērna organisma pretestību pret nelabvēlīgo ārējās vides faktoru iedarbību
Rūdīšanās ar gaisu
Skābeklis ir nozīmīgs elements bērna veselības stiprināšanā. Ja vasarā ārā uzturamies vairāk, tad rudens un ziemas sezonā pastaigu skaits ir mazāks. Tomēr tās joprojām ir ļoti svarīgas, ja vēlamies veselīgu bērnu. Ārā svaigā gaisā neatkarīgi no laikapstākļiem būtu jāiet vismaz divas reizes dienā.
Trīs līdz četras reizes dienā noteikti vajag izvēdināt telpas, kur uzturas bērns. Īpaši svarīgi to darīt ziemas sezonā, kad istabas gaiss centrālās apkures dēļ ir sauss un dabīgā gaisa cirkulācija ir traucēta. Optimāla gaisa temperatūra telpās ir 20–22 grādi.
Zīdainim ļoti svarīgi katru dienu veikt gaisa peldes, kuru ilgums ir 5–10 minūtes. Mamma to var apvienot ar vieglu masāžu un bērna izvingrināšanu.
Lielākus bērnus siltajā sezonā ir vērts pieradināt staigāt basām kājām pa smiltīm, zāli un akmentiņiem. Pēc tam var ļaut staigāt basām kājām arī mājās.
Uzmanību! Ja vecāki redz, ka bērnam ir auksti – parādījusies zosāda un ir zilas lūpas –, mazais nekavējoties jāapģērbj un jāsasilda.
Rūdīšanās ar ūdeni
Vanna un peldināšana ir vēl viena ikdienas rituāla daļa rūdīšanās procesā. Zīdaini var peldināt katru dienu ūdenī, kura temperatūra ir 37 grādi, pamazām to pazeminot par vienu grādu.
Sākot norūdīšanos ļoti agrīnā vecumā, noteikti jākonsultējas ar pediatru
Pēc peldes bērnu norīvē ar nedaudz raupju siltā ūdenī samitrinātu dvieli. Norīvēšanos veic, sākot no roku pirkstiem uz augšu un no kāju pēdām uz augšu. Pēc mitrās norīvēšanas bērna ādu nosusina ar tīru, sausu dvieli ātrām, enerģiskām kustībām, līdz uz ādas parādās viegls sārtums.
Lielākiem bērniem norūdīšanai izmanto kontrastdušu pēdām un tālāk visā kāju garumā. To sauc par diferencēto lokālo iedarbību, kas sagatavo pārējo ķermeni aplaistīšanai ar vēsu ūdeni. Vispārējo aplaistīšanu sāk ar 36 grādus siltu ūdeni, pamazām to pazeminot līdz 28 grādiem un visbeidzot – līdz 20 grādiem, bet pēc tam atkal ūdens temperatūru paaugstinot līdz 36 grādu atzīmei.
Vasarā norūdīšanos ar ūdeni var turpināt jūrā vai ezerā. Norūdīšanos ar ūdeni var veikt stundu pēc tam, kad bērns ir ieturējis maltīti.
Rūdīšanās ar sauli
Saule ir D vitamīna avots un arī lielisks palīgs rūdīšanās procesā. Pastaigājoties bērnam galvā noteikti jābūt cepurei, kas pasargā galvu no tiešiem saules stariem. Pastaigas laikā var mainīt pastaigu vietas – 10–15 minūtes pavadīt saulē, pēc tam tikpat daudz laika ēnā.
Ja parādās sejas apsārtums un mazulis sāk svīst, jādod padzerties un jāļauj atpūsties. Kad parādās pirmās iesauļošanās pazīmes, pastaigu laiku saulē var pakāpeniski pagarināt. Tomēr kopumā tiešos saules staros vasaras laikā atrasties ilgāk par 30 minūtēm nevajadzētu.
Norūdīšanās ar sauli stiprina imunitāti un uzlabo vielmaiņas procesus.
Rūdīšanās pamatprincipi:
- rūdīšanās ir jāveic sistemātiski un regulāri;
- pamazām jāpalielina norūdīšanās intensitāte;
- jāņem vērā bērna noskaņojums un veselības stāvoklis;
- rūdīšanos veic, izmantojot rotaļas, lai bērnam tas ir aizraujoši;
- sākot norūdīšanos ļoti agrīnā vecumā, noteikti jākonsultējas ar pediatru;
- rūdoties nedrīkst pieļaut, ka bērnam ir pārāk auksti un viņš saaukstējas;
- jāizvairās no pārmērīgiem kairinātājiem – pārāk auksta ūdens, ļoti karstas saules, pārāk zemas gaisa temperatūras;
- ģērbjot bērnu iešanai ārā, jāievēro gaisa temperatūrai atbilstošs režīms – ne pārāk daudz apģērba, kad ārā ir silts, un ne pārāk plāns apģērbs, kad ārā ir vēss laiks;
- visefektīvāk ir rūdīties visai ģimenei kopā, apvienojot to ar fiziskām aktivitātēm un masāžu.
Kad rūdīties nedrīkst
Norūdīšanās nav veicama laikā, kad ir akūta saslimšanas stadija, paaugstināta ķermeņa temperatūra, bronhiālās astmas saasinājuma periods, kā arī tad, ja bērnam ir psihiskas slimības, drudzis, asinsrites nepietiekamība, visa veida asiņošana, smaga trauma, aknu un nieru kolikas, pārtikas vai cita veida saindēšanās, apdegumi.