Padomi bērna apģērba izvēlei, lai būtu skaisti un komfortabli!

Ērts

• Izvēlētajam apģērbam jābūt tādam, lai bērnam tajā ir viegli kustēties – velties, rāpot, sēdēt, staigāt, skriet, pietupties (ko nu katrs bērns atbilstoši vecumam labprāt dara).
• Jāparūpējas, lai apģērbs nav par šauru un lai tam nav tādu detaļu, kas spiestu vai berzētu ādu. Ja uz bērna ādas paliek kādi nospiedumi – rievas vai apsārtums –, tas ir rādītājs, ka viņam konkrētais apģērbs spiež un apgrūtina asinsriti. Šādu apģērbu nedrīkst valkāt!

Viegli uzvelkams

• Apģērbam jābūt tādam, ko bērnam viegli var uzvilkt vecāks (piemēram, pār galvu zīdainim) un ko ērti var uzvilkt arī pats bērns, ja viņš jau mācās ģērbties pats.
• Vislabāk, ja bikses mazam bērnam ir ar gumiju, nevis ar pogām (tas īpaši būtiski tāda vecuma bērniem, kas atvadās no autiņbiksītēm un mācās sēdēt uz podiņa), ja džemperis vai krekls ir velkams pāri galvai un apavi ir aiztaisāmi ar klipšiem, nevis šņorēm. Apģērbu ar pogām un šņorēm mazajam labāk vilkt dienās, kad viņš dzīvojas pa māju, nevis dodas uz bērnudārzu.

Skaists

• Arī bērniem patīk ģērbties skaisti, tāpēc drēbēm vajadzētu būt ne tikai ērtām, bet arī tādām, kas izraisa patiku. Tas īpaši attiecas uz pirmsskolas un skolas vecuma bērniem. Šajā vecumposmā bērni pievērš uzmanību ārišķīgām lietām, tai skaitā tam, kas citam vienaudzim mugurā.

Labākie apavi

• Apavi jāsāk valkāt tad, kad bērns sāk staigāt un tikai dodoties ārā. Istabā apavi nav vajadzīgi – vislabāk, ja mazais pēc iespējas biežāk staigā basām pēdām. Pēda, kad to nekas neierobežo, iesaistās kustībā un brīvi un dabiski attīstās. Ņem vērā, ka plakanā pēda ir normāla parādība līdz bērna piecu sešu gadu vecumam.
• Apavu uzdevums ir pasargāt pēdu no ārējiem faktoriem – lai tā netiktu traumēta, kad bērns dodas ārā. Apaviem jābūt ērtiem un stabiliem, lai potītes turētos stingri un neļodzītos, un zolei jābūt mīkstai, elastīgai. Svarīgi, lai kurpe nav šaura un nespiež pirkstus (līdz purngalam jābūt brīvai vietai vismaz naga platumā).
• Nav ieteicams bērnam vilkt lietotus apavus, jo iepriekšējā īpašnieka pēda (tā katram ir atšķirīga) ir jau deformējusi tos un tie vairs nav spējīgi pildīt aizsargājošo funkciju.
• Bez vajadzības nevajag likt bērnam nēsāt ortopēdiskos apavus. Tas jādara tikai tad, ja mazajam tiešām ir ortopēdiskas problēmas, kuras ir konstatējis ārsts.

Apģērba izvēle jaundzimušajam

• Jaundzimušā āda ir ļoti plāna un maiga, līdz ar to arī apģērbam jābūt patīkamam un ģērbšanās procesam – uzmanīgam, lēnam, lai nesatraumētu jutīgo ādu.
• Izvēlies viegli uzvelkamas drēbes. Daudziem zīdaiņiem ir nepatīkami, ja kas tiek vilkts pāri galvai, tāpēc labāk iegādāties apakškreklus, kas nav šādi velkami.
• Kleitas un džinsus labāk atstāt laikam, kad mazulis būs jau paaudzies.
• Uz vēlāku laiku atstāj arī skaistās galvas rotas mazajām dāmām, ar ko māmiņas dažkārt grib sapucēt savu nesen dzimušo meitiņu. Zīdainim piedzimstot ir vairāki galvas avotiņi. Centrālais avotiņš aizaug aptuveni divu gadu vecumā, bet ir arī mazais un sānu avotiņš, kas aizaug līdz sešu mēnešu vecumam, un bantes ap mazuļa galvu šos avotiņus var nospiest.
• Jaundzimušajam cepurīte jāvelk arī istabā uzreiz pēc vannošanas, savukārt cimdus istabā vajag valkāt pēc iespējas retāk, lai mazajam nebūtu traucēta sevis un pasaules iepazīšana ar rokām.

Kā noteikt, vai bērnam ir silti

• Svarīgi ņemt vērā, ka bērns (ne tikai zīdainis) daudz labāk pacieš aukstumu nekā karstumu. Tāpēc liela kļūda, ko vecāki nereti pieļauj, baidoties, ka mazajam varētu būt auksti, – saģērbj viņu pārāk silti. Tā vietā vajadzētu izvēlēties plānāku apģērbu vairākās kārtās.
• Ja bērns jau staigā kājām, atceries, ka viņš ir aktīvāks par pieaugušo. Tāpēc, ja auksti ir mammai vai tētim, tas nenozīmē, ka auksti ir arī mazajam.
• Vienam salst pat ar vilnas jaku mugurā, bet citam karsti T kreklā. Lai zinātu, vai tavam bērnam ir silti vai auksti, runā ar viņu un uzticies viņa teiktajam. Noskaidro, kā viņš konkrētajā apģērbā jūtas.
• Zīdaiņa termoregulācija nav stabilizējusies, tāpēc tas ir normāli, ja viņa deguns, plaukstas un pēdas ir nedaudz vēsas. Tas uzreiz nenozīmē, ka mazajam ir auksti! Organisms galvenokārt rūpējas par to, lai ar skābekli apgādātu ķermeņa centru, kur atrodas cilvēka dzīvībai svarīgākie orgāni – sirds, plaušas, aknas. Līdz ar to ekstremitātes – kājas un rokas – atrodas perifērijā, kur asins cirkulē mazāk.
• Rādītājs, ka bērnam ir auksti vai karsti, ir skausts, kakla daļa un zona starp lāpstiņām. Ja āda šajās vietās ir vēsa, mazajam tiešām varētu būt auksti, bet, ja silta, tad viss kārtībā. Savukārt, ja ādu minētajās vietās klāj sviedru lāsītes, tad jau ir par karstu.
• Par to, ka bērnam ir karsti, var liecināt arī straujāka elpošana (taču zīdainis jebkurā gadījumā elpo straujāk nekā pieaugušais) un piesārtusi sejas āda.

Apģērba materiāla izvēle

• Arī āda ir svarīgs elpošanas orgāns, tāpēc jebkura vecuma bērna apģērba materiālam jābūt “elpojošam”, tas ir, dabiskam, piemēram, kokvilnai vai vasarā – linam, nevis sintētiskam. Zīda kleitas atstājiet tikai svētku reizēm! Starp citu, sintētika rada statisko elektrību, kas bērnam var nepatikt. Tāpat var nepatikt “kodīga” vilna, lai gan šis ir dabisks materiāls. Ir arī citi asi audumi, kas var izraisīt ādas kņudināšanu. Uzvelkot tādu apģērbu, tas pat var kairināt bērnam nervu sistēmu – mazais kļūst kašķīgs un dusmīgs, jo niez āda. Lielāks bērns šo sajūtu varēs izstāstīt, bet zīdainis var tikai raudāt.
• Pie dabiskajiem materiāliem pieder arī džinss – tā ir pārstrādāta kokvilna. Ja šāda auduma bikšu dizains ir bērnam ērts, tad šī ir laba izvēle āra apģērbam. Nebūtu ieteicamas tādas džinsa bikses, kas ir šauras un piegulošas. Tādas ilgstoši nēsājot, meitenēm tiek traucēta normāla asinsrites cirkulācija mazajā iegurnī. Arī zēniem jāizvairās no cieši piegulošu bikšu, arī zeķbikšu nēsāšanas, kas var spiest un pārkarsēt dzimumorgānus, savukārt tas var atstāt sekas nākotnē, kad tiks dzīvota dzimumdzīve.
• Ieteicams izvairīties no spilgtiem apģērbiem (tas neattiecas uz ārā ejamām drēbēm, kā vējjakām un kombinezoniem). Ja, apģērbu mazgājot, krāsa izbalē, tas nozīmē, ka, ķermenim sakarstot un sasvīstot, krāsvielas nonāk arī uz ādas. Bērniem ar jutīgāku ādu var rasties alerģiska reakcija.