Bērniņa gaidīšanas un iznēsāšanas laiks ir pagājis, mazulis ir klāt, un šķietami ķermenim būtu jāsāk atgriezties “ierastajā” stāvoklī. Tomēr dažreiz tas nenotiek un atklājas –man ir diastāze! Ko tas nozīmē, kā novērst un ko darīt, stāsta Rimi Bērniem eksperte, fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča.
Diastāze ir ļoti izplatīta problēma jauno māmiņu vidū. Diastāze ir baltās saites izteikts sastiepums starp vēdera taisnajiem muskuļiem, kad attālums starp tiem veido vairāk nekā 2,5 centimetrus. Trešajā trimestrī šis stāvoklis piemeklē 66–100% grūtnieču, bet pēc dzemdībām saglabājas 30–50% gadījumu.
Diastāze rodas tāpēc, ka grūtniecības laikā palielinās spiediens uz muskuļiem, turklāt mainās hormonālais fons, proti, izdalās relaksīns. Tā rašanos ietekmē arī tādi faktori kā sievietes vecums, aptaukošanās, daudzaugļu grūtniecība vai atkārtota grūtniecība.
Izšķir 3 pakāpes:
- Pirmā pakāpe, kad diastāzes garums ir 2,2 līdz 5 centimetri;
- Otrā pakāpe, kad tās garums ir 5,1 līdz 8 centimetri;
- Trešā pakāpe, kad diastāze ir vairāk nekā 8,1 centimetru gara.
Jau grūtniecības laikā topošā māmiņa var mēģināt veikt profilaktiskus pasākumus, lai mazinātu diastāzes rašanās risku pēc bērna nākšanas pasaulē.
- grūtniece var vingrot, ja to atļauj ginekologs;
- būtu svarīgi necelt smagumus;
- ievērot ergonomiju, proti, pareizi – caur sānu – celties no gultas un klepojot vai šķaudot pieturēt vēderu.
Problēmu nevajadzētu ignorēt, jo diastāze var radīt nepatīkamas sekas veselībai, piemēram, trūci, muguras sāpes, orgānu noslīdējumu vai muskuļu disbalansu
Kā saprast, vai man ir diastāze?
- Apgulies, saliec kājas tā, lai pēdas būtu uz grīdas;
- Vienu roku aizliec aiz galvas, otru uzliec uz vēdera mazliet augstāk virs nabas;
- Atslābini muskuļus;
- Nedaudz pacel ķermeņa augšdaļu. Šajā brīdī ir svarīgi, lai muskuļi maksimāli sasprindzinātos;
- Mēģini sataustīt viduslīniju. Ja starp muskuļiem var iegrimt vairāki pirksti, tad tā ir diastāze.
Vai obligāti jāiet pie speciālista?
Bovtramoviča norāda, ka šo problēmu nevajadzētu ignorēt, jo diastāze var radīt nepatīkamas sekas veselībai, piemēram, trūci, muguras sāpes, orgānu noslīdējumu vai muskuļu disbalansu. Diastāzes gadījumā būtu vēlams vismaz vienu reizi apmeklēt speciālistu, piemēram, fizioterapeitu vai ķirurgu, lai varētu izvērtēt, kāda ir tās pakāpe un prognozes. Tāpat diastāze var ietekmēt pašsajūtu un dzīves kvalitāti, jo tās dēļ var rasties aizcietējumi, urīna nesaturēšana vai muskuļu vājums.
Katrs cilvēks ir individuāls, turklāt ir jāsaprot, ka līdzās diastāzei var būt citas veselības problēmas
Apmeklējot fizioterapeitu, speciālists var novērtēt diastāzes pakāpi un parādīt vingrojumus, kurus, cītīgi pildot mājās, var uzlabot vai novērst šo stāvokli, atkarībā no tās pakāpes.
Speciāliste atminas spilgtu gadījumu no savas prakses, kad pie viņas vērsās sieviete, kurai bija tik liela diastāze, ka sākumā ķirurgam bija doma operēt. Taču to īsti pat nevarēja darīt, jo muskuļi bijuši tik vāji, ka būtu problemātiski to sašūt. Ķirurgs nolēma, ka sākumā derētu doties pie fizioterapeita, lai ar vingrojumiem iegūtu muskuļu tonusu. Cītīgi, katru dienu vingrojot pat divas reizes, pacientei pusgada laikā izdevās panākt tādus uzlabojumus, ka operāciju varēja atlikt. Diastāze, protams, vēl saglabājās, taču ar uzcītīgu vingrošanu pacientei izdevās panākt stāvokli, ka var iztikt bez ķirurģiskas iejaukšanās.
Internetā ir daudz informācijas, varbūt man pietiek ar to?
Fizioterapeite norāda, ka dažādos interneta forumos un citos avotos informācijas par šo problēmu ir patiesi daudz, jo tā ir izplatīta. Tomēr viņa aicina nenodarboties ar pašārstēšanos vai pašdiagnostiku, jo tā var iedzīvoties vēl lielākās problēmās.
Bovtramoviča uzsver, ka katrs cilvēks ir individuāls, turklāt ir jāsaprot, ka līdzās diastāzei var būt citas veselības problēmas, ko forumu sarunu biedri nevar novērtēt. Tāpat var būt gadījumi, kad internetā atrasti vingrojumi konkrētai sievietei pilnībā neder un patiesībā viņai nepieciešama operācija. Pat tad, ja kāds internetā atrasts padoms ir palīdzējis vienai jaunajai māmiņai, otrai tas var pat kaitēt, tāpēc viss, kas skar veselību, būtu jāuztic speciālistam, nevis internetam, mammām, draudzenēm un citiem cilvēkiem, kuriem nav izglītības attiecīgajā jomā.
Kā piemēru tam, cik komplekss ir ārstēšanas plāna izveidošanas darbs, speciāliste min gadījumus, kad viens mediķis pat nevar izlemt, kā būtu jādara tālāk, tāpēc darbojas speciālistu komanda, piemēram, ķirurgs, ginekologs un fizioterapeits. Tāpat ir gadījumi, kad nepieciešami papildu izmeklējumi, piemēram, datortomogrāfija, magnētiskā rezonanse vai ultrasonogrāfija, ko padomdevējs internetā nekādi nevar izvērtēt.