Ja pamani, ka bērna stāja kļuvusi greizāka vai viņš sēž, uzmetis kupri, neatstāj to bez ievērības. Visbiežāk pie vainas ir muskuļu disbalanss, ko iespējams saregulēt ar klasisko fizioterapiju, taču izmaiņas stājā var liecināt arī par skoliozes attīstību. Kā norāda “Rimi Bērniem” kustības un stājas eksperte Jekaterina Bovtramoviča, tādā gadījumā nepieciešama kompleksa ārstēšana, tostarp specifiskā Šrotas terapija.
Lai gan skolioze nozīmē ķermeņa asimetriju, kad mugurkauls izliecas uz vienu vai otru pusi, šī deformācija var būt arī bez sāpēm, tāpēc maldīgs būs uzskats – ja nesāp, tātad nekas nopietns tas nevar būt! Pat ļoti izteiktas skoliozes gadījumā sāpju var nebūt vispār.
Parasti izmaiņas stājā pamana bērna vecāki vai treneris, taču tad slimība jau progresējusi līdz 2. vai 3. stadijai. Pašu, pašu sākumu, kad izliekums sāk veidoties, iespējams pamanīt tikai tad, ja bērnu rūpīgi apskata.
Tieši tāpēc ir svarīgas regulāras vizītes kaut vai pie sava ģimenes ārsta, bet sportistiem ir ikgadējās obligātās veselības pārbaudes Sporta medicīnas centrā. Taču, ja vecākiem ir aizdomas, ka bērnam ir izmainīta stāja, jāpalūdz ģimenes ārstam nosūtījums pie fizioterapeita, rehabilitologa vai ortopēda, kuri veiks nepieciešamos testus, kā arī, ja būs vajadzīgs, ņems talkā speciālu instrumentu skoliometru un citus palīgrīkus, lai rūpīgi izmeklētu bērnu.
Jekaterina Bovtramoviča uzsver, ka speciālists pamanīs raksturīgās izmaiņas, taču diagnozi neuzstādīs, bet nosūtīs veikt turpmākos izmeklējumus, lai pārliecinātos, vai pie vainas tiešām ir skolioze vai tomēr tas ir stājas vājums.
Raksturīgākās asimetrijas pazīmes:
- nevienāds plecu augstums;
- slīps iegurnis;
- trīsstūru asimetrija starp rokām brīvi gar sāniem un ķermeni;
- viena lāpstiņa vairāk izspiežas;
- krūšu daļas kupris;
- iegurnis vairāk izbīdījies uz vienu sānu.
Fizioterapeite norāda uz vēl vienu raksturīgu iezīmi – ribu kupra izveidošanos: “Tas notiek tāpēc, ka skoliozes gadījumā mugurkaula skriemeļi ir rotējoši, tie var izbīdīties uz vienu vai otru pusi. Arī ribas izliecas. Veicot Adamsa testu vai palūdzot pacientam noliekties uz priekšu, var redzēt uz muguras izspiežamies ribu kupri.”
Speciāliste piebilst, ka skoliozes gadījumā var deformēties arī krūškurvis, izliecoties uz vienu vai uz otru pusi.
Svarīgais Koba leņķis
Ja rodas aizdomas par skoliozi, pirmais veicamais izmeklējums ir rentgens, kad izliekumu nomēra pēc Koba leņķa.
- Ja izmaiņas ir līdz 10 grādiem lielas, tad runā par skoliotisku stāju, un to var koriģēt ar speciālu ārstniecisko vingrošanu, stiprinot muguras muskulatūru. Speciāliste teic, ka pat skoliotiskas stājas gadījumā nepieciešama uzraudzība, tāpēc pie speciālista jādodas reizi trijos vai četros mēnešos.
- 10–20 grādu liels izliekums nozīmē, ka jāuzsāk speciāla fizioterapija, piemēram, Šrotas terapija.
- 20–30 grādu liels izliekums jau paredz kombinētu terapiju: fizioterapija pēc Šrotas metodes, intensīva rehabilitācijas programma (masieris, ergoterapeits u. c.), pacientam (viņa izliekumam) atbilstošas koriģējošas korsetes valkāšana.
- 30–70 grādu liels izliekums ir pavisam nopietna skoliozes pakāpe, kad pēc 45 grādu liela izliekuma jau var būt nepieciešama operācija. Taču joprojām kā galvenā ir Šrotas terapija, speciālās koriģējošās korsetes valkāšana, intensīva rehabilitācija.
Atceries!
Veikalos vai aptiekās nopērkamās jostas un korsetes skoliozes pacientam nebūs piemērotas. Īpaši, ja izliekums ir liels. Šos palīglīdzekļus izgatavo ortopēds pēc skrupuloziem mērījumiem un ņemot vērā konkrēta pacienta izliekumu specifiku.
Kas ir Šrotas terapija?
Tā ir pasaulē atzinīgi novērtēta terapijas metode, kas izstrādāta speciāli skoliozes pacientiem. Tās autore ir vāciete Katarīna Šrota, kas pati cieta no šīs kaites, kā arī darbojās kā terapeite, lai palīdzētu citiem skoliozes pacientiem. “Šī speciālā vingrošana saistīta ar elpošanu un ķermeņa pozicionēšanu, pacientam jāiemācās koncentrēties uz savu stāju, noturēt korekcijas,” stāsta Jekaterina Bovtramoviča un piebilst, ka Šrotas terapija prasa ļoti lielu pacienta iesaisti un ieinteresētību kļūt veselam vai veselākam, pretējā gadījumā rezultātu nav vērts gaidīt.
Šrotas terapija nepieciešama visu mūžu, un nemitīgi jābūt modram par to, vai ikdienā tiek ievērotas speciālista ierādītās stājas korekcijas. “Tāpēc arī mājās būs vajadzīgi dažādi palīglīdzekļi, tostarp liels spogulis, lai cilvēks var sevi redzēt pilnā augumā un novērtēt, vai tiešām izpilda to, ko speciālists teicis,” saka fizioterapeite. Būs nepieciešams speciāls krēsls, sols, garas nūjas, gumijas, maisiņi ar rīsiem, jostas, bumbas – tas viss un daudz cita var būt nepieciešams skoliozes pacientam, taču speciālists pateiks, kas tieši katrā gadījumā būs efektīvāks. Dažkārt pat nepieciešama zviedru siena mājās, lai veiktu vingrojumus, taču to, protams, var aizstāt ar ko citu, ja nav iespēju dzīvoklī uzstādīt šādu palīglīdzekli.
Viņa atklāj, ka ar cītīgu darbu iespējams panākt daudz, lai mazinātu deformāciju, taču mēdz būt arī tā, ka pat visapzinīgākajiem un centīgākajiem slimība progresē un pēc laika tomēr nepieciešama arī operācija.
Piemērota arī bērniem
Šrotas terapija prasa patiešām lielu paša pacienta iesaisti, taču to nozīmē arī bērniem, kuri jau spēj uztvert speciālista teikto un saprot, kā pildāmi dotie norādījumi. Kā atzīmē Jekaterina Bovtramoviča, parasti skolioze veidojas bērniem skolas vecumā: “Savukārt meitenēm, kurām atklāta skolioze, tā var progresēt pusaudžu gados jeb tad, kad sākas menstruācijas.”
Tāpat, lai sasniegtu rezultātu, ir ļoti svarīga vecāku iesaiste, jo bērnam pašam, arī pusaudzim, ilgstoši nav pietiekamas motivācijas to visu darīt.
Šrotas metode māca pacientam:
- kā samazināt mugurkaula deformācijas;
- kā stiprināt stājas muskulatūru, kas šīs korekcijas notur;
- kā korektīvi elpot, lai izplestu iekritušos ķermeņa areālus un atjaunotu ribu kustību šajās vietās;
- kādas pozas var veicināt skoliozes pasliktināšanos un kādas var samazināt izliekumus;
- vingrojumus, kas novērš asimetrisku mugurkaula noslogojumu.