Svarīgākais par bērna miedziņu

Kā saprast, vai bērns guļ pietiekami, vai miedziņš ir kvalitatīvs, kā palīdzēt izgulēties saslimušam mazulim, stāsta pediatre, Rimi bērniem eksperte Sanita Mitenberga.

Miegs veselam bērnam
* Lai arī bērni ir dažādi, un viņu miega ritms var atšķirties, parasti jaundzimušie savas dzīves pirmās dienās lielāko daļu pavada miegā. Pamostas tikai, lai paēstu, un tad atkal guļ. Pirmajās nedēļās bērns var nogulēt vidēji 16 stundas diennaktī ar vairākkārtēju pamošanos naktī, Līdz gada vecumam pamazām miega ilgums samazinās līdz 13 stundām diennaktī, bērnam spējot izgulēt nakti bez pamošanās.
* No 1 – 1,5 gada vecumam bērnam parasti ir 2 pusdienlaika miedziņi. Pirmais ilgst 2 līdz 2,5 stundas, otrs ir līdz 1,5 stundu garš. Nakts miegs parasti ilgst 10 līdz 11 stundas.
* No aptuveni 1,5 – 2 gadu vecuma bērnam var pietikt ar 1 pusdienlaiku, kas vidēji ilgst 2,5 – 3 stundas, nakts miegs saglabājas 10 – 11 stundu apjomā.
* 2 – 3 gadu vecumā pusdienlaika miega ilgums parasti samazinās līdz 2 – 2.5 stundām. Nakts miegs parasti nemainās. Tas ir 10 – 11 stundu garš.
* Bērniem līdz 7 gadu vecumam rekomendē 1 pusdienlaiku, kas vidēji ilgst 2 stundas un naktī vajadzētu gulēt 10 stundas.
Pēc 7 gadu vecuma ieteicamais nakts miegs ir ne mazāk par 8 – 9 stundām.

Ieteicamie apstākļi labam miedziņam bērna istabā
Reizēm vecāki sūdzas, ka bērns naktī slikti guļ. Lai uzlabotu atvases miega kvalitāti, nereti pietiek izvērtēt apstākļus telpā, kurā bērns guļ, un novērt trūkumus.
Lai bērns labi gulētu, istabas temperatūra ieteicama no 18 – 20 grādiem pēc Celsija.
Piemērotākais gaisa mitrums ir 50 līdz 70%. Tas nenozīmē, ka uzreiz jāiegādājas speciāls gaisa mitruma mērītājs (higrometrs), bet jāieklausās savās sajūtās un jāvēro bērna pašsajūta. Ja pašam ir sausuma sajūta mutē vai arī liekas, ka deguns sauss, tad var domāt par gaisa papildus mitrināšanu. Ja bērnam būs sauss deguntiņš, viņš naktī skaļi elpos, modīsies. Ja telpas būs pārāk mitras, var ieviesties pelējums, kas ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt bērna veselību, kā arī izraisīt iesnas. Šajā gadījumā nepieciešama ļoti regulāra telpu vēdināšana un mitruma savākšana.
Pie bērna gultas ne sildīšanas, ne telpas žāvēšanas nolūkā nevajadzētu novietot sildītāju.
Būtu labi, ja bērna istabā nebūtu mantas, kas uzkrāj putekļus – paklāji, mīkstās mēbeles un daudz mīksto mantiņu. Citiem vārdiem sakot, jebkuras mantas, kam grūti veikt mitro uzkopšanu.

Bieži aizmigšanas problēmas un nemierīgs miegs saistīts ar pedagoģiskiem un psiholoģiskiem jautājumiem, proti, attiecības ģimenē, pārdzīvojumi bērnudārzā, vecāku spēja reaģēt uz bērna vecumposma īpatnībām tiešā veidā atsaucas uz bērna miegu. Arī bērna dzīvesveidam ir liela nozīme kvalitatīva miega nodrošināšanā. Ja bērns pa dienu nav pietiekami izskrējies, ja dienā dzēris saldinātus dzērienus, skatījies satraucošas multfilmas, viņam var būt grūtības iemigt.

“Es negribu gulēt!”
Diezgan bieža problēma, ar ko vecāki saskaras, ir bērna apgalvojums “negribu gulēt”. Ja atvasei ir interesantas nodarbes, tad tiešām bērns var būt pārliecināts, ka gulēt nevēlas. Lai vecāki mazo tomēr varētu nolikt gulēt, ir jāizveido stabils un nemainīgs gulētiešanas rituāls, kas sevī ietver gatavošanos miegam (vannošanos, ģērbšanos pidžamā, zobu tīrīšanu), pasakas lasīšanu, samīļošanu pirms miega.

Miegs slimam bērnam
Jebkura vecuma bērnam miegs ir galvenais kritērijs, lai novērtētu viņa veselības stāvokli.
Jebkuras izmaiņas no bērna ierastā dienas režīma, liek vecākiem vairāk padomāt, vai bērnam nav kaut kas noticis. Ja bērns pēkšņi neierastā laikā vēlas gulēt vai paliek miegains, vecākiem vajadzētu izmērīt atvases ķermeņa temperatūru, pavaicāt, vai kaut kas sāp vai nesāp, lieku reizi piecelties naktī un pārbaudīt, vai nav pacēlusies temperatūra.
* Ja bērns slimības laikā ir miegains, tā ir tipiska parādība pie paaugstinātas temperatūras un tāpat var būt arī pie šķidruma trūkuma organismā.
* Ja bērns miegainības dēļ nevar izpildīt ārsta nozīmējumus, piemēram, izdzert šķidrumu pietiekamā apjomā, negrib lietot (norīt) zāles) – tas ir viens no rādītājiem, kad jāmeklē medicīniskā palīdzība, lai ārsts izvērtētu vai ir nepieciešama stacionēšana slimnīcā.
* Pie augšējo elpošanas ceļu slimībām īpaša uzmanība jāpievērš istabai, kurā uzturas bērns. Tā biežāk jāvēdina, jāseko, lai nav pārāk sauss gaiss istabā. Sauss gaiss kairina augšējos elpceļus un gļotādas kļūst sausas, kas ir risks pievienoties bakteriālai infekcijai. Tāpēc arī naktī, kad bērns tik daudz nedzer, istabā nedrīkst būt sauss un nevēdināts gaiss. Dienas laikā nepieciešama atkārtota mitrā istabas uzkopšana.
* Ja bērns slimo, īpaši naktīs vecākiem vajadzētu bērnam pievērst lielāku uzmanību – neaizvērt durvis uz bērnistabu, ja bērns guļ citā istabā, vai pat labāk pagulēt blakus, pārģērbt naktī, ja nosvīdis un lieku reizi izmērīt temperatūru un iedot padzerties.
Slimības laikā bērna dienas un nakts gulēšanas režīms var būtiski mainīties. Bērns vairāk grib gulēt arī pusdienas laikā. Bet, kad bērns sāk izveseļoties, tas ir pirmais rādītājs, kad dienas režīms atkal notiek kā agrāk.