Šī vasara ir kā radīta, lai bērni dzīvotos pa ūdeni. Peldētos, plunčātos, atvēsinātos un rūdītos. Bet pirmā fiziskā un arī emocionālā saskarsme ar ūdens procedūrām tiek piedzīvota jau pirmajās dzīves dienās.
Ar ko sākt radināšanu pie ūdens procedūrām, stāsta Rimi Bērniem kustību un stājas eksperte, fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča.
Pirmajām ūdens procedūrām bērnam vajadzētu asociēties ar pozitīvām emocijām un labsajūtu. Ja visu izdara pareizi un nesasteidz, tad parasti mazulim ūdens procedūras patīk. Nekādā gadījumā nevajadzētu spiest bērnu uzturēties ūdenī, ja viņam ir slikta oma, viņš baidās vai šis process nepatīk. Higiēniskas procedūras – apmazgāšanos un vannošanos – var veikt ik pēc pāris dienām, līdz mazulis pie ūdens pierod.
Ko dod ūdens procedūras? Gan pieaugušajiem, gan bērniem, gan pavisam maziem zīdaiņiem tās labvēlīgi ietekmē kustību balsta aparātu un stiprina elpošanas sistēmu. Atrodoties ūdenī un jūtoties tajā komfortabli, normalizējas muskuļu tonuss, tiek izkustinātas locītavas, jo ūdenī samazinās uz kaulu sistēmu esošā slodze. Kopumā ūdens nomierina un rada patīkamu psihoemocionālo sajūtu.
Ar ko sākt, lai būtu patīkami
Ūdens procedūras var sākt uzreiz pēc izrakstīšanas no dzemdību nama. Sākumā tā ir peldināšana mazajā vanniņā ar mērķi pieradināt pie ūdens un citas telpas sajūtas. Turklāt jāpierod gan vecākiem, gan bērnam. Tas nozīmē, ka mazuli nevajag katru dienu mazgāt ar ziepēm, mazgāšanas līdzekļiem un šampūnu! Vienkārši jāļauj izbaudīt plunčāšanās prieku.
Liekot vanniņā pirmās reizes, dažkārt bērns raud. Visdrīzāk, iemesls ir vides un temperatūras maiņa, kas mazo nobiedē. Ja šīs emocijas ignorē, vannošanās var kļūt par nepatīkamu procedūru uz ilgu laiku. Bet, ja vannas priekus veic pareizi, tad gluži otrādi – šis var kļūt par ikvakara rituālu.
Mazajā zīdaiņu vanniņā peldināšana notiek tikai pirmo dzīves mēnesi, kamēr vecāki aprod ar jaundzimušo, jūtas drošāk paši un arī bērniņš pierod pie apstākļiem. Pēc tam zīdaini vislabāk peldināt lielajā vannā, ļaujot apjaust tās plašumu un kustību brīvību.
Pirmā pelde ilgst tikai dažas minūtes, tad laiku pamazām pagarina. Bērnu vanniņā liek, ietītu autiņā, lai ir mazāks kontrasts starp istabas gaisu un vannas ūdeni. Ūdens procedūru laikā var veikt norūdīšanos. Bērnu, turot pagrieztu uz vēdera, izceļ no ūdens un aplaista ar ūdeni, kas iepriekš bija iesmelts krūzē un nolikts atdzišanai. Ūdeni lej uz muguras no neliela augstuma un lēni. Uz galvas ūdeni nelej!
Ja sākumā ūdens temperatūra ir 36–37 grādi, tad pamazām to var par 1 grādu pazemināt, līdz tā sasniedz 30–31 grādu. Visu laiku jāvēro, vai bērns jūtas labi, jo arī komforta temperatūra katram cilvēkam ir cita.
Bērnu vanniņā liek, ietītu autiņā, lai ir mazāks kontrasts starp istabas gaisu un vannas ūdeni.
Jāņem vērā, ka vēsākā ūdenī bērns kustas vairāk, tātad arī vairāk izkustina locītavas!
Gadu vecam bērnam, kas jau pieradis pie rūdīšanās procedūrām vannā, vasarā var ļaut peldēties arī vēsākā ūdenī. Bet, ja iepriekš mazais nav rūdījies, jāsāk ar pieradināšanu un tikai tad var ļaut plunčāties vēsā ūdenī, citādi pat karstā laikā mazulis var saaukstēties.
Rūdīšanos ūdenī nedrīkst veikt, ja ir pazemināta imunitāte, ir imūnsupresijas slimības, bijušas operācijas. Rūdīšanos tikai pēc konsultācijas ar ārstu drīkst veikt tad, ja ir smagas slimības – psihiskas, ģenētiskas, atopiski dermatīti un citas ādas slimības, asinsvadu problēmas.
Ārstnieciskās procedūras un baseini
Ja mājas apstākļos mazulis vannā plunčājas, pamazām norūdās un pierod pie ūdens, tad mediķu uzraudzībā var veikt arī fizikālās medicīnas procedūras.
Piemēram, pērļu vannas iesaka, ja mazulim ir paaugstināts muskuļu tonuss. Šādas peldes atslābina muskuļus un samazina sasprindzinājumu. Tā kā pērļu vanniņas var nopirkt arī lietošanai mājās, pirms tam noteikti ir jākonsultējas ar ārstu vai fizioterapeitu, kāds tieši režīms ir jāizvēlas bērna peldināšanai. Ja izraudzītais režīms ir nepareizs, mazulis var palikt nemierīgs, var būt traucēts miegs un nav arī vēlamā rezultāta – muskuļu atslābuma.
Pasaulē populāra ir zīdaiņu peldināšana baseinos. Latvijas infrastruktūrā šādu baseinu ir samērā maz, jo pieaugušo baseinos zīdaiņus peldināt nedrīkst – ūdens nav pietiekami tīrs un ir pārāk auksts. Tomēr, ja ir iespēja apmeklēt speciālos baseinus, tajos bērnam var mācīt peldēt un nirt, sākot no 6 mēnešu vecuma. Peldēšana un niršana trenē plaušas, uzlabo to apjomu un darbību. Uz baseinu bērnu ved tad, kad viņš jau labi un droši jūtas lielajā vannā un pieradis pie zemākas ūdens temperatūras, kas ir ap 27–33 0C. Jāatzīmē, ka ne visiem bērniem baseina nodarbības patīk un ne visu bērnu veselība ļauj regulāri apmeklēt baseinu. Ja mazulim parādās caureja, vidusauss iekaisums, konjunktivīts, tad viņu uz baseinu vest nevajag.
Peldināt zīdaiņus atklātās ūdens krātuvēs noteikti nevajadzētu! Tas nav droši ne no higiēnas, ne arī drošības viedokļa.
Peldināt zīdaiņus atklātās ūdens krātuvēs noteikti nevajadzētu! Tas nav droši ne no higiēnas, ne arī drošības viedokļa. Plunčāties jūrā, ezerā vai upē bērns var tad, kad jau sācis pats staigāt. Protams, tikai un vienīgi vecāku uzraudzībā! Fizioterapeite uzsver: pretēji priekšstatam, ka peldierīces pasargā bērnu no nelaimes gadījumiem, patiesībā ir otrādi – peldierīces nav drošas! No tām var izslīdēt un pakļūt zem ūdens. Drošākais veids ir bērna turēšana uz rokām. Turklāt peldriņķi, ko liek mazulim ap kaklu, nav piemēroti zīdaiņa fizioloģijai – tā kā bērna kakls vēl ir ļoti īss, šāds riņķis to viegli saspiež, var traumēt un paaugstināt muskuļu tonusu.
Jebkuru rūdīšanās vai peldināšanas procedūru pārtrauc, ja bērns ir saslimis, un atsāk 2 nedēļas pēc atveseļošanās.