Upe, ezers vai jūra: kur šogad visdrošāk peldēties?

Speciāliste norāda, ka nekādu īpašu prasību peldēšanai sabiedriskās vietās saistībā ar Covid-19 šobrīd nav. Vienīgais, kas jāievēro, ir visi jau esošie nosacījumi, kuri tagad ienākuši mūsu ikdienas dzīvē: regulāra roku mazgāšana vai dezinficēšana, divu metru distance no citiem cilvēkiem, kā arī pulcēšanās ierobežojumu ievērošana. Šobrīd jaunie Veselības ministrijas noteikumi paredz, ka ārā publiskā vietā var pulcēties līdz 300 cilvēki, ņemot vērā savstarpējo distanci. Tomēr noteikumi var mainīties, tāpēc būtiski sekot līdzi atbildīgo iestāžu sniegtajai informācijai. Vecāki, dodoties peldēties, paši var izlemt, vai pludmalē cilvēku nav par daudz un varbūt ūdens prieki jāatliek vai jāizvēlas cita vieta, norāda pediatre.

Rimi Bērniem eksperte arī atgādina, ka ūdenī var būt citas slimības izraisošu baktēriju un vīrusu klātbūtne, tāpēc iesaka sekot oficiālajai informācijai par ūdens kvalitātes mērījumiem.

Katru peldsezonu Veselības inspekcija pārbauda ūdens kvalitāti:

• Valsts oficiālajās peldvietās. To saraksts ir pieejams šeit, bet ūdens kvalitātes mērījumu rezultātus un norādes par vietām, kur peldēties aizliegts vai nav ieteicams, var apskatīt šeit.
• Neoficiālajās peldvietās. Sarakstu un ūdens kvalitātes monitoringa rezultātus var apskatīt šeit.

Savukārt kas attiecas uz piemājas ūdenstilpēm un dīķiem, kur valsts iestādes mērījumus neveic, vecākiem pašiem jāizvērtē un jāuzņemas atbildība, vai peldēšanās tur būs droša, kā arī jāskatās, lai tiktu ievērota divu metru distance starp atpūtniekiem, saka S. Mitenberga.

Nevajadzētu arī ļaut bērniem plunčāties tā dēvētajās peļķītēs, kas izveidojas pie jūras

Rimi Bērniem eksperte arī atminas gadījumus no citiem gadiem, kad viņas aprūpē nonāca bērni, kuri ūdenī bija saskārušies ar parazitāro tārpu kāpuriem, kas izraisa tā dēvēto “peldētāju niezi”. Veselības inspekcija šajā gadījumā iesaka bērniem un pārējiem iedzīvotājiem, kuri ir jutīgi pret dažādiem alerģiju izraisošiem faktoriem, neizmantot peldvietu, ja ir zināma informācija par novērotiem gadījumiem, kad pēc peldes konstatēta “peldētāju nieze”, un peldvietas apkārtējā teritorija liecina, ka ir iespējams ūdens piesārņojums ar mikroskopiskiem parazītiem: apkārtne ir purvaina, ūdenī ir sastopami daudz gliemežu un ūdensputni, bebri, ūdensžurkas vai citi ūdens zīdītāji.

Pediatre norāda, ka nevajadzētu arī ļaut bērniem plunčāties tā dēvētajās peļķītēs, kas izveidojas pie jūras. Lai arī ūdens tur ir silts un patīkams, šajās vietās ir augstākā baciļu koncentrācija, kas var novest gan pie kuņģa un zarnu trakta, gan urīnceļu slimībām.

Rimi Bērniem speciāliste uzsver: no vēsa ūdens nav jābaidās, jo tas veicina bērna norūdīšanos, par kuru būtiski sākt domāt jau vasarā, lai ziemā mazāk slimotu un vieglāk pārslimotu dažādas vīrusu infekcijas, kuras bērni cits citam “nodod” dārziņos un skolās.

Kas ir norūdīšanās?
Norūdīšanās ir organisma adaptācija un termoregulācijas funkciju nostiprināšana. Tā ir paaugstināta organisma noturība pret sliktiem apkārtējās vides fiziskajiem faktoriem. Norūdīšanās pamatā ir sistemātisks nervu un asinsrites treniņš, kad organisms pamazām piemērojas mainīgajiem ārējās vides apstākļiem un aktivizē dažādas aizsargreakcijas. Būtiska ir organisma norūdīšana pret aukstumu, mitrumu, kā arī krasām temperatūras maiņām.

No vēsa ūdens nav jābaidās, jo tas veicina bērna norūdīšanos, par kuru būtiski sākt domāt jau vasarā, lai ziemā mazāk slimotu un vieglāk pārslimotu dažādas vīrusu infekcijas

Kas nepieciešams, lai norūdītu organismu?

• Kustības. Pēc iespējas vairāk kustēties. Vairāk laika pavadīt svaigā gaisā. Pašlaik, vasarā, ir labi, ja bērns var skriet pa ūdeni un smiltīm. Ja notiek šīs periodiskās maiņas – vēss ūdens un siltas smiltis.
• Apģērbs. Bērnam nepieciešams tāds apģērbs, kas ļauj brīvi kustēties. Nesaģērbt pārāk daudz, jo sasvīstot bērni kļūst vairāk jutīgi pret slimībām nekā nedaudz nosalstot.
• Apetīte. Ja bērns maz ēd, tas var nozīmēt, ka par maz kustas un netiek patērēta enerģija.

Pediatre iesaka norūdīšanos veicināt sistemātiski, regulāri un pakāpeniski, intensitāti un ilgumu kāpinot pamazām.

Vaicāta, cik ilgi bērnam drīkst ļaut uzkavēties ūdenī, S. Mitenberga norāda – tas ir ļoti individuāli, tāpēc vecākiem jāpievērš uzmanība, vai bērnam nav jau uzmetusies zosāda un kļuvušas zilas lūpas. Tad gan ūdenī atpakaļ nevajadzētu laist.

Ko nekādā gadījumā nevajag aizmirst – drošību uz ūdens!
Tomēr, atpūšoties pie ūdens, nekad nedrīkst aizmirst par vispārzināmajiem drošības pasākumiem. Protams, ir jāļauj bērniem izpriecāties jūrā vai ezera ūdeņos. Turklāt bērns gūst ne tikai prieku – ūdens arī relaksē, savukārt peldēšana ir veselīga gan stājai un muskuļiem, gan asinsritei.

Pediatre gan atgādina, ka savas atvases jāinstruē par drošību ūdenī un to, cik tālu drīkst peldēt. Ja bērns nemāk peldēt, viņš ir jānodrošina ar peldēšanas palīgierīcēm – piepūšamo vesti, roku pūšļiem u. tml. – un jāmāca peldēt. Tāpat rūpīgi jāseko līdzi bērna aktivitātēm ūdenī, nenovēršoties no viņa ne mirkli. Bērni drīkst peldēties tikai pieaugušo uzraudzībā! Tāpat mazus bērnus nepieskatītus nedrīkst atstāt ne pie jūras, ezera vai piemājas karjera, ne arī pie pagalma dīķa vai baseina.

Bērnam ir jāmāca: ja viņš redz, ka kāds slīkst, jāsauc pieaugušie, nevis pašam jāmēģina kāds glābt, jo šādi pastāv liela iespēja, ka bērnu slīkstošais zem ūdens var paraut sev līdzi.

Par piemājas ūdenstilpēm pediatre norāda – tas ir tikai normāli, ka visas ūdenstilpes ir no bērniem norobežotas, jo, lai noslīktu, nevajag ne dziļu ezeru, ne strauju upi, dažkārt pietiek ar seklu dīķīti. Ja tāds ir dārzā, tam jābūt no pārējās teritorijas norobežotam, lai bērns bez pieaugušo ziņas tajā nevarētu atrasties.

Tāpat bērnam ir jāmāca: ja viņš redz, ka kāds slīkst, jāsauc pieaugušie, nevis pašam jāmēģina kāds glābt, jo šādi pastāv liela iespēja, ka bērnu slīkstošais zem ūdens var paraut sev līdzi.
Svarīgi bērniem pastāstīt, ka ūdenstilpēs lēkt no liela augstuma uz galvas nedrīkst. Ja apakšā būs zeme, akmens, ūdenī no krasta iekritis koks vai kāds cits priekšmets, kas var uzrasties pēkšņi, trieciens no lēciena būs tik stiprs, ka pastāv liela iespējamība visu atlikušo mūžu pavadīt ratiņkrēslā. Savukārt, ja ģimene dodas laivu braucienā, bērniem jārāda, ka visi lieto drošības vestes.

Neaizmirsti par sauli!
Bērni ir jāsargā no saules apdegumiem. Karstā laikā mazuļi līdz gada vecumam drīkst atrasties tikai ēnā, un pat tādā gadījumā ir jālieto saules aizsarglīdzeklis (SPF 30–50). “Tas jāuzklāj uz atklātajām ķermeņa daļām 30 minūtes pirms došanās ārā, pretējā gadījumā, iespējams, pirmo pusstundu tas vēl nedarbosies,” atgādina Rimi Bērniem eksperte S. Mitenberga. Tāpat svarīgi saules aizsarglīdzekli ik pēc dažām stundām uzziest atkārtoti. Tas jādara arī tad, ja bērns ir peldējies. Krēmu uzziež rūpīgi, lai būtu noklātas visas atklātās ķermeņa daļas.