Uzmanīt un pasargāt. Bērnu traumas vasarā

Vairāk par bērnu traumatismu stāsta sertificēta bērnu fizioterapeite un Rimi Bērniem eksperte Jekaterina Bovtramoviča.

Biežākie vasaras perioda traumu veidi:

• Kritieni (no riteņa, šūpolēm, slidkalniņiem u.t.t.);
• Lūzumi (kājas, rokas, atslēgas kauls);
• Izmežģījumi, saišu sastiepumi;
• Galvas traumas (zilumi, sasitumi, smadzeņu satricinājums);
• Ceļu satiksmes negadījumi;
• Saulesdūriens;
• Apdegumi;
• Brūces;
• Saindēšanās;
• Dzīvnieku un insektu kodumi;
• Slīkšana un traumas ūdenī.

Lai izvairītos no kritieniem, lūzumiem, izmežģījumiem un ceļu satiksmes negadījumiem, vecākiem savas atvases jāiepazīstina ar vairākiem drošības noteikumiem. Bērniem jābūt piesardzīgiem, nedrīkst iet nepazīstamās, pamestās ēkās, būvlaukumos, kā arī jābūt uzmanīgiem, pārvietojoties pa ceļu. Tikpat svarīgi ir neļaut bērnam spēlēties uz balkona un atvērtu logu tuvumā. Vecākiem jāizskaidro, kādas var būt sekas drošības noteikumu neievērošanā. Traumas, kuras gūtas, krītot no velosipēda, ja galvā nav bijusi aizsargķivere, var būt ļoti bīstamas veselībai un pat dzīvībai. Jāuzmanās arī, rotaļājoties uz batutiem, kuriem nav norobežojuma. Ja bērns rotaļājas spēļu laukumā, jāpiedomā par piemērotiem apaviem, lai izvairītos no potītes izmežģījuma. Tāpat vecākiem īpaši jāpiedomā par to, kā tiek organizēts bērnu dienas režīms vasarā, jo jāņem vērā fakts, ka mazi bērni ātri nogurst, un arī tas var kļūt par iemeslu neuzmanībai un traumām. Vecākiem jābūt modriem un sava atvase jāuzmana pašiem. Šis uzdevums nebūtu jāuztic vecākajiem brāļiem un māsām.

Ja trauma tomēr notikusi, svarīgi ir saglabāt mieru gan pieaugušajam, gan bērnam. Būtiski zināt, kā rīkoties dažādu traumu gadījumos un par turpmāko rīcību pastāstīt bērnam, lai mazinātu satraukumu.

Roku un kāju traumas
Raksturīgākās pazīmes - sāpes, deformācija, nespēja kustināt locekli, pietūkums. Necenties atšķirt dažādus traumu veidus un vienmēr pieņem, ka trauma var būt lūzums!
Palīdzība:

• Nekustini, nepārvieto cietušo;
• Pārvieto tikai tad, ja draud briesmas dzīvībai;
• Saglabā traumas radīto deformāciju;
• Pārvietojot cietušo, saudzē augšdelmu vai kāju;
• Izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Galvas traumas
Tās ir bīstamas, jo var izraisīt bezsamaņu.
Palīdzība:

• Novieto cietušo pusguļus vai cietušajam ērtākajā pozā;
• Vienmēr izsauc ātro palīdzību;
• Ja cietušais vemj, pagriez viņu uz sāniem;
• Ja ir brūce, uzliec sterilu pārsēju.

Sastiepumi un izmežģījumi
Palīdzība:

• Lai mazinātu tūsku, jāuzliek auksta komprese;
• Pat ja šķiet, ka izmežģījums ir neliels, bērnu nepieciešams atrādīt ārstam.

Ceļu satiksmes negadījumi
Palīdzība:

• Jāizvērtē situācija un jāizsauc gan policija, gan ātrā palīdzība;
• Ja nepieciešams, jāsniedz pirmā neatliekamā palīdzība – elpināšana un sirds netiešā masāža.

Saules dūriens
Lai no tā izvairītos, bērnam svarīgi lietot cepuri vai jumtiņu ratiem un censties neatrasties saulē laika periodā no 11.00-17.00.
Pazīmes: sejas un ķermeņa ādas apsārtums, pēkšņs vājums, aukstu sviedru izdalīšanās, acu zīlīšu paplašināšanās, elpas trūkums, miegainība, stipras galvassāpes vai reiboņi, var paaugstināties temperatūra līdz 40 grādiem, slikta dūša un vemšana.
Palīdzība:

• Cietušo novieto ēnā;
• Pie galvas var pieliekt ledu vai aukstā ūdenī samitrinātu dvieli;
• Var samitrināt palagu un apsegt bērnu;
• Dot dzert ūdeni;
• Jāizsauc ārsts.

Apdegumi
Apdegumi, kurus gūst bērni sadzīvē, pārsvarā ir novēršami, turklāt pieaugušajiem potenciāli bīstamas situācijas ir jāpamana vēl pirms nelaime notikusi. Nedrīkst atļaut bērnam stāvēt pie atklātas uguns.
Palīdzība:

• Nekavējoties apdeguma vietu dzesē zem vēsa (bet ne ledaina), tekoša ūdens vismaz 10 minūtes;
• Ja apdegums/applaucējums ir zem apģērba, nerauj to nost! Uz apģērba vai starp apģērbu un ādu lej vēsu ūdeni;
• Dzesēšanas laikā uzmanīgi novelc bērna apģērbu. Neplēs no ķermeņa nost pielipušus vai piedegušus apģērba gabalus;
• Nepārplēs tulznas - ādas slānītis cietušo vietu sargā no infekcijas. Ja apdegumu nepareizi kopj, var veidoties sastrutojums, sarežģījumi var rasties arī pie neliela apdeguma.
• Ja apdegums ir lielāks par bērna plaukstu, izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot 113.

Brūces
Jāuzmanās no asiem priekšmetiem, stikla gabaliem. Ja bērns staigā ar plikām pēdām, jāpārliecinās, ka apkārtējā vide ir droša.
Palīdzība:

• Pārsien tikai ar sausiem, vēlams steriliem pārsējiem;
• Nelieto ziedes, pūderus, dezinfekcijas līdzekļus;
• Ja brūce ir dziļa, jāpārliecinās, ka bērnam veikta pote pret stingumkrampjiem, kā arī meklē ārsta palīdzību.

Saindēšanās
Svarīgi, lai pārtika būtu svaiga, termiski pareizi apstrādāta, jo vasaras periodā pieaug salmonelozes infekcijas risks. Tāpat jālūko, lai bērnam nebūtu iespēja tikt pie dažādiem medikamentiem, sadzīves ķīmijas un šķidruma, kas paredzēts uguns iedegšanai, jo bērns šos šķidrumus var netīšām iedzert. Vispareizāk, ja šie priekšmeti vispār nav bērna redzeslaukā, bet ir nolikti visaugstākajos plauktos.
Palīdzība:

• Nekavējoties jāizsauc ātro palīdzību;
• Ja ir vemšana, tad bērns jāatbalsta fiziski un emocionāli;
• Speciāli nedrīkst izraisīt vemšanu, lai izvairītos no apdedzināšanās ar ķīmiskām vielām;
• Dot dzert maziem malkiem.

Dzīvnieku un insektu kodumi
Atpūšoties pie dabas, drīkst izmantot bērniem paredzētos pūšamos aerosolus, kas atbaida insektus. Dodoties mežā, noteikti nedrīkst aizmirst par piemērotu apģērbu un gumijas zābakiem. Jāuzmanās no lapsenēm un sirseņiem, jo to kodumi ir īpaši bīstami. Savukārt, ja ceļā sastapta čūska, tai nevajag tuvoties, nedrīkst tai kāpt vai mest ko virsū. Šis ir laiks, kad aktivizējušās ērces, no bērna viena gada vecuma iespējams veikt vakcīnas pret ērču encefalītu.
Palīdzība:

• Sadzeltā vieta jāmazgā ar ūdeni un ziepēm;
• Uztūkumam var pielikt vēsu kompresi;
• Ja augšējo elpceļu apvidū iekodis sirsenis, cietušajam jādod sūkāt ledu vai maziem malkiem dzert aukstu ūdeni, tāpat jādzesē kakls no ārpuses. Tikmēr steigšus jāmeklē ārsta palīdzība;
• Pēc nepieciešamības, alerģiskam bērnam var dot zāles, kas mazinās alerģiskos simptomus;
• Sadzelto vietu var iesmērēt ar kādu gēlu, kuru paredzēts lietot pēc kukaiņu koduma;
• Ja bērnu sakodis dzīvnieks, noteikti jāgriežas pie ārsta, jo dzīvnieks var būt bijis inficēts ar trakumsērgu.

Traumas ūdenī, slīkšana
Pirms ļaut bērniem doties peldēties, vecākiem jāpārbauda vai ūdenstilpnes gultne nav bedraina, dūņaina, akmeņaina – šādi jārīkojas arī jau zināmās peldvietās. Atrodoties pie ūdens, rotaļājoties ūdens tuvumā vai peldoties, pieaugušajiem vienmēr jāpaliek bērna tuvumā. Ūdenī jāpieskata arī bērni, kuri jau labi prot peldēt - bērns savas peldēšanas spējas var pārvērtēt, aizpeldēt par tālu vai pēkšņi nobīties. Ja bērns kopā ar pieaugušajiem dodas izbraukumā ar laivu vai plostu, obligāti jāvelk drošības veste - tā vislabāk pasargās bērnu, ja viņš iekritīs ūdenī. Vecākiem jāatceras, ka došanās uz pludmali kopā ar savu atvasi nav atpūta. Bērns visu laiku ir jāuzmana. Ja bērns slīkst, tas var notikt nepamanāmi un no krasta izskatīties, ka viņš ūdenī spēlējas.
Tā saucamā "sausā slīkšana" var notikt arī tad, kad bērns no ūdens sen izkāpis. Tā var izpausties pat 24 - 48 stundas pēc atrašanās ūdenī. Ja bērns ir piedzīvojis pakļūšanu zem ūdens un ir bijis tuvu slīkšanai, vecākiem tuvākās diennakts laikā bērns pastiprināti jānovēro. Pazīmes: klepus, sāpes krūtīs, sekla elpošana, nogurums, drudzis, pēkšņas izmaiņas uzvedībā, bērns var kļūt viegli sakaitināms, vemšana.
Palīdzība:

• Ja bērnam novērta “sausā slīkšana”, nekavējoties jāizsauc ātrā palīdzība;
• Ja bērns slīcis ūdenstilpnē, jāpārbauda bērna samaņa, ja nepieciešams, jāveic elpināšana un netiešā sirds masāža.