Kad mazuli ir nepieciešams vest vizītē pie fizioterapeita un kas šādā vizītē notiek, stāsta fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča.
Vai zīdainim būtu nepieciešama vizīte pie fizioterapeita, parasti izlemj rehabilitologs. Savukārt pie rehabilitologa norīko bērna neirologs, ķirurgs vai ģimenes ārsts gadījumos, ja mazajam ir kavēta fiziskā attīstība, bijušas dzemdību vai kādas citas traumas, varbūt ir gūžas displāzija vai neiroloģiska slimība, lielākiem bērniem – skolioze vai pēc kaulu lūzumiem. Tie visi ir gadījumi, kad bērnam noteikti ir vajadzīgs fizioterapijas kurss.
Diemžēl nereti nākas ilgi gaidīt rindā, lai tiktu pie rehabilitologa. Līdz ar to, ja nepieciešams fizioterapiju uzsākt pēc iespējas ātrāk, tad arī ģimenes ārsts var izrakstīt norīkojumu, bet tādā gadījumā tās ir tikai piecas apmaksātas vizītes. Savukārt ar rehabilitologa norīkojumu fizioterapijas nodarbību skaits un to atkārtošana gada laikā ir tik, cik rehabilitologs uzskatījis par nepieciešamu.
Veselam bērnam, kam nav noteikta diagnoze, nav nepieciešama kāda no speciālajām terapeitiskajām vingrošanām. Mūsdienās tiek uzskatīts, ka mazulim jāļauj attīstīties pašam, paļaujoties uz viņa dabiskajām spējām.
Fizioterapeits profilaksei
Veselam bērnam, kam nav noteikta diagnoze, nav nepieciešama kāda no speciālajām terapeitiskajām vingrošanām. Mūsdienās tiek uzskatīts, ka mazulim jāļauj attīstīties pašam, paļaujoties uz viņa dabiskajām spējām, tādējādi arī veicinot viņa patstāvību. Vecāku uzdevums ir nodrošināt bērnam tādu vidi, kur mazais var kustēties, lai šī dabiskā attīstība varētu notikt.
Ja mazulis ir vesels, ir vērtīgi aiziet vizītē pie fizioterapeita. Proti, nevis uzsākt vingrošanas kursu, bet gan vecāki var konsultēties par hendlingu jeb kā par mazuli rūpēties ikdienā – kā pareizi celt, nēsāt, turēt, kā ģērbt un veikt citas darbības tā, lai veicinātu viņa attīstību. Šādam gadījumam pietiek ar ģimenes ārsta norīkojumu un piecām apmaksātām vizītēm.
Ģimenes ārsts var ieteikt apmeklēt fizioterapiju arī bērnam, kurš slimojis ar bronhītu vai cieš no bronhiālās astmas. Drenējoša masāža un elpošanas vingrojumi palīdz mazajam izklepoties un iztīrīt bronhus.
Ģimenes ārsts var ieteikt apmeklēt fizioterapiju arī bērnam, kurš slimojis ar bronhītu vai cieš no bronhiālās astmas. Drenējoša masāža un elpošanas vingrojumi palīdz mazajam izklepoties un iztīrīt bronhus.
Seko līdzi mazuļa attīstībai
Tāpat fizioterapeitu iesaka izmantot “piecu vizīšu norīkojumu” zīdaiņiem gada garumā, vadoties pēc mazuļa attīstības. Pirmā vizīte, kad zīdainim ir trīs četri mēneši. Tā domāta, lai aplūkotu, kā mazajam veicas ar kustību attīstību, vai nav noviržu no attīstības grafika. Šajā vizītē fizioterapeits parāda šim vecumam atbilstošus vingrojumus, kurus vecāki var atkārtot mājās.
Nākamā vizīte ieteicama piecu sešu mēnešu vecumā, kad bērns prot velties un mācās celties uz sāniem. Tad astoņos deviņos mēnešos, kad mazulim laiks sēdēt un rāpot. Pēc tam jau vienpadsmit divpadsmit mēnešu vecumā, lai novērtētu mazā cilvēka gatavību staigāt.
Ja mazulis ir vesels, ir vērtīgi aiziet vizītē pie fizioterapeita. Proti, nevis uzsākt vingrošanas kursu, bet gan vecāki var konsultēties par hendlingu jeb kā par mazuli rūpēties ikdienā – kā pareizi celt, nēsāt, turēt, kā ģērbt un veikt citas darbības tā, lai veicinātu viņa attīstību.
Vingrošanas veidi
Fizioterapijā zīdaiņiem, kam ārsts noteicis speciālu vingrošanu, izmanto dažādus terapijas veidus. Populārākā no tām ir Bobata terapija. Klasiski tā tika izstrādāta bērniem, kuriem ir cerebrālā trieka, taču mūsdienās fizioterapeiti izmanto šīs kustību terapijas elementus zīdaiņiem, kam arī citu iemeslu dēļ ir kavēta fiziskā attīstība vai ir kādi kustību traucējumi. Bobata terapijas elementi palīdz mazulim izjust savu ķermeni, līdzsvarot muskuļu tonusu, ja tas ir paaugstināts vai zems, kā arī novērst ķermeņa asimetriju.
Ar līdzīgu efektu darbojas Voita terapija, taču, salīdzinot ar Bobata terapiju, tā strādā uz mazuļa refleksiem, turklāt, lai sasniegtu rezultātu, vecākiem ar mazo jāstrādā arī mājās – fizioterapeita rādītie vingrojumi jāatkārto vairākas reizes dienā.
Savukārt Šrotas metodi lieto lielākiem bērniem, kuriem ir diagnosticēta skolioze. Šajā metodē pacientam tiek mācīti vingrojumi asimetriska mugurkaula novēršanai un pareizas pozas, kā sēdēt, stāvēt, kustēties, lai stāvoklis nepasliktinātos.
Zīdaiņa ķermeņa asimetrijas vai muskuļu tonusa izmaiņu gadījumā fizioterapeits var arī neuzsākt kādu no speciālām terapijām, bet veikt mazulim ārstniecisko vingrošanu, lai trenētu bērnu izjust savu ķermeni, “iekustinātu” viņa ķermeņa pusi, kura ir pasīvāka.
Foto: Shutterstock