Nenoliedzami, vecvecāki ir kā apslēptais resurss jaunajiem vecākiem nelielai devai brīvības vai atelpas. Par to, kas jaunajiem vecākiem būtu jāiemāca par zīdaiņa aprūpi vecvecākiem, stāsta Rimi Bērniem eksperte sertificēta fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča.
Nostādnes bērnu audzināšanā ir mainījušās, tāpēc ir vēlams, lai pieaugušie būtu vienoti savā pieejā bērna aprūpē un audzināšanā. Viens no primārajiem jautājumiem, kas vecākiem ir jāizvērtē, – cik daudz viņi vēlētos vecvecākus iesaistīt bērna aprūpē. Ja vecvecāki tikai retu reizi atnāks ciemos, pietiks, ja viņiem ierādīs bērna aprūpēšanas pašus pamatus. Taču, ja vecvecāki ir gatavi mazbērna auklēšanā iesaistīties nopietnāk, tad var iemācīt jau daudz ko vairāk.
Galvenais, lai vecāku skaidrojumi vecvecākiem ir vienkārši saprotami un tos būtu ērti lietot. Ir vērts akcentēt, ka veselam bērnam, kuram ir bijušas normālas fizioloģiskas dzemdības un kuram nav noteiktas nekādas diagnozes, ir jāattīstās maksimāli dabiski un noteikti nevajag steidzināt viņa kā zīdaiņa attīstību.
Lūk, ko ir vērts pastāstīt vecvecākiem!
Hendlinga principi
Pats primārais, ko vērts iemācīt visiem vecvecākiem neatkarīgi no tā, cik daudz viņi plāno iesaistīties mazbērna dzīvē, ir hendlinga jeb bērna aprūpes principi pareizai bērna celšanai, turēšanai un nešanai. Ir jāpaskaidro, ka no virsmas bērnu vajadzētu celt, to darot caur sānu. Tāpat ir labi ierādīt ērtākās pozas mazuļa turēšanai – iespējams, vecvecākiem tā būs šūpulīša poza, kad bērniņš ieguļ vecvecāku rokās ar skatu uz viņiem.
Bērns apsēdīsies pats, kad būs tam gatavs un nobriedis
Kā mainīt autiņus
Visticamāk, mūsdienu vecāki savus bērnus audzināja laikā, kad tika izmantoti auduma autiņi, tāpēc ir vērts parādīt un pastāstīt, kā mazulim nomainīt autiņbiksītes. Arī autiņbiksītes jāmaina, izmantojot velšanas kustības.
Ģērbšana
Piemēram, ja vecvecākiem ir uzticēts saģērbt bērnu un iziet pastaigā, svarīgi ir ģērbt, ievērojot temperatūras režīmu. Ir vēlams vecvecākiem paskaidrot, ka bērnam labsajūtas temperatūru neskatāmies pēc rokām un kājām, bet pataustot skaustu. Var pastāstīt vienkāršu apģērba izvēles principu – ja mazulis ir guļošs, viņam velk vienu kārtu vairāk nekā pieaugušais sev, bet, ja tāds, kas staigā, vienu kārtu mazāk nekā sev.
It kā pašsaprotama lieta, bet būtu labi ierādīt, ka bērnu, kas ēd no pudelītes, vajadzētu ņemt rokās, nevis atstāt guļam vienu pašu ar pudelīti
Tāpat, ģērbjot bērnu, kas vēl nesēž, jāievēro hendlinga principi – ģērbt veļot un nesēdināt, kamēr mazais pats vēl nesēž. Mazuli vajadzētu ģērbt, viņam guļot uz cietas virsmas, nevis ņemot klēpī, bet, kad viņš jau ir paaudzies un prot sēdēt, var ģērbt, turot klēpī.
Kā barot no pudelītes
It kā pašsaprotama lieta, bet būtu labi ierādīt, ka bērnu, kas ēd no pudelītes, vajadzētu ņemt rokās, nevis atstāt guļam vienu pašu ar pudelīti. Mazulis jāņem stabilā tvērienā, un, barošanu uzsākot un arī tās laikā, saglabāt acu kontaktu. Jāpievērš uzmanība, ka vispirms bērns jāpaņem rokās, jāveido acu kontakts, jāsagaida no viņa reakcija un tikai tad knupītis jāliek viņam mutē.
Kā sagaidīt atraudziņu
Iespējams, jaunajiem vecākiem būs pašiem savas ērtākās pozas, kā sagaidīt mazuļa atraudziņu, bet vecvecākiem ieteicams ierādīt viņiem jau zināmo atraudziņas gaidīšanu, turot bērnu uz pleca. Tas vecvecākos var radīt drošības sajūtu, ka viņi to prot un zina – ka ne visas lietas kopš pašu bērnu dzimšanas ir mainījušās!
Ko palūgt noteikti nedarīt
Tomēr ir lietas, kuras ir jāpalūdz noteikti nedarīt, īsi paskaidrojot, kāpēc tās nav vēlamas:
- nesēdināt bērnu, kas pats vēl nesēž, – ne spilvenos, ne ceļot mazo aiz rokām no guļus pozīcijas. Bērns apsēdīsies pats, kad būs tam gatavs un nobriedis;
- nestaidzināt mazo, turot aiz rokām, kamēr bērns pats vēl nestaigā, – tas var traucēt attīstīt staigāšanu dabiskā veidā;
- necelt bērnu aiz padusēm un strauji nelidināt pa gaisu, nemest gaisā, nekratīt. Tas rada risku traumatismam – gan bērns var, strauji kustoties, savainoties, gan pastāv iespēja, ka vecvecākiem koordinācija nav vairs tik laba, lai reaģētu un ātri satvertu mazo.
Bet mēs visi labi izaugām!
Nereti, klausoties jauno vecāku padomos vai lūgumos bērnu aprūpēt noteiktā veidā, vecvecāki mēdz iebilst – bet mēs visi izaugām, pat ja mūs turēja nepareizi! Novērots, ka vecvecāku attieksme ir dažāda. Uz šādu iebildumu varētu atbildēt, ka iepriekšējos laikos netika tik daudz pētīta ne bērna attīstība, ne aprūpe. Tagadējās bērnu aprūpes pieejas ir balstītas reālos pētījumos un faktos. Speciālistiem šobrīd ir liela pieredze, uz kuru balstoties var secināt, ka aprūpe ir pareiza, paņēmieni ir izpētīti un tiem var ticēt. Mūsdienu medicīna nemitīgi attīstās un progresē – medikamentu, ārstniecības, rehabilitācijas un citos līmeņos. Iespējams, tas, kas bija agrāk, vairāk balstījās uz veiksmes vai nejaušības principu.