Zīdainis dabā. Kā rūpēties par bērna komfortu un drošību

Svarīgi atcerēties – bērns vienmēr ir jāpieskata

Vecākiem noteikti ir jāatceras, ka, atrodoties laukā, ir daudz neparedzamu lietu, tāpēc bērnu nekad nedrīkst atstāt vienu bez uzraudzības. Pat ja mazais atrodas it kā drošā vietā – norobežotā pagalmā ēnā uz sedziņas, sētiņā vai guļ ratiņos –, viņš vienmēr ir jāpieskata. Dažādi kukaiņi, ērces, putni un čūskas, neprognozējamas vēja brāzmas vai citi iepriekš neparedzami apstākļi var apdraudēt bērna drošību. Gadās, ka suns vai kaķis izrāda interesi par ratiem, kuros guļ mazulis, un var arī apgāzt tos. Tāpēc pieaugušajiem vienmēr ir jāpieskata zīdainis, kas ir atstāts laukā guļam vai spēlējamies.

Karstās un saulainās dienās jāizvairās no atrašanās laukā laika posmā no pulksten 11 līdz 15, kad saules iedarbība ir visintensīvākā

Vasaras prieks – saulīte

Lai arī saule mūs ielīksmo, jāatceras, ka bērnam līdz 6 mēnešu vecumam nevajadzētu lietot sauļošanās krēmus, tāpēc arī uzturēties tiešos saules staros tik mazam bērnam nav ieteicams, zīdainis jātur ēnā. Pēc pusgada vecuma vasarā aizsargkrēms uz neapsegtajām ķermeņa daļām jāziež arī tad, ja laiks ir apmācies vai atrodas paēnā. Lielākiem bērniem, kas jau sēž un rotaļājas, piemēram, smiltiņās, no apdegšanas īpaši jāsargā sprands – reizēm cepures malas ir pārāk šauras un nenosedz sprandu, radot risku ādai apdegt.

Jāatceras, ka karstās un saulainās dienās jāizvairās no atrašanās laukā laika posmā no pulksten 11 līdz 15, kad saules iedarbība ir visintensīvākā. Tas ir vēlams arī pieaugušo drošības un veselības dēļ, tāpēc karstās dienās dabas baudīšanai jāizvēlas cits laiks. Pētījumi pierāda – jo mazuļa āda vairāk tiks pasargāta bērnībā, jo mazāks risks ir slimot ar dažādām ādas slimībām vēlākā vecumā.

Atrašanās uz zemes

Sākot no 3–4 mēnešu vecuma, kad mazulis jau stabili tur galvu un izrāda interesi par apkārtni, siltā laikā viņu var likt arī uz zemes, paklājot apakšā sedziņu. Jābūt uzmanīgam, jo arī šādos brīžos bērns ir jāpieskata – zīdaiņi pasauli izzina caur muti un, satverot kādu viņu interesējošu lietu, mēģinās to iebāzt mutē. Īpaši jāpieskata bērni, kas jau spēj pārvietoties – ja viņi saredz sev apkārt ko ļoti interesantu, mazuļi var paveikt lielus attālumus ātrā tempā un sasniegt, piemēram, ūdenstilpes, dažādus augus, novārtā atstātos spaiņus, dārza instrumentus vai citus apdraudējumus. Tāpat nekad nevar zināt, kas atrodas pat labi koptā zālājā – tur var būt dzīvnieku izkārnījumi, ķiršu un citi kauliņu, sīkas sēnes vai ērkšķi, ar ko bērns var savainoties un sevi apdraudēt.

Esot dabā ar zīdaini, kurš ir nomodā, ir jādarbojas. Mazulim var stāstīt un rādīt visu, kas ir apkārt, lai viņš uztvertu apkārt notiekošo un sajustu, ka vecāki ir viņam līdzās

Smiltis

Smiltis bērniem parasti ļoti patīk un izraisa interesi, taču publiskās vietās mazuļiem noteikti ir jāvalkā apakšbikses vai autiņbiksītes. Tas jādara ne tikai ētisku, bet noteikti arī higiēnisku apsvērumu dēļ. Smiltis var kairināt dzimumorgānus un radīt dažādu infekciju risku. Tāpat mazi bērni, kas vēl nekontrolē vēdera izeju un urinēšanu, var radīt citiem nepatīkamus mirkļus. Peldoties jālieto speciālās autiņbiksītes, kas paredzētas ūdenim. Bez autiņbiksītēm bērnu var laist tikai privātās teritorijās.

Zīdaiņa pirmajā vasarā vecākiem ir jāpielāgo dabas baudīšana mazuļa vajadzībām

Vai zīdainis var plunčāties?

Pirmās pa īstam siltās nedēļas ir labs laiks, lai iepazīstinātu bērnu ar plunčāšanos – sākotnēji pamērcējot ūdenī tikai kājiņas. Vides maiņa no siltām smiltiņām uz vēsu kāju peldi zīdainim var būt patīkama un imunitāti stiprinoša. Protams, vienmēr ir jāizvērtē, vai ūdens ir tīrs un vai atrašanās ūdens tuvumā ir droša – vai mamma vai tētis jūtas stabili un droši, ejot pa kādām laipām, lieliem akmeņiem, un vai nav risks paklupt vai paslīdēt. Jāatceras, ka laipas un akmeņi ūdenī ir ļoti slideni, līdz ar to nedrīkstētu pakļaut bērnu briesmām, lai tikai sasniegtu ūdenstilpi.

Citi aspekti, kas jāatceras, baudot dabu kopā ar zīdaini

• Pirmo reizi izņemot zīdaini no ratiem vai slinga un parādot viņam apkārtni, jāatceras, ka tik plašu pasauli bērns redz pirmo reizi, līdz ar to šai pieredzei jābūt mierīgai un nesteidzīgai.
• Esot dabā ar zīdaini, kurš ir nomodā, ir jādarbojas. Mazulim var stāstīt un rādīt visu, kas ir apkārt, lai viņš uztvertu apkārt notiekošo un sajustu, ka vecāki ir viņam līdzās, paskaidro un nomierina, ja ir kaut kas satraucošs.
• Arī pirmā sajustā vēja pūsma vai vēsā ezera ūdens pieskāriens bērnam ir kas jauns un var viņu izbrīnīt vai izbiedēt. Vecākiem ir jāpaskaidro, kur mazulis dosies un kas laukā ir sagaidāms.
• Ergo somas un slingi bērnu nēsāšanai ir piemēroti dabas baudīšanai, taču jāatceras tos lietot, ņemot vēra ieteicamo ilgumu, un ik pēc brīža mazuli no tiem izņemt un nomainīt pozu.
• Esot dabā, autiņbiksītes jāmaina tikpat bieži kā mājās, lai neveidotos izsitumi.
• Gaiss kulbu ratiņos, ja tie nav aprīkoti ar speciālo audeklu, saulē var sasniegt temperatūru, kas ir pat par 10 grādiem augstāka nekā ārā, tāpēc ilgstošas pastaigas tiešos saules staros var radīt pārkarsuma risku.
• Zīdaiņa pirmajā vasarā vecākiem ir jāpielāgo dabas baudīšana mazuļa vajadzībām.