5 veselīga dzīvesveida stūrakmeņi, ko iemācīt bērnam

1. Miega higiēna

Visticamāk, dzirdēts termins, kas neiedziļinoties var šķist vien tukša runāšana no sērijas “kā pieklātos darīt, bet neviens nedara”. Taču veselīga dzīvesveida pamatu pamats tiešām ir organisma regulāra atjaunošanās no dienā iegūtā noguruma – gan fiziska, gan arī mentāla. Tas notiek, ja regulāri, septiņas dienas nedēļā, cilvēkam ir nodrošinātas pilnvērtīgas un pietiekamas miega stundas.

Atceries!

Mentālā darba darītājiem jāpievērš īpaša vērība miega kvalitātei un ilgumam.

Gluži tāpat kā nogurst muskuļi pēc fiziskas slodzes, arī kognitīvajām spējām jeb mūsu smadzenēm ir robežas, un tās nogurst. Iedomājies, cik daudz pārdzīvojumu, piedzīvojumu un jaunas informācijas ir bērnam skolā, bērnudārzā, pulciņos un visur citur, kur jāiekļaujas, jāpieredz izaicinājumi! Miegs ir pamats tam, kā cilvēka ķermenī atjaunojas visas – gan muskuļu, gan smadzeņu – šūnas.

2. Soļošana jeb kustības ikdienā

Runa nav par noieto soļu kvantitāti sacensības dēļ, bet gan par likumsakarību starp noieto soļu daudzumu un to, kā cilvēks pēc tam jūtas. Piemēram, ja iziets ārā pastaigāt, ir daudz mazāka iespējamība, ka našķosies starp ēdienreizēm. Gluži vienkārši uzkodas nebūs pa rokai!

Pastaigas ir ideāli piemērotas arī, kā mēdz teikt, galvas izvēdināšanai, jo, visticamāk, šajā laikā smadzenes netiks apgrūtinātas ar pārraidēm, ziņu raidījumiem vai jaunākajiem ierakstiem soctīklos.

Ne velti bieži dzirdēts ieteikums uz darbu vai skolu doties kājām. Soļošana un pastaiga ir ļoti vērtīgs instruments, ko izmantot ikdienā, lai patiešām labāk justos.

3. Ekrānlaika pratība

Ekrānlaiks ir svarīga komponente mūsdienās. Par cilvēka mentālo veselību liecina tas, ja viņš pats spēj nolikt malā telefonu vai datoru, kad lietas izdarītas. Ja bērns histēriski pieprasa, piemēram, multenīti telefonā vai uzreiz pēc skolas piesēžas pie datora spēlēt spēlītes, tas var liecināt par atkarību.

Patstāvīgs, neatkarīgs, mentāli vesels cilvēks nepārdzīvo, ja nav izdevies noskatīties kāda seriāla epizodi vai kādu dienu nav redzējis multiplikācijas filmu.

Vecākiem varētu būt diezgan izaicinoši, bet ļoti vērtīgi definēt, ka ekrānlaiks ir daļa no mūsu ikdienas, bet – tikai daļa! Tā ir mūsu izvēle, kad lietojam telefonu, datoru vai skatāmies kādu televīzijas pārraidi. Citiem vārdiem sakot – ekrāni nedrīkstētu valdīt pār mums.

Atceries!

Pavadot laiku ekrānierīcēs, cilvēks sev laupa kustības un neatbrīvojas no dienas piesātinājuma. Ekrāni jau paši par sevi dod piesātinājumu, kā arī nereti laupa miegu. Vērtīgāk ir vakarā iziet pastaigā. Tas ļaus attīrīt prātu, nevis to nodarbinās.

Mūsu labsajūta ir tieši atkarīga no tā, kā jūtas mūsu iekšējie orgāni, gremošanas trakts. Tāpēc arī ēšanas pratība ir nozīmīgs veselīga dzīvesveida stūrakmens.

• Iemāci bērnam atšķirt ēstgribu no apetītes! Ēstgriba parādās brīdī, kad ieraugām ēdienu un gribam to apēst. Izsalkums ir nepieciešamība uzņemt ēdienu. Un šīs sajūtas ir vieglāk atšķirt, ja neesam ekrānos, stresā, esam pasoļojuši un labi izgulējušies.
• Iemāci bērnam pareizi ēst! Tas nozīmē – apsēsties pie galda; uzmanību veltīt maltītei, nevis paralēli skatīties kādā ekrānā; kārtīgi sakošļāt ēdienu, nevis norīt to lieliem kumosiem. Tad pēc maltītes arī nebūs smaguma sajūtas vēderā, jo kuņģim nevajadzēs paveikt to, kas ar zobiem būtu jāpaveic pašam ēdājam.
• Iemāci bērnam dzert ūdeni! Bērniem dienā ūdens jādzer regulāri, tam jābūt viegli pieejamam. Tas vajadzīgs, lai izvairītos no sabiezinātām asinīm. Normāls ūdens daudzums ikdienā nodrošina normālu iekšējo orgānu, to skaitā smadzeņu un gremošanas sistēmas, darbību. Bērniem ieteicams gan no rīta, gan 10–20 minūtes pirms maltītes padzerties ne mazāk kā 100 ml ūdens. Neremdētas slāpes pirms ēdienreizes var ietekmēt uzvedību pie galda.

Zināšanai!

Bērnam var būt grūti atpazīt izsalkumu no slāpēm. Pievērs uzmanību, vai gadījumā nav tā, ka mazais sastūķē mutē ēdienu, tad uzdzer ūdeni un aši visu norij. Nereti tieši šāda ēšanas kultūra izraisa bērniem raksturīgās problēmas ar vēdera izeju.

5. Jaunu iemaņu apgūšana

Būtiski iemācīt bērnam izbaudīt lietas, nevis katru reizi iespringt, ka viss jāpaveic perfekti. Ja, piemēram, ziemā ir iespēja mācīties slēpot vai snovot, tam nav noteikti jākļūst par hobiju un jāsāk domāt, ka vajadzīgs instruktors. Pastāsti bērnam, ka ir forši pamēģināt kaut ko jaunu. Ka tas ir piedzīvojums, ar kuru pēc tam var dalīties un pastāstīt draugiem, kā gājis, kas noticis, kādas sajūtas bijušas.

Bērnam jāiemācās, ka elementārs veids, kā sajusties priecīgam un laimīgam, ir pārvarēt kādu izaicinājumu.

Piemēram, svētdienas rītā var aizbraukt paslēpot. Būs tik daudz iespaidu, ar kuriem dalīties pie pusdienu galda! Un tad arī nevajadzēs domāt par ekrānierīcēm ēdot, jo būs interesanta saruna.