Ikdienas ieteikumi, kā “nenoķert stresu”

To nosaka gan dzīves ritms, gan dažādi lielāki un mazāki ikdienas izaicinājumi un arī personīgie ieradumi. “Neķer stresu!” mēs bieži dzirdam un sakām arī citiem. Taču kā “nenoķert stresu”?

Tas, ko cilvēks dara katru dienu, ir krietni nozīmīgāks par to, kas tiek darīts laiku pa laikam. Regularitāte var stresu gan veicināt, ja bez mitas satraucamies un raizējamies, gan palīdzēt no tā izvairīties, ja katru dienu piekopjam veselīgus paradumus.

Regulāra agra celšanās no rīta (arī brīvdienās), fiziski vingrinājumi katru dienu vai vismaz pastaiga svaigā gaisā jebkādos laika apstākļos, veselīgs uzturs, mērenība it visā, darbs, kas sagādā prieku, hobiji, tikšanās ar draugiem un rūpes par savu veselību radīs dzīvessparu un nepieciešamos resursus, lai izvairītos no stresa.

Mēs vairojam enerģiju, rīkojoties enerģiski. Neliela, bet regulāra piepūle var palīdzēt sasniegt ievērojamu rezultātu. Domātājs un rakstnieks F. Nīče teicis: “Visas patiesi dižās domas rodas pastaigas laikā.” Regulāra iešana ātrā solī palīdz relaksēties, līdz ar to stress mazinās, turklāt pastaiga vairo enerģiju un uzlabo garastāvokli. Tas ir iedarbīgs paņēmiens, kā atbrīvoties no nomāktības un uzturēt normālu svaru. Spēkus ikdienā vairos arī veselīgs uzturs, nepārēšanās un tīrs ūdens uzturā. Bet miega režīms uzlabos gan atpūtas kvalitāti, gan ļaus atpūsties psihei. Īpaši svarīgas ir stundas, kas gulētas līdz pusnaktij – tās vairo skaistumu, rada jauneklīgu izskatu un palielina enerģiju.

Diemžēl daudziem pieaugušajiem regulāra atpūta ir sinonīms vārdam “grēks”. Ja automašīnā lejam degvielu, mēs taču rūpējamies, lai tā būtu labas kvalitātes, bet reti padomājam, kā uzpildīties pašiem. Noteikti nevajadzētu aizmirst par atvaļinājumu – tam būtu jāatvel vismaz divas pilnas nedēļas. Mūsu psihei šīs divas nedēļas ir ļoti vajadzīgas – tik ilgs laiks nepieciešams, lai organisms saprastu, ka ir atpūtas režīmā. Ļaujot sev atpūsties, mēs dodam ķermenim un prātam iespēju uzlādēties jaunam darba posmam. Ja gadu no gada pašaizliedzīgi atteiksimies no vismaz 14 no darba brīvām dienām, nav jābrīnās, ka “nenoķert stresu” nekādi neizdodas, jo organismam nav spēka pretoties stresa apstākļiem.

Ne mazāk svarīga kā rūpes par ķermeni un fizisko veselību ir arī emocionālā higiēna. Tikšanās ar draugiem, būšana kopā ar tuviem cilvēkiem un apskāvieni mazina stresu un rada ikvienam tik vajadzīgo piederības un atbalsta sajūtu, pārliecību, ka kopā iespējams atrisināt jebkuru problēmu.
Mūsdienās daudz stresa rada pārvērtēta materiālā labklājība, sajūta, ka jāpaspēj iegūt noteiktu daudzumu naudas un mantu. Tas atsauc atmiņā stāstu par kādu četrus gadus vecu zēnu, kuram bija ļoti mīļa rotaļu mašīnīte. Viņš ar to vienmēr spēlējās un visur nēsāja sev līdzi. Vecmāmiņa, redzēdama šo aizrautību un labu gribēdama, nopirka mazdēlam 10 mašīnīšu komplektu. Zēns vispār pārstāja spēlēties ar mašīnītēm. Uz pieaugušo jautājumiem, kāpēc tā noticis, zēns norūpējies atbildēja: ”Es nevaru mīlēt tik daudzas.” Dzīvē bieži darbojas princips – mazāk nozīmē vairāk. Liekas lietas atņem enerģiju, kas vajadzīga dzīvei un stresa pārvarēšanai.

Lai izvairītos no stresa, ik dienu jāstiprina sevi kā personību un jārūpējas par savas enerģijas vairošanu. Ja cilvēks ir priecīgs, aktīvs un entuziasma pilns, stresu pārvarēt būs vieglāk, un otrādi – jo vairāk disbalansa dzīvē, jo cilvēks ir vieglāk ievainojams un vairāk pakļauts stresam. Harmonija palīdz pārvarēt slodzi un dzīves satricinājumus. Mainot ikdienas paradumus, uzlabosies dzīves kvalitāte un vairosies enerģija, taču svarīgi ir darboties nevis kampaņveidīgi, bet sistemātiski. Ik dienu. Un izmaiņas būs.