Kā labāk sportot – vienatnē vai kompānijā?

Kopā jautrāk!
Ja reizēm darbu ir tik daudz, ka nemaz neatliek laika tikties ar draugiem, vai arī ir vēlme otru pusīti vairāk iesaistīt savās interešu aktivitātēs, labs risinājums ir aicināt viņu kļūt par sporta zāles “cīņas biedru”. Sportošana kopā ir ne vien jautra, bet arī palīdz stiprināt motivāciju. Šādos brīžos labi nostrādā arī “bara instinkts”, kas ļoti pozitīvi ietekmē fizisko veiktspēju. Kopā sportojot, tiek stiprināts sacensību gars un kopības sajūta, kas viennozīmīgi sekmē neatlaidību.

Protams, bez sporta zāles ir arī citas vides, kur nodoties kopīgai sportošanai. Piemēram, basketbola vai futbola laukumi, skvoša un tenisa korti, tāpat arī peldbaseins – izvēle ir plaša, un katrs noteikti atradīs savām un tuvinieku interesēm tīkamākās disciplīnas, lai pēc treniņa varētu dalīties ar pozitīvām emocijām. Tāpat nevajadzētu aizmirst par brīvo dabu! Kas var būt labāks par izbraucieniem ar divriteni vai slēpošanu piemājas mežā? Ja šajās aktivitātēs iesaistīsies arī visa ģimene, tas noteikti veicinās saliedētību un bērnos raisīs patiku pret fiziskām aktivitātēm.

Ieteikums - lai kopīga sportošana ir tiešām baudāma, ieteicams laicīgi vienoties par konkrētu un visiem ērtu laiku. Solījums ierasties papildus motivēs un disciplinēs ievērot sportošanas režīmu – vairs nevarēsiet pats sev attaisnoties, ka šodien nav “tā diena” sportošana. Ja sarunāts – jāizdara! Pats sev vēlāk būsiet par to pateicīgs.

Kad tomēr labāk sportot vienam
Lai gan kopīgi pavadīts laiks ar ģimeni vai draugiem ir zelta vērts, ir ļoti svarīgi sportošanas partneri izvēlēties apdomīgi. Var gadīties, ka uzaicinātā kompānija ir pārāk pļāpīga, kas var pilnībā novērst uzmanību no vingrinājumu plāna izpildes. Jā, treniņa laikā noteikti būsiet kārtīgi izsmējies, bet diez vai pats treniņš sanāks produktīvs.

Tāpat sportošana ir labs veids, kā “restartēt” galvu un koncentrēties tikai uz sevi. Piemēram, svaru zāles apmeklējuma būtība ir precīza vingrinājuma izpilde – dozēta slodze, pārtraukums, atkārtojums. Kādam tas varētu šķist garlaicīgi, bet patiesībā šādas aktivitātes un vide ļauj “atslēgt” prātu. Un, kad ieplānotā vingrinājumu programma izpildīta, sportotājs bieži izjūt pozitīvas emocijas, jo var atgriezties ikdienas dzīvē emocionāli atpūties. Pusotra stunda “nedomājot” ir pietiekami, lai visi procesi ķermenī atkal nonāktu līdzsvarā un aktīvi nodrošinātu labu prāta un emocionālo funkcionēšanu.