Kā pamazām un veselīgi ieviest sportošanu savā dzīvē

Es vienmēr iesaku ne tikai uzsākt sportiskas aktivitātes, bet, vissvarīgākais, ieviest tās savā ikdienā kā regulāru nodarbošanos. Turklāt vienmēr jāvadās pēc principa – ar fiziskajām aktivitātēm jānodarbojas kvalitatīvi un regulāri. Ko un cik ilgi darīt vienā nodarbībā – to katrs pats sapratīs, ar laiku uzkrājot pieredzi.

Uzsākot sportiskās gaitas, ir ieteicams izvēlētajam novirzienam veltīt vismaz desmit nodarbības. Pirmajās trijās, iespējams, tikai apmēram sapratīsiet, ko gribat panākt. Aptuveni piektajā vai astotajā reizē, ja sportosiet regulāri, tas ir, 2–4 reizes nedēļā, ķermenis sāks adaptēties un izturēt fizisku slodzi kļūs mazliet vieglāk. Tikai tad, kad ķermenis būs pieradis pie izvēlētās slodzes vai sportiskās aktivitātes, varēsiet secināt, kā šis sporta veids liek jums justies kā fiziski, tā arī emocionāli.

Ir ļoti būtiski, lai sportošana sniegtu emocionālu gandarījumu ne tikai pēc vienas nodarbības, bet regulāri. Fiziskās slodzes un dažreiz pārslodzes radītais diskomforts jeb muskuļu stīvums ar laiku mazināsies, jo ķermenis būs sācis pielāgoties. Noteikti vērts eksperimentēt – attīstiet sevi daudzpusīgi un dodiet sev iespēju pamēģināt jaunas nodarbes!

Kā veselīgi iekļaut sportošanu savā ikdienā?

• Aktivitātes jāveic pakāpeniski, pamazām paaugstinot grūtības pakāpi un ļaujot ķermenim pierast pie slodzes.
• Ar sportu jānodarbojas regulāri, lai pēc katrām divām izlaistām nedēļām viss nav jāsāk no jauna, jo ķermenis zaudē adaptācijas un fiziskās spējas jau pēc 5–8 dienām.
• Lai adaptācija būtu vieglāka, jāsāk ar zemu intensitāti, lai organismam pietiek skābekļa – to sauc par aerobo slodzi. Slodzes laikā būtu jāvar sarunāties un nejust elpas trūkumu. 20–30 minūtes ilga aerobā slodze ir veselīga katru dienu.
• Labāk ar fiziskām aktivitātēm nodarboties biežāk un īsāk – jāizvairās no retas un ilgas sportošanas. Sportošana nav vajadzīga “ķeksīša pēc”, tai ir jābūt kā pozitīvam papildinājumam mūsu ikdienai.
• Tikpat svarīga, cik sportošanas regularitāte, ir arī tās kvalitāte. Ja uz jautājumu “vai es zinu, ko daru?” nav skaidras atbildes, jāvēršas pie speciālista vai trenera. Es kā treneris varu atbildēt par lielāko daļu savu amata brāļu un māsu – trenera darbs ir mūsu dzīves aicinājums, mēs to darām, jo mums patīk palīdzēt citiem un patiešām gribam savās zināšanās dalīties.