Miegs un laimes sajūta - saistīti vai nē

Tomēr, ja cilvēkam pasliktinās pašsajūta un viņš dodas pie ārsta, noteikti tiks uzdots jautājums par miegu. Miega traucējumi bieži ir iemesls pārslodzei, izdegšanai vai ir kādas saslimšanas blakne. Diez vai varam runāt par laimes sajūtu, ja ikdienā mūs sāk kaitināt sīkumi, mēs sākam vairāk dzert kafiju vai tonizējošus dzērienus, zem acīm veidojas tumši loki. Lai gan vēlamais miegā pavadītais laiks individuāli var atšķirties, tomēr vairumam pieaugušo 6-8 stundas un bērniem 9-10 stundas tomēr būtu jāguļ. Pie tam, jāatceras, ka katra stunda, kas gulēta līdz pusnaktij, ir divu stundu vērta. Nervu sistēma “vislabāk atpūšas” no 22.00-24.00. Ideāli, ja apmēram 2 stundas līdz gulētiešanai gan bērni, gan pieaugušie nelūkotos datoru un telefonu ekrānos.

Izgulējies cilvēks ir atpūties, enerģisks un entuziasma pilns. Gatavs laimei! Laime ir harmonijā un apmierinātībā ar visu, kas notiek mūsu dzīvē. Lai darbs patīk, taču, lai mēs nepārstrādājamies. Lai mums pietiek laika hobijiem, īpaši jāparūpējas, lai dabiska dzīves sastāvdaļa ir kustību aktivitātes. Lai mēs atrodam laiku mīlestībai un draudzībai, atlicinot vienatnes laiku arī sev. Lai rūpes par veselību ir profilaktiski pasākumi , nevis glābšana un reanimēšana. Lai veselības pietiek savas un līdzcilvēku labklājības veidošanai un noturēšanai.

Var būt tā, ka izgulējies cilvēks nav laimīgs. Taču miega rezultātā iegūtais spēks var palīdzēt tādam kļūt.

Var būt, ka laimīgs cilvēks nav izgulējies, piemēram, kāds projekts ir prasījis papildus darba stundas, kas atņemtas miegam, taču gandarījums par paveikto ir milzīgs. Īslaicīgi šāda situācija ir pieļaujama, bet ilgtermiņā- nē. Ilustrācijai kāds gadījums, kad cilvēks cītīgi zāģējis zaru, tik cītīgi, bez pārtraukuma, līdz zāģis kļuvis pavisam neass. Kad kāds garāmgājējs ieteicis zāģi uzasināt, jo ar labu instrumentu strādāt ir lietderīgāk, zāģētājs, noguris un īgns atteicis, ka viņam nav laika, jāzāģē taču. Tā arī ar laimi un miegu. Bez kvalitatīvas atpūtas ilgi laimīgi nebūsim.