Arvien vairāk tiek runāts par to, cik svarīgi ir iekļaut uzturā augu valsts produktus, jo tie satur daudz bioloģiski aktīvu vielu, vitamīnu un šķiedrvielu. Īpaši tiek slavēti pākšaugi, kuru vērtīgās vielas palīdz samazināt holesterīna līmeni, turklāt to sastāvā esošās šķiedrvielas pasargā no resnās zarnas vēža attīstības. Pākšaugus iesaka svara samazināšanas nolūkos, jo tie dod ilgstošu sāta sajūtu un palīdz uzturēt normālu glikozes līmeni. Tāpēc apskatām populārākos pākšaugus un to, kāpēc ir vērts šos produktus iekļaut ikdienas uzturā.
Zirņi ir vieni no populārākajiem pākšaugiem Latvijā. Tie satur gan daudz A un K vitamīna, gan B grupas vitamīnu, kā tiamīns, pantotēnskābe un folskābe. Zirņi ir bagāti ar minerālvielām – cinku, varu, fosforu, magniju un dzelzi, kas īpaši vajadzīga tiem, kuri uzturā nelieto gaļu. Zirņus vāra aptuveni stundu, turklāt pirms vārīšanas tos vēlams izmērcēt ūdenī pat vairākas stundas.
Pupas, līdzīgi kā zirņi, normalizē glikozes līmeni, mazina holesterīna uzsūkšanos un satur daudz vērtīgu mikroelementu. Pupās un citos pākšaugos ir šķiedrvielas, kas palīdz gremošanas trakta darbības normalizēšanai. Baltās pupiņas satur folskābi, mangānu, magniju un dzelzi. Pirms gatavošanas tās jāizmērcē aptuveni 6–12 stundas, pēc tam ūdens jānomaina un pupiņas jāvāra 40–60 minūtes.
Lēcas ir slavenas ar savu augsto dzelzs un magnija saturu, turklāt tās satur arī selēnu, kam piemīt vērtīgas pretiekaisuma īpašības. Tas uzlabo organisma spēju cīnīties pret dažādām slimībām un kavē audzēju šūnu attīstību. Lēcas, līdzīgi kā iepriekšminētie pākšaugi, satur daudz folskābes. Tas noteikti jāatceras topošajām māmiņām un sievietēm, kas plāno grūtniecību. Lēcas pirms gatavošanas nav nepieciešams mērcēt (izņēmums – brūnās lēcas), tās vāra aptuveni 10–40 minūtes.
Pēdējos gados Latvijā īpašu popularitāti iemantojuši turku zirņi. Tajos ir daudz lecitīna, tiamīna, nikotīnskābes, tie satur arī kāliju un magniju. Turku zirņi pirms gatavošanas jāizmērcē vismaz 8–10 stundas.
Runājot par pākšaugiem, nevar nepieminēt sojas pupiņas. Soja pēc aminoskābju sastāva ir pielīdzināma gaļai – tā satur visas cilvēka organismam nepieciešamās aminoskābes un tai piemīt augsta bioloģiskā vērtība. Sojā esošās bioloģiski aktīvās vielas pasargā aizkuņģa dziedzera šūnas, aizkavē cukura diabēta attīstību, nodrošina normālu glikozes līmeni. Taču soja ir spēcīgs alergēns, tādēļ sākt lietot uzturā to vajadzētu uzmanīgi.
Vērts atcerēties, ka pākšaugi satur tādas olbaltumvielas kā lektīnus, kam piemīt toksiska īpašība – cilvēku gremošanas traktā tie pārveidojas par cianīdiem un veicina cilvēka saindēšanos. Siltuma ietekmē šīs vielas sabrūk, tādēļ ļoti svarīgi ir pākšaugus pirms ēšanas termiski apstrādāt.
Pārmērīga pākšaugu lietošana var veicināt gāzu veidošanos gremošanas traktā, tāpēc cilvēkiem, kam ir nosliece uz meteorismu, pākšaugi jāizmērcē un jāapstrādā ilgāk. Cilvēkiem ar kairinātu zarnu sindromu pākšaugi jālieto ļoti uzmanīgi, iespējams, no tiem pat atsakoties, lai mazinātu sāpju sajūtu un neprovocētu ātrāku zarnu darbību. Tāpat jāatceras, ka ne visi pākšaugi satur visas nepieciešamās aminoskābes, tāpēc tie jākombinē ar graudaugiem, sēklām, riekstiem, lai uzturā nekā netrūktu.