Peldes baseinā arī aukstajā gadalaikā: kā to darīt gudri?

“Prakse liecina, ka tie bērni, kas regulāri apmeklē baseinu, retāk slimo, tāpēc retāk atceļ vingrošanas nodarbības pie manis,” saka Kārlis Birmanis un uzskaita pavisam vienkāršus noteikumus, kas jāievēro, lai patiešām nesaslimtu, mērojot mājupceļu pēc peldes un tai sekojošās dušošanās, kad bērns visbiežāk sakarst.

Lai nesaaukstētos, ļauj ķermenim atdzist!

Ievēro dažus ieteikumus!

1. Pēc peldēšanas nodarbības ej ārā pēdējais jeb visu – dušošanos, ģērbšanos, matu fēnošanu – dari ļoti, ļoti lēni.
2. Pēc tam uzreiz neskrien laukā, bet pakavējies uzgaidāmajā telpā. Visbiežāk tur ir iespēja apsēsties un, piemēram, apēst līdzpaņemto sviestmaizi vai pat zupu termosā vai vienkārši padzert tēju.
3. Saģērbies atbilstoši laikapstākļiem. Atceries arī par šalli, cepuri un cimdiem. Atgādini savam bērnam par šiem mazajiem, bet svarīgajiem apģērba elementiem.

“Lai ķermenis patiešām atdzistu, iekštelpās normālā temperatūrā un mierā no brīža, kad izkāpts no baseina, līdz brīdim, kad tiek vilkta virsjaka, lai dotos ārā, vajadzētu pavadīt vismaz 20 vai 30 minūtes. Tad var iet mājās pat kājām, jo bērns būs atdzisis, paēdis, viņam būs enerģija, siltums arī no iekšpuses, un mazais neslimos,” uzsver Kārlis Birmanis.

Baseins arī norūda

Parasti pirms došanās baseinā tiek izmantota duša, lai noskalotos, un tur gaiss ir siltāks nekā baseina telpā. Arī ūdens ir vēsāks nekā dušā, un šī kontrastsituācija palīdz norūdīties.

Ja vēl pēc ģērbšanās uzgaidāmajā telpā tiek dzerta silta tēja, tas viss stiprina organisma imūno sistēmu.

Ko vēl labu dara baseins?

Bērns iemācās ūdenī justies drošāk! Tas ir svarīgi, lai gadījumā, ja mazais cilvēks piedzīvo slīkšanu, viņš spētu vismaz pasaukt palīgā. “Cilvēkam baiļu situācijās vairumā gadījumu iestājas tāda kā paralīze. Ne velti saka, ka cilvēks slīkst klusām. Viņš nevar pasaukt palīgā, jo ir nobijies un šokā. Baseinā bērns regulāri atrodas tādā dziļumā, ka ar kājām nevar aizsniegt grīdu. Tieši tāpēc tur pieejami peldriņķi un citi palīglīdzekļi, ko sākotnēji izmantot, līdz iemācās peldēt un jūtas droši.

Bet šī situācija, kad, esot ūdenī, nevar ar kājām sajust pamatu, palīdz neapjukt arī jūrā, dīķī vai jebkurā citā atklātā ūdenstilpē.

Un, ja notiek kāda slīkšanas epizode, bērns var pasaukt palīgā,” uzsver Kārlis Birmanis.

Bērns var vērtīgi pavadīt laiku kopā ar vecākiem. “Tas ir labs laiks, kad bērnam būt kopā ar mammu un tēti, piedzīvot ko jaunu līdz šim nepieredzētos apstākļos,” teic treneris un piebilst, ka arī pati došanās uz baseinu, kopēja tējas dzeršana vai zupas ēšana pēc peldes un pēc tam mājupceļš ir laba iestrādne aktīvam dzīvesveidam. “Vēlākā vecumā bērns joprojām vēlēsies uzturēt šādu dzīvesveidu, jo būs tā radis. Dzīvojot pilsētvidē, tas ir divtik svarīgi.”

Cik bieži iet uz baseinu?

Jo biežāk un regulārāk tas tiek darīts, jo lielāks ieguvums! Sākumā optimāli būs divas reizes nedēļā. “Taču kā treneris es vienmēr aicināšu darīt vairāk,” piebilst “Rimi bērniem” eksperts.

Atceries!

Ja bērns ir saslimis vai saķēris iesnas, ļauj viņam atveseļoties, atgūt spēkus un tad mudini doties uz baseinu. Arī no citām fiziskām aktivitātēm, kas prasa papildu slodzi organismam, slimošanas laikā vajadzētu izvairīties.