Piecas pazīmes, kas liecina – fizisko aktivitāšu ikdienā ir par maz

Mūsdienās lielākajai daļai cilvēku ir mazkustīgs dzīvesveids, jo ikdienas darbs tiek veikts, sēžot iekštelpās. Pie tā var pierast jeb adaptēties, taču tas nozīmē, ka veikt fiziskas aktivitātes ar laiku kļūst grūtāk. Kā zināt, kad ikdiena kļuvusi pārāk mazkustīga? Lūk, piecas pazīmes.

Fizisko darbspēju un izturības zudums.Mazkustīgums nozīmē muskuļu neizmantošanu. Arī sirds ir muskulis, kas jātrenē jeb jāizmanto. Ja muskuļi netiek izmantoti, tie tiek noārdīti jeb sākas to atrofija. Nav precīza standarta, pēc kura vadīties, taču par piemēru var ņemt tik ikdienišķu situāciju kā uzkāpšana pa kāpnēm uz ceturto stāvu. Ja pieņemam, ka cilvēka pulss miera stāvoklī ir 75 sitieni minūtē, tad, uzkāpjot uz ceturto stāvu, tam nevajadzētu paaugstināties vairāk kā par 50% jeb aptuveni 110 sitieniem minūtē. Ja pulss divkāršojas un trūkst elpas – sākas elsošana, grūti bez aizelšanās sarunāties, var secināt, ka izturība ir slikta un ķermenim kāpšana uz ceturto stāvu rada pārslodzi. Ikdienas kustībām pārslodzi radīt nevajadzētu.

Liekais svars jeb aptaukošanās. Ķermeņa liekais svars ir viena no pazīmēm, ka fizisko aktivitāšu ir stipri par maz. Uzturam, protams, arī ir nozīme, jo liekais svars galvenokārt veidojas, uzņemot enerģiju ar uzturu – ikdienā šo enerģiju nepatērējot, tā var sākt uzkrāties ķermenī kā tauku rezerves. Aptuvens vēlamais ķermeņa tauku saturs vidēji ir 18–24% no ķermeņa masas vīriešiem un 25–31% no ķermeņa masas sievietēm. Nepārprotiet – ne visiem cilvēkiem šajos rāmjos vienmēr ir jāiekļaujas, bet to ir vērts paturēt prātā, lai izdarītu secinājumus. Jo mazāk kustību, jo lielāka ir atrofijas ietekme uz kopējo ķermeņa muskuļu masu, attiecīgi rodas arī lielāks ķermeņa tauku procents. Tas katram indivīdam būs atšķirīgs, jo cilvēkiem ir dažādi ķermeņa tipi, bet vīriešiem ar tauku masu virs 25% un sievietēm virs 32% jāpievērš uzmanība, vai liekais svars jau nesāk ietekmēt dzīves un veselības kvalitāti.

Diskomforts vai sāpes kādā konkrētā kustībā vai pozīcijā.Cilvēka ķermenis ir paredzēts kustībai. Tas spēj adaptēties mazkustībai, taču dažreiz mazkustība var radīt blakusparādības – piemēram, diskomfortu locītavās un izkustoties pēc ilgākas sēdēšanas, vai sāpes kādā kustībā, piemēram, noliecoties vai kaut ko ceļot. Veicot ikdienas kustības, arī ilgstoši sēžot, ķermenim būtu jābūt gatavam šīs kustības izpildīt. Ja tā nav, nepieciešams vairāk fizisko aktivitāšu. Ar kustēšanos un vingrošanu var ķermeni uzturēt “tehniskā” kārtībā, lai, piemēram, nejustu diskomfortu, trīs stundas sēžot automašīnā vai vairāk nekā stundu stāvot koncertā. Nav nepieciešams audzēt muskuļu masu, taču ģenētiski piešķirtā muskuļu masa ir jāizmanto, muskuļus regulāri nodarbinot.

Zūd koncentrēšanās spējas un/vai pasliktinās miega kvalitāte.Fiziskas aktivitātes stimulē vielmaiņu, ietekmējot mūs kā fiziski, tā arī emocionāli. Ja ikdienas dinamika ir attēlojama lineāri, bez progresijas, tad arī vielmaiņas, prāta un nervu sistēmas procesi tiek ietekmēti un var stagnēt. Tas nozīmē, ka nervu sistēmai ir grūtāk pieslēgties, kad nepieciešams impulss, lai liktu smadzenēm domāt vai “atslēgties”, kad nepieciešams aizmigt. Regulāras kustības, pastaiga pa parku vai kāpšana pa kāpnēm pozitīvi stimulēs vielmaiņu un ķermeņa kontroles mehānismus.

Par kustībām sāk atgādināt pat ģimenes ārsts.Uzticieties speciālistiem. Pieredzējis speciālists par cilvēka veselību zina gana daudz, lai pamanītu šos un arī citus nepieminētus simptomus, kas liecina, ka ikdienas ritms un aktivitāšu skaits ir jāuzlabo.

Atcerieties – cilvēka ķermenim ir muskuļi, un tie domāti, lai nodrošinātu kustības. Mūsdienās ir simtiem reklāmas triku un dažādas aplikācijas mobilajos telefonos, kas mudina dzīvot aktīvāk, bet lēmums par to jāpieņem katram pašam. Lai kustētos un dzīvotu, nav vajadzīga aplikācija, mums pašiem tas jādara, jo nav brīnumlīdzekļu, kas ķermeni sekmīgi nodarbinātu bez mūsu iesaistes.