Vai ēdiens un sports var sniegt laimi?

Īstenojot lietas, kas sagādā prieku un rada baudu, nenoliedzami, mūsu dzīvē un pat ikdienišķās norisēs ienāk laimes sajūta.

Veselīgas apetītes un ķermeņa svara regulēšanas galvenais ieteikums ir padarīt kustības un aktivitātes par ikdienas ieradumu. Pastaigas svaigā gaisā, došanās uz darbu ar velosipēdu vai treniņi sporta zālē – ikviens var atrast sev piemērotāko fizisko aktivitāti. Turklāt, regulāri sportojot, cilvēks var atļauties apēst kādu kārumu vairāk, nekaitējot izskatam, un tas noteikti var ļaut justies laimīgākam.

No psiholoģiskā viedokļa būtu vēlams ļaut sev panašķēties un nepārspīlēt ar sportu. Pārmērības, ierobežojumi un aizliegumi var novest līdz sevis šaustīšanai – tādos gadījumos ceļš līdz laimes sajūtai vēl aizvien būs tāls, jo laime ir sevis pieņemšanā. Ja cilvēkam garšo tā saucamie “sliktie vai bīstamie” produkti, būtu labi nelielos daudzumos tos tomēr atļauties, nevis pilnībā izslēgt no savas ēdienkartes. Pirms laika žurnālā “Ieva” bija rakstu sērija par francūzietēm. Viņas kafejnīcā nopērk kūciņu vai desertu, taču neapēd visu, katru kumosiņu baudot nesteidzoties – šis ir labs paraugs, kam sekot.

Arī sporta zālē, trenējoties līdz spēka izsīkumam, laimes sajūtu neiegūsim, drīzāk mūs piemeklēs neirozes, ne fiziska un emocionāla labsajūta. Mums būtu jāmācās pārstāt tiekties būt ideāliem – tas ir nesasniedzams mērķis. Ar mērenu muskuļu tonusu, vieglu gaitu, smaidu sejā un saldējumu rokā laimes sajūtu sasniegt ir daudz reālāk, nekā nomokot sevi pastāvīgās diētās un nogurdinošās nodarbībās.

Gan izvēloties, ko iekļaut ēdienkartē, gan arī nodarbojoties ar sportu, galvenais priekšnoteikums ir ieklausīšanās savā ķermenī un sajūtās. Ja izjutīsim prieku un gandarījumu ik dienas, tad arī laimes sajūta nebūs aiz kalniem.